Karjera

Apzināti izvēlēti vārdi, kurus runājat darbā, var uzlabot jūsu profesionālo reputāciju un autoritāti, stiprināt attiecības ar kolēģiem un vadību un pat noteikt jūsu karjeras izaugsmes tempu, kamēr sliktas komunikācijas prasmes un negatīvisms var radīt pretēju efektu, apgrūtinot cilvēku saziņu ar jums un apšaubot jūsu uzticamību. Par to, kādas trīs frāzes ir vērts iekļaut savā ikdienas darba valodā, raksta “Make it”.

Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubs Karolīnas "Hurricanes" trešdien ievietoja krievu hokejistu Jevgeņiju Kuzņecovu beznosacījumu neaizsargāto spēlētāju sarakstā, laužot viņa līgumu.

Dodoties uz darba interviju, cilvēki nereti satraucas par tās norisi – galvenokārt, tāpēc, ka nezina ko sagaidīt. Lai pēc iespējas labāk sagatavotos potenciālā darba pārrunām, Transcom Worldwide Latvia personāla vadītāja Baltijā Līga Millere sniedz padomus, kādām detaļām pievērst uzmanību, nākot uz pirmo darba interviju.

Leģendārais Holivudas aktieris Brūss Viliss beidzis vairāk nekā 40 gadus ilgušo karjeru, jo viņam atklāta kognitīvās spējas ietekmējoša slimība, paziņoja 67 gadus vecā aktiera ģimene.

Latvijas hokejists Mārtiņš Karsums savu karjeru Latvijas izlasē ir noslēdzis, trešdien ziņo portāls "Sportacentrs.com".

Basketbolists Jānis Blūms nolēmis noslēgt profesionāļa gaitas, vēsta ieraksts "Instagram" kontā.

Transports un loģistika ir viena no nozīmīgākajām nozarēm mūsu valstī. Arī šī joma izjūt augstas raudzes speciālistu trūkumu – pārlūkojot Latvijā populārākos vakanču portālus, redzams, ka darba sludinājumi minētājā sfērā ir vairāki simti, arī atalgojums profesionālim ir ap 2000–3000 eiro. Par to, kāpēc ir vērts studēt loģistiku plašāk, stāsta Transporta un sakaru institūta (TSI) profesionālā bakalaura studiju programmas „Transporta un biznesa loģistika” direktors un uzņēmuma „GEFCO Baltic” pārdošanas nodaļas vadītājs Aleksandrs Kotļars.

Pētījums starp uzņēmējdarbības, ekonomikas, finanšu, matemātikas un IT studentiem atklāj interesantus faktus par studentu karjeras mērķiem un faktoriem, kas ietekmē viņu darba devēju izvēli.

Bērniem bieži tiek jautāts, par ko viņi vēlas kļūt, kad izaugs, tomēr bērni un jaunieši ne vienmēr pārzina daudzās iespējas un plašo profesiju klāstu.

Digitālais laikmets mūsu dzīvēs ienāk arvien straujāk, un pandēmijas laikā tehnoloģiju prasmes nācies uzlabot divtik lielā ātrumā. Šis ātrums noteikti vairs nepārslēgsies lēnākā režīmā. Informācijas tehnoloģiju (IT) joma vairs nav nākotnes profesija kaut kur "aiz durvīm", tā jau ir tepat līdzās, un ir vērts to izskatīt kā labu variantu savai tālākizglītībai.

Laikā, kad par sevišķi aktuāliem profesionālās izglītības procesa veidotājiem kļuvuši digitalizācijas, globalizācijas un internacionalizācijas koncepti, vairs nav pamata diskusijām par tehnikumu konkurētspēju uz citu izglītības iestāžu fona. Tomēr vēl joprojām netiek pietiekami uzsvērts fakts, kā šo konceptu ietekmē šobrīd Latvijā mainās un stereotipus lauž profesionālās izglītības iestādes. Tieši starptautiski pieredzes apmaiņas projekti eskalē Latvijas profesionālās izglītības izaugsmi un izglītojamo prasmju attīstību ar rezultatīvu konkurētspēju.

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm. Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv. Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi.

Ārkārtējās situācijas laikā karjeras konsultācijas jauniešiem pieejamas attālināti, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapā.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī bez darba palikušo skaits strauji pieaug: ja februāra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti kopumā 58 247 bezdarbnieki, tad šobrīd jau gandrīz 70 000. Taču daļa darba devēju, ja vien tas ir iespējams, rīkojas tālredzīgāk: nevis atlaiž padotos, bet tos pārkvalificē, kā arī koriģē darbu organizēšanu, lai uzņēmuma darbība neapstātos un darbiniekiem tiktu saglabāts darbs un atalgojums.

Darbinieku apmācības, viņu izaugsme un attīstīšana – šie aspekti caurvij Zandas Šmates līdzšinējo darba pieredzi. Arī laikā, kad dzīvojam Covid-19 ēnā, Zanda ir pārliecināta, ka šie jautājumi nevar palikt otršķirīgi. Turklāt attālināta komunikācija ar darbiniekiem Zandai nav nekas unikāls – šāda pieeja tiek praktizēta jau vairākus gadus. Un sekmīgi.

13. martā Liepāju apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Vizītē Liepājas Universitātē sarunā par augstākās izglītības vietu un lomu reģionā piedalījās universitātes rektore Dace Markus un Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Gints Jankovskis jau no pamatskolas laikiem ir aktīvs jauniešu organizāciju un brīvprātīgā darba dalībnieks un organizētājs, Raimonds Jankovskis – pedagogs, Mārtiņš Jankovskis – pašvaldības policists. Visu trīs brāļu ikdiena ir cieši saistīta ar jauniešiem, un, redzot, cik daudz jautājumu personības tapšanas procesā ir pusaudžiem, viņi nolēma dibināt biedrību Laiks jauniešiem, lai palīdzētu jauniešiem apgūt plašu neformālās izglītības spektru, caur kuru viņiem pilnveidoties, mācīties, izprast sevi.

Aijas Bites-Ozeres darba ikdiena paiet rūpēs par vairāk nekā 340 cilvēku lielu kolektīvu – viņu motivēšanu, lojalitātes veicināšanu, vienotas komandas stiprināšanu, bet ārpus darba viņa ar tikpat lielu entuziasmu izpaužas dejas pasaulē: deju soļus māca pavisam maziem ķipariem, kā arī pati ļaujas mūzikas burvībai. Vēl viena daļa no sirds, protams, pieder arī ģimenei.

Pozitīvs grūdiens jauniešiem

Laikam man par juristiem bija radies maldīgs priekšstats, jo, satiekot Daci Pelši, pirmajā brīdī šķiet, ka viņai piestāv virkne citu profesiju, un es noteikti viņu neasociēju ar minēto specialitāti.