Igaunijas premjere: Ar kara iespējamību Ukrainā jārēķinās katram pilsonim

Kā atzinusi valdība, ņemot vērā nepieredzēti lielo Krievijas spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežām un Baltkrievijā, karadarbības eskalācijas risks ir ļoti augsts. Tiešu militāru draudu Igaunijai nav, tomēr šī eskalācija skars visu Eiropu, tai skaitā Igauniju, tāpēc jārēķinās ar kara blaknēm kiberdrošības, enerģētikas, ekonomikas un iekšējās drošības jomā, kā arī ar iespējamo kara bēgļu pieplūdumu.

"Igaunijas valsts atbalsta Ukrainu un tās tautu un turpinās sniegt viņiem palīdzību arī tad, ja Krievijas agresija pret Ukrainu pāraugs karā. Atbalstot Ukrainu, mēs pastāvīgi konsultējamies ar saviem sabiedrotajiem," norādījusi premjere.

"Igaunija saskaņā ar savu rīcības plānu palielinājusi gatavību iespējamo kara seku mīkstināšanai, bet, tāpat kā valstij, arī katram cilvēkam, katram uzņēmumam, katrai iestādei jādomā, ko darīt, ja Ukrainas krīze pāraugs karā, kura ietekmi jutīsim mēs visi," viņa uzsvērusi.

Ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa paziņojusi, ka Igaunijas vēstniecība Kijevā turpinās darbu, bet aicinājusi Igaunijas pilsoņus, kuri šobrīd atrodas Ukrainā, pēc iespējas ātrāk pamest valsti, jo vēlāk to izdarīt var izrādīties sarežģītāk.

Aizsardzības ministrs Kalle Lānets atzinis, ka spriedze ap Ukrainu nemitīgi pieaug un tuvākajā laikā turpinās pieaugt.

"Igaunija kopā ar sabiedrotajiem vērīgi seko notikumu attīstībai, un sabiedroto atbalsts mūsu reģionam ir stingrs," apliecinājis ministrs, atgādinot, ka Lielbritānija pagājušajā nedēļā apsolījusi palielināt Igaunijā izvietoto britu karavīru skaitu, un sabiedrotie pieņem aizvien jaunus lēmumus par papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas jūras reģionu.

Savukārt pati Igaunija turpina atbalstīt Ukrainu un neplāno izvest no turienes savu Aizsardzības spēku militārpersonas, kas palīdz apmācīt ukraiņu karavīrus.