Ministru prezidents Krišjānis Kariņš patlaban bauda atvaļinājumu, taču atpūta viņam netraucēja sociālajā vietnē “twitter” ierakstīt sasāpējušo: “Lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastra vērtībām, nekustamā īpašuma nodokļa likmes jāsamazina. Tās tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastra vērtības.”
Faktiski tiek pieteikta nekustamā īpašuma nodokļu (NĪN) reforma. Ne velti šo Kariņa tvītu atreferēja visi lielākie Latvijas mediji. Taču jau pirms tam ar fundamentālu NĪN reformas projektu nāca klajā Tieslietu ministrija (TM). TM piedāvātais projekts paredz noteikt primārajam mājoklim neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā. Ko tas nozīmē?
Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, tad no 320 tūkstošiem savrupmāju tikai 20 000 māju ir ar jauno kadastra vērtību virs 100 000 eiro. No 740 000 dzīvokļu tikai 25 000 dzīvokļu ir dārgāki par šo neapliekamo minimumu. Absolūtais Latvijas iedzīvotāju vairākums dzīvo mājokļos, kuru jaunā kadastrālā vērtība ir zem 100 000 eiro. Arī tiem, kuri dzīvo mājās vai dzīvokļos, kuri dārgāki par 100 000 eiro, NĪN būs jāmaksā tikai par to summu, kas pārsniedz 100 000 eiro. Citiem vārdiem, visiem primāro mājokļu īpašniekiem tiek būtiski samazināts NĪN. Iebilst pret šo dāsno dāvinājumu nozīmē spļaut pret vēju. Tomēr ne viens vien ar muguras smadzenēm jūt, ka kaut kas tajā visā nav īsti kārtībā. Jautājums tikai - kas?
Jebkuru Latvijas tā dēvēto reformu vājais punkts ir skaidri formulēta mērķa neesamība. Reformas parasti ir vāji pamatotas. Nospraustie mērķi ir vairāki, bieži vien izplūduši vai pat lieki.
Piemēram, Administratīvi teritoriālās reformas pamatojumā viens no mērķiem bija demogrāfisko problēmu risināšana, kas ļāva vienam otram par šo demogrāfisko problēmu risinājuma veidu pamatoti iesmiet.
Skaidra mērķa nozīmi nedrīkst nenovērtēt, jo tikai precīzi formulēts mērķis dod pārliecinošu katras darbības pamatojumu. Ja mērķis ir neskaidrs, tad arī visas darbības tā virzienā kļūst grūti pamatojamas. Skatāmies TM mājas lapā. NĪN izmaiņu mērķis - garantēt iedzīvotāju tiesības uz mājokli. Vai šis mērķis ir skaidrs? Tas ir īss, bez birokrātijai raksturīgās liekvārdības, taču ne skaidri saprotams. Līdz šim nav dzirdēts, ka NĪN maksāšana kādam būtu bijis šķērslis mājokļa iegādei vai īrei. Jau esošā īpašuma saglabāšanai, ja ir grūtības nomaksāt NĪN, ir pavisam citi mehānismi. Jebkurā gadījumā NĪN veido pavisam nelielu daļu mājokļa izdevumos, tāpēc NĪN aprēķina maiņa cilvēka tiesības uz mājokli nekādi neietekmēs. Tātad mērķis ir cits, bet oficiāli deklarētais - melīgs. Kāds ir šis “īstais” mērķis? Varam tikai minēt, jo “reformas” autori to slēpj.
Katram reformas bīdītājam šis mērķis var būt savs. Vienam - pašam maksāt mazāk, jo daudzi lēmēji, apspriežot nodokļu jautājumus, primāri vērtē - kā konkrētās izmaiņas atsauksies tieši uz viņu? Seno teicienu - katram pašam savs krekls tuvāks, vēl neviens nav atcēlis. Otram - šo priekšlikumu var politiski labi pārdot un tas ir viens no politiķu pamata uzdevumiem - pārdot (par atdotajām balsīm) idejas, tēlus, vīzijas un ilūzijas. Trešam - ieriebt pašvaldībām, kuras būs galvenās šīs “reformas” cietējas.
Skaidrs, ka faktiski atcelt NĪN fiziskām personām par primāro mājokli varētu būt sabiedrībā labi pārdodama ideja. Diemžēl tā ir ar tukšu vidu. Ja tas tā nebūtu, tad jau sen tā būtu pieņemta. Lieta tā, ka nodokļi ir valsts finansiālās pastāvēšanas pamats. Latvijā nodokļu iekasēšana ir stipri zem ES vidēja (30% no IKP iepretim 40% no IKP ES vidēji) un Eiropas Komisija katru gadu savos ziņojumos Latvijai rekomendē palielināt caur budžetu pārdalāmo IKP daļu. Tāpēc uz jebkuriem aicinājumiem samazināt nodokļus jāskatās ļoti uzmanīgi.
Tas gan nenozīmē, ka nodokļus nevar samazināt. Jautājums tikai - kādus? Lielos vilcienos ir divas nodokļu grupas - darbaspēka nodokļi un patēriņa nodokļi. Vispārējais konsenss ir tāds, ka Latvijā ir augsti darbaspēka nodokļi. Tie mazina konkurētspēju un rada dažādus sociālos riskus. Tāpēc būtu vēlams samazināt tieši darbaspēka nodokļus. Taču, ja kaut kur nodokļus samazina, tad citur tie jāpalielina. Tātad, ja ir vēlēšanās samazināt darbaspēka nodokļus, tad jāpalielina patēriņa nodokļi. Mēs redzam, ka katru gadu palielinās patēriņa nodoklis akcizētajām precēm - cigaretēm, alkoholam, degvielai. Laiku pa laikam parādās runas, ka varētu vēl palielināt PVN likmi. NĪN arī ir patēriņa nodoklis, kuru samazināt ekonomiskā pamatojuma nav. Drīzāk otrādi. Tā kā jēgpilna pamatojuma šim ievērojamam nodokļu samazinājumam nav, tad ir izgudrots labskanīgais, bet nekādu saturisku slodzi nenesošais - “garantēt iedzīvotāju tiesības uz mājokli”.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau izteicies, ka atkāpties no ieceres par neapliekamā minimuma noteikšanu primārajam mājoklim negrasās un iešanu uz kompromisiem nepieļauj. Ņemot vērā arvien pieaugošo Bordāna slīgšanu napoleonismā un NĪN reformas ārējo pievilcību, gaidāmas asas iekšpolitiskās cīņas ar grūti prognozējamu iznākumu.
