Krievija visdrīzāk varētu realizēt nevis atklātu karu ar Ukrainu, bet īstenos tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas Tautas Republiku "anšlusu", ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
To, vai uzbrukums Ukrainai notiks, zinot tikai atsevišķi cilvēki Kremlī, un varbūt viņi arī paši vēl nezina savu lēmumu, bet, paužot savu personīgo viedokli un skatoties, kā Krievija kopumā "menedžē Rietumus", Pabriks sliecas uzskatīt, ka Krievijas karaspēks oficiāli ienāks tā dēvētajā Luhanskas Tautas Republikā un Doņeckas Tautas Republikā jeb Donbasā.
"Es domāju, ka Krievija varētu izspēlēt drīzāk nevis atklātu karu, bet, balstoties uz mums pieejamo informāciju, piemēram, uztaisīt tā saucamo Donbasa un Luhanskas "anšlusu". Tas norisinātos pelēkajā zonā, jo karš tad nav noticis," norādīja Pabriks.
Pabriks atgādināja, ka Krievijas parlamentā patlaban notiek runas par to, ka nepieciešams oficiāli šos divus veidojumus atzīt. Tāpat Krievijas propaganda "baro savus iedzīvotājus" ar to, ka minētajās teritorijās Ukrainas valdība gatavo teroristiskus uzbrukumus.
"Tas var novest pie tā, ka šīs it kā republikas tiek atzītas, tās lūdz Krievijas palīdzību un uzņemšanu Krievijas Federācijā, lai aizsargātos pret "trakajiem" ukraiņu nacionālistiem," uzsvēra ministrs.
Krievijas karaspēkam ienākot šajās teritorijās, Krievija atkal varētu pārbaudīt rietumu vienotību, jo tad visiem sabiedrotajiem droši vien būtu grūti vienoties par kādām sankcijām pret Krieviju. Tas Krievijai iedotu laiku un Kremlim zināmu slavu radikālākajā sabiedrības daļā. Tāpat tiktu iegūts laiks nākamajai Krievijas akcijai citās vietās, piemēram, Baltkrievijā.
Vēsturē ar vācu jēdzienu "anšluss" apzīmē situāciju 1938.gadā, kad norisinājās Austrijas aneksija ar sekojošu inkorporāciju Trešā reiha sastāvā.
Jēdzienu "anšluss" nereti lieto kā sinonīmu vārdam "aneksija", bet ar negatīvu pieskaņu.
Jau ziņots, ka Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
