Zviedrijas Bruņotie spēki konstatējuši pastiprinātu Krievijas aktivitāti Baltijas jūrā un paaugstinājuši savu gatavības pakāpi.
"Tie obligāti nav uzskatāmi par paaugstinātiem draudiem, taču mēs vienmēr pielāgojamies esošajai situācijai," ceturtdien paziņoja ģenerālleitnants Leifs Mīkales Klāsons.
Zviedrija konstatējusi "elementus, kas ir novirze no normālās ainas," tostarp vairākus Krievijas ziemeļu karaflotes desantkuģus Baltijas jūrā.
Klāsons paziņoja, ka daļa no pasākumiem, ko īstenos Zviedrijas Bruņotie spēki, būs redzami, bet citi nē. Viņš atklāja, ka tie būs pamanāmi Baltijas jūras Gotlandes salā, kas atrodas aptuveni 330 kilometrus no Kaļiņingradas, kur atrodas Krievijas Baltijas flotes galvenā bāze.
Gotlandē tiek veikta patrulēšana redzamās vietās, tostarp Visbijā, ostās un lidostā.
"Mēs darbosimies gaisā, jūrā, zem ūdens virsmas un uz zemes dažādos veidos un dažādās ģeogrāfiskajās vietās," paziņoja Klāsons.
Zviedrijas militārā izlūkdienesta MUST vadītāja, ģenerālmajore Lēna Halina šonedēļ norādīja, ka situācija ir tālu no normālas, kad runa ir par Zviedrijas drošību.
"Jau kādu laiku attīstība Eiropā ir virzījusies nopietnas drošības politikas krīzes virzienā, un pēdējos mēnešos tas ir paātrinājies," sacīja Halina. "Tā ir ilūzija, ka spriedze Eiropā būs īslaicīga," viņa piebilda.
Viņasprāt, Krievijas galvenais mērķis ir režīma stabilitāte un savas lielvaras pozīcijas nostiprināšana, un Krievijas prioritāte ir novērst NATO paplašināšanos Krievijas tuvumā.