Trīs jautājumi amatpersonām par gatavību bēgļu uzņemšanai no Ukrainas

© Aigars Eglīte/F64

Ņemot vērā starptautiskās situācijas eskalāciju un arī Latvijas Iekšlietu ministres paziņojumus par iespējamo bēgļu uzņemšanu Latvijā, vēlamies aktualizēt vairākus jautājumus, iesniegumā valsts augstākajām amatpersonām raksta Ukrainas atbalsta biedrība.

1.Vai ir veikta uzskaite/aplēses par to, cik Ukrainas pilsoņu jau šobrīd ieradušies Latvijā nestabilās drošības situācijas dēļ? Ņemot vērā to, ka Ukrainas pilsoņi E.S. teritorijā var uzturēties 90 dienas bez vīzas, iespējams, ka zināms skaits cilvēku varētu būt šeit ieradušies ar mērķi nogaidīt, līdz dzimtenē stabilizējas situācija (piemēram, Ukrainas parlamenta deputāti no neslēpti prokrieviskās oligarhu partijas ОПЗЖ, vīrs un sieva Юрій Солод un Наталія Королевська, (arī Janukoviča prezidentūras laika Sociālās politikas ministre) jau no 9.februāra atrodas Rīgā). Taču, ja situācija nestabilizēsies vai stabilizēsies ilgākā laika periodā, arī šie cilvēki Latvijā atradīsies bez likumīga pamata, un tiem var būt nepieciešama palīdzība.

2.Cilvēki parasti meklē palīdzību pie radiem/draugiem, tāpēc uzskatām, ka vislielākā Ukrainas pilsoņu pieplūde varētu būt tur, kur jau šobrīd dzīvo ukraiņi, resp. lielajās pilsētās. Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa Latvijā dzīvojošo ukraiņu nav naturalizējušies, jo nav Latvijai lojāli. Kā rāda socioloģiskās aptaujas, patriotiski noskaņotie Ukrainas pilsoņi savu valsti nepametīs, bet aizstāvēs, un no Ukrainas pirmām kārtām izbrauks tieši tie, kas nav nedz Ukrainas patrioti, nedz iestājas par eiropeiskām vērtībām un diez vai būs gatavi integrēties Latvijas latviski runājošās sabiedrības daļā, bet, iespējams, vairos Latvijas t.s. “krievvalodīgo” un, diemžēl, arī Latvijai nelojālo iedzīvotāju daļu. Vai tas ir ņemts vērā, plānojot iespējamo bēgļu pieplūdumu, uzņemšanu un integrāciju?


3.Tā kā kara draudu dēļ Ukrainu pirmām kārtām gatavas pamest ģimenes ar bērniem, vai Latvijas izglītības sistēma ir gatavas uzņemt un integrēt latviski runājošajā sabiedrībā šo ģimeņu bērnus? Uzskatām par pilnīgi nepieņemamu Ukrainas bēgļus novirzīt uz t.s. minoritāšu izglītības iestādēm, jo tad šie cilvēki veidos nākamo neintegrēto un nelojālo paaudzi un faktiski būs Latvijai zuduši.

Ar cieņu,

Tetjana Lazda, Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle

Jana Streļeca, Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle

Mikola Pavļuks, Latvijas ukraiņu kongresa valdes loceklis

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.