Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, otrdien pēc valdības sēdes par tajā pieņemto lēmumu paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvija pēc 10-15 gadiem attīstībā pārsniegs Eiropas vidējo līmeni, sestdien partijas "Vienotība" kongresā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems noteikti ir skaļākais un aktīvākais 13. Saeimas deputāts. Viņam ir viedoklis pilnīgi par visu, un tas praktiski nekad nebūs glaimojošs valdošajai koalīcijai. Lai nostiprinātu savu “eštablišmenta” atmaskotāja un apkarotāja tēlu, viņš pat var diametrāli pretēji mainīt savu viedokli, kā tas, piemēram, tika darīts jautājumos par Covid-19 izplatības apkarošanu.
Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir vienisprātis, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāvērš sankcijas pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par negodīgu prezidenta vēlēšanu norisi un represijām pret protestētājiem.
“Šobrīd ir grūti iedomāties, kā pēc pēdējiem notikumiem Baltkrievijā varam kopīgi organizēt hokeja čempionātu,” piektdien skumji nopūtās premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Latvija sāks sarunas ar Starptautisko Ledus hokeja federāciju (IIHF) par 2021.gadā Baltkrievijā plānoto pasaules hokeja čempionāta spēļu rīkošanu citā valstī, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdēs paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis apstiprināts par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieku iekšējās drošības jautājumos, informēja premjera birojā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicina iedzīvotājus gaidāmajos svētkos Aglonā un Rīgā ievērot valdības noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, savukārt iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci – sekot līdzi ierobežojumu ievērošanas kontrolei nedēļas nogalē Aglonā un Rīgā, kur attiecīgi notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki un pilsētas svētki.
Demokrātiskās pasaules izaicinājums ir saprast, ko tā var darīt, lai izrādītu neapmierinātību ar notiekošo Baltkrievijā, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neļaus īstenot Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodiku un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam, ja tai paralēli netiks aprēķināti samērīgi nodokļi, tādējādi uz tā rēķina nepalielinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi (NĪN), šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Kariņš.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicina Baltkrievijas valdību atturēties no spēka izmantošanas saistībā ar iedzīvotāju neapmierinātību ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu norisi un rezultātu.
Pateicoties virknei Latvijas valdošās koalīcijas politiķu un Covid-19, ekonomiskā situācija mūsu valstī ir skumja – vietējo banku vairs nav, ostās ir dramatisks pārkrauto kravu apjoma kritums, dzelzceļš ir lemts bezcerīgai konkurētnespējai, aviācija tiek stutēta ar milzīgiem aizlienētiem finanšu līdzekļiem, tūrisms, viesmīlība un sabiedriskā ēdināšana ir pusmirusi.
Saasinoties priekšvēlēšanu cīņai pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un šīs partijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns visādos veidos reklamē priekšlikumu grozīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību un ierosina neaplikt ar šo nodokli līdz 100 000 eiro vērtas dzīvojamās mājas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš patlaban bauda atvaļinājumu, taču atpūta viņam netraucēja sociālajā vietnē “twitter” ierakstīt sasāpējušo: “Lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastra vērtībām, nekustamā īpašuma nodokļa likmes jāsamazina. Tās tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastra vērtības.”
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pieredze, zināšanas un prasmes ļāva viņam nonākt sarežģīto Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sarunu kodolā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Kārlis Bukovskis.
Vairāki ārzemju mediji izcēluši Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lomu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu sarunās par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.