Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pieredze, zināšanas un prasmes ļāva viņam nonākt sarežģīto Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sarunu kodolā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Kārlis Bukovskis.
"Negribētos reklamēt nevienu politisko spēku vai figūru, bet jābūt godīgiem attiecībā uz to, ka veiksmīga premjera, Ārlietu un Finanšu ministriju darbība ir novedusi pie tā rezultāta, kas šobrīd mums ir iezīmēts. Kariņa personīgā pazīšanās, piederība politiskajai grupai, valodas zināšanas, aktivitāte, spēja prezentēt un izskaidrot idejas, - tas ir pamanīts daudzos formātos, tāpēc viņš ir bijis viens no tiem, kas bija sarežģīto Eiropadome sarunu lemšanas kodolā.
Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka tas, vai Latvijas politiķi un amatpersonas arī turpmāk varēs būt klāt nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, atkarīgs no izskatāmajiem jautājumiem. "Ir jāskatās uz valsts kredibilitāti kā tādu. Latvijas ekonomika ir daudzos izraisījusi cieņu tādēļ, kā mēs, neskatoties uz kāpumiem un kritumiem, risinām savas ekonomiskās problēmas. Ir jautājumi, kur Latvijai ir uzticamība, bet noteikti, ka būs arī kādi citi jautājumi, kuros ne, piemēram, migrācijas jautājumos mēs varētu arī nebūt pirmrindnieki. Savukārt ekonomikas jautājumi varētu būt vien no žanriem, kurā Latvijai varētu būt kredibilitāte," teica Bukovskis, piekodinot, ka izdošanās viena jautājuma risināšanā gan automātiski nepārceļas tālāk.
Vērtējot Eiropadomes sarežģīto sarunu iznākumu un to, vai lēmumi ļaus ES veiksmīgāk pārvarēt Covid-19 pandēmijas sekas, Bukovskis skaidroja, ka jauna fonda izveidošana būs interesants izaicinājums ES vēsturē. "Tomēr ir jautājums, vai tā ir burvju nūjiņa, ar ko aizslaucīt pandēmijas sekas, jo ekonomikas procesos ir daudz mainīgo, kas darbojas komplicēti," piebilda speciālists.
Bukovskis norādīja, ka jautājumam par likuma varas piesaisti naudas izmaksām ir sena vēsture, kura centrā ir mēģinājums panākt, ka valstis, kļūstot par ES loceklēm, ievēro kopīgos nosacījumus.
"Nauda ir gan nūja, gan burkāns, lai valstis tomēr ņemtu vērā kopīgās nostājas," pauda eksperts.
Bukovska ieskatā iespējas, ka Eiropas Parlaments varētu neapstiprināt ES līderu panākto vienošanos, ir ļoti mazas. Viņš gan akcentēja, ka politiķi noteikti izmantos izdevību garās debatēs vērtēt vienošanos un izteikt savus komentārus.
Eksperta ieskatā ES līderu panāktā vienošanās kopumā uzskatāma par signālu tam, ka ES joprojām ir vienota un spēcīga - neskatoties uz iekšējām pretrunām dažādu valstu starpā, ir iespējams tās pārvarēt.
Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.