Krievija piektdien gatavojas jaunu armijas manevru rīkošanai pie Ukrainas robežām, vienlaikus turpinoties diplomātiskām sarunām starp Kremli un Eiropu, kas ir satraukta par jauna iebrukuma draudiem Ukrainā.
Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka 400 karavīru piektdien piedalīsies "taktiskās mācībās" Rostovas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu.
Mācībās būs iesaistīti 70 militārie transportlīdzekļi, tanki, granātmetēji un droni, norādīja ministrija, piebilstot, ka karavīri atstrādās "kaujas operācijas".
Atsevišķā paziņojumā ministrija norādīja, ka arī Melnās jūras flote rīko manevrus, tostarp apmācības, lai "meklētu un iznīcinātu nosacītā ienaidnieka kuģus".
Manevri ir daļa no "Melnās jūras flotes kaujas mācību plāna".
Krievija 2014.gadā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un savu Melnās jūras floti padarījusi par stratēģisku prioritāti.
Vienlaikus Maskava arī rīko manevrus ar kaujas munīcijas izmantošanu Baltkrievijā, kas robežojas ar Ukrainu un vairākām Eiropas Savienības valstīm.
NATO norādījusi, ka Krievijas raķešu, smagā bruņojuma un ar automātiem bruņotu karavīru izvietošana Baltkrievijā Eiropai ir "bīstams brīdis".
Manevri Baltkrievijā turpināsies līdz 20.februārim.
Rietumu līderi apmeklē Maskavu centienos uzturēt atvērtus komunikācijas kanālus, un Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless Krievijas galvaspilsētā ieradīsies piektdien.
Francijas prezidentam Emanuelam Makronam šonedēļ Kremlī bija sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.
Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām.