80.gadadienas priekšvakarā kopš nacistiskās Vācijas iebrukuma Grieķijā Atēnas pirmdien atkārtoti pieprasījušas Berlīnei uzsākt sarunas par reparācijām, lai atlīdzinātu Otrā pasaules kara laikā nodarītos zaudējumus.
Ir jāatzīst Kalnu Karabahas Republikas neatkarība, svētdien aicināja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, noraidot Azerbaidžānas pretenzijas uz armēņu apdzīvoto reģionu.
Azerbaidžānas spēku apšaudē nopietni bojāta Svētā Pestītāja katedrāle Šušā, Kalnu Karabahā, ceturtdien paziņojusi Armēnija.
Ziņu aģentūras AFP žurnālisti novēroja, ka katedrāle ir smagi cietusi.
Jau vēstīts, ka Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēku, arī 48 civilisti.
Svētā Pestītāja katedrāle Šušā ir nozīmīgs Armēņu apustuliskās baznīcas dievnams.
Sabrukusi daļa no dievnama metāla jumta, kas nogāzusies ārpusē, bojātas sienas, grīda piebārstīta šķembām un visu interjeru klāj putekļi.
Armēnijas Aizsardzības ministrija apsūdzējusi Azerbaidžānu katedrāles apšaudīšanā.
Azerbaidžānas bruņotie spēki pirmdien atkal apšaudījuši Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu, pavēstīja starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Republikas Ārlietu ministrija.
Armēnija piektdien pauda gatavību sadarboties ar starptautiskajiem vidutājiem, lai Kalnu Karabahas konfliktā ar Azerbaidžānu panāktu uguns pārtraukšanu.
Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija piektdien apstiprinājusi, ka kaujās ar Azerbaidžānas armiju krituši vēl 54 armēņu karavīri, tādējādi kopējam kritušo skaitam sasniedzot 158.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien pavēstīja, ka viņam ir konkrēta informācija par Sīrijas džihādistu grupējumu kaujiniekiem, kas ieradušies Kalnu Karabahas konflikta zonā caur Turciju.
Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi, vakar Rīgas Brāļu kapos norisinājās piemiņas pasākums par godu Neatkarības karā kritušajiem karavīriem, iededzot sveces par katru kritušo karavīru.
No divām sliktām ziņām par Eiropas pagrimumu un pasaules mēroga kara varbūtību ļoti drīzā laikā izriet vismaz Latvijai laba ziņa, ka šoreiz karš nenotikšot Eiropā.
Polija plāno iekļaut vidusskolu mācību programmā videospēli, kas vēsta par civiliedzīvotāju ciešanām kara laikā, ceturtdien paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri, pirmdien tiekoties Viļņā, izteikuši apņēmību kopīgi vērsties pret Krievijas centieniem pārrakstīt Otrā pasaules kara sākuma vēsturi.
Aizsardzības ministrijas (AM) Latvijas iedzīvotājiem sagatavotajā bukletā "Kā rīkoties krīzes gadījumā" ieteikts neizplatīt informāciju par Latvijas armijas un sabiedroto spēku pārvietošanos un bez vajadzības neprovocēt neidentificētus bruņotus cilvēkus.
Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta, tāpēc jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas 20. gadsimta vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu. Ārlietu komisija skatīšanai nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē virza paziņojumu “Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē”.