Vai Siliņa balsis "airBaltic" aizdevumam vākusi ar šantāžu?
"Jaunā Vienotība" pēdējā nedēļā piedzīvojusi vairākus satricinājumus. Pēc bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska publiskotās informācijas premjere bija spiesta taisnoties par VIP zāles izmantošanu Amsterdamas lidostā. Vairāki partijas politiķi pieķerti dodamies uz apmācībām Itālijas kurortā. Un jau atkal gandrīz izjuka koalīcija "airBaltic" aizdevuma dēļ. Kā "Nekā Personīga" Saeimā atklāja vairāku partiju politiķi, augstās amatpersonas izmantojušas dažādus līdzekļus, lai balsojumam ceturtdien Saeimā balsis salasītu.
Koalīcijā ir trīs partneri - "Jaunā vienotība", "Progresīvie" un ZZS. It kā nav daudz. Bet jau atkal šonedēļ bija aizdomas, ka šīs valdības gals ir klāt.
Tuvo Austrumu krīze salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas vai benzīna cenām krietni pamatīgāk ietekmēja aviodegvielas tirgu. Vēl februāra beigās tonna maksāja ap 675 eiro, bet aprīlī cena dubultojās un pārsniedza 1400 eiro. Tas bija iemesls, kāpēc "airBaltic" nekavējoties prasīja valdības atbalstu. 30 miljonu eiro aizdevums gandrīz nogāza valdību. Kā neoficiāli "Nekā personīga" teica pozīcijas un opozīcijas politiķi - ja vēlēšanas nebūtu tik tuvu, Siliņas kabinets jau sen būtu kritis.
"Šobrīd īsti neviens negrib uzņemties atbildību līdz vēlēšanām par visām tām problēmām. Nu, ir skaidrs, ka tāda neformāla aptauja ir bijusi, un visi ir skaidri pateikuši, ka viņi gatavojas nākamajām Saeimas vēlēšanām. Un tas ir sarežģītākais uzdevums - noturēt šo koalīciju, lai viņi vispār spētu pieņemt lēmumus," saka Siliņa.
31. martā par "airBaltic" aizdevumu vienbalsīgi nolemj valdība, jo kompāniju skārusi Tuvo Austrumu konflikta radītā krīze. Lēmumā ierakstīts, ka aizdevums jāatmaksā līdz 31. augustam.
Dienu vēlāk ZZS to nobremzēja Saeimas Budžeta komisijā un tālāk gandrīz divas nedēļas valdības partneri strīdējās par naudu un kurš uzņemsies politisko atbildību, ja šis stāsts par kārtējo aizdevumu beigsies slikti.
Strīds pieņēmas spēkā. ZZS un viņu ekonomikas ministrs Viktors Valainis sāk runāt par neatdoto iepriekšējo valsts aizdevumu, par jauna biznesa plāna neesamību un uzņēmuma vadības neskaidriem lēmumiem.
Naudas piešķīrumi "airBaltic":
- 2015. gads - 80 milj. valsts aizdevums;
- 2020. gads - 250 milj. kapitāla palielinājums;
- 2021. gads - 90 milj. kapitāla palielinājums;
- 2022. gads - 45 milj. kapitāla palielinājums;
- 2023.-2024. gads - 571 milj. pamatkapitāla samazinājums;
- 2025. gads - 14 milj. "Lufthansa" darījums.
Pagājušās nedēļas Latvijas Televīzijas raidījums "Kas notiek Latvijā?" publisko valdības protokollēmumu, kur ierakstīts risks, ka nauda var netikt atmaksāta laikā, var būt vajadzīgs termiņa pagarinājums, pārstrukturēšana vai pat pārvēršana pašu kapitālā. Tas izraisīja vēl lielāku ZZS pretestību.
"Sarunās ar "Jauno Vienotību" faktiski mēs panācām to, ka premjere, es ļoti ceru, teiks šos maģiskos vārdus, ka es personīgi uzņemos atbildību par šo valstij svarīgo uzņēmumu "airBaltic", par viņas tālāko likteni, par restrukturizāciju, par plāniem, par naudas atdošanu."
"Augusts Brigmanis noteikti gaida viskautko. Es uzņemos personīgu atbildību par visu. Es uzņemos personīgu atbildību, ka es šajā koalīcijā sāku strādāt," saka Siliņa.
Otrdien ZZS vēl arvien nedod galīgo akceptu. Neoficiāli sāk cirkulēt ziņas, ka premjere sākusi neformālas sarunas ar opozīciju, jo ar koalīcijas balsīm viņa rēķināties nevar. Vēlāk no vairāku "Apvienotā Saraksta" politiķiem neformālās sarunās izskan pat apvainojumi, ka Siliņa personīgi zvanījusi Liepājas politiķiem un draudējusi piebremzēt investīcijas lielajiem projektiem šajā piejūras pilsētā. Siliņa to noliedz un apgalvo, ka spiediens bijis pretējā virzienā.
"MK: Godīgi sakot, neviens pie mums nav nācis. Ir bijuši atsevišķi zvani, atsevišķi šantāžas vai draudi. Ja gadījumā kā nebūtu, bet tas ir bijis ar atsevišķiem deputātiem.
NP: Kādā veidā šantažēja un draudēja?
MK: Vai nu būs kādas investīcijas, vai mēs jūs vairs nemīlēsim un tā tālāk."
"ES: Ar Liepāju esmu runājusi. Liepājai bija daudz vēlmju, ko viņi gribēja, lai mēs apspriežam. Bet tā kā mums nekāda saruna ar opozīciju neizdevās ar "Apvienoto Sarakstu", tad pie tā arī paliksim.
NP: Bija tā kā šantāža metode no jūsu puses vai kas tas bija?
ES: Bet, kāpēc? Varbūt no Liepājas bija šantāža?
NP: Viņi tad nāca ar kaut kādu šantāžu no savas puses?"
Trešdienas rītā TV3 raidījumā "900 sekundes" Siliņa pārmet ZZS, kuri "spēlē savu spēli", labi saprotot, ka papildu finansējums "airBaltic" nav populārs lēmums.
Dažas stundas vēlāk Rīgas pilī ar premjeri tiekas Valsts prezidents. Pēc viņa teiktā, ja vispār lemj par aizdevumu, pretī jābūt skaidram plānam, skaidrām atbildībām un skaidriem spēles noteikumiem. Un jārunā par ļoti nopietnu "airBaltic" restrukturizāciju. Līdz tam politiķi šo vārdu vairījās lietot. Bet kopš prezidenta paziņojuma nu jau par to runā visi.
Satiksmes ministrs saka, ka kompānijas vadībai līdz maija beigām jāiesniedz jaunais biznesa modelis. Vai "airBaltic" draud soda sankcijas, ja uzņēmums atteiksies iegādāties papildus 50 lidmašīnas, par ko ar piegādātāju vienojās iepriekšējaisvadītājs Martins Gauss, satiksmes ministrs izvairās atbildēt.
Atis Švinka, Satiksmes ministrs (Progresīvie):
"NP: No tā ir iespējams izvairīties? Vai tas ir tikai laika jautājums, kad šis iestāsies?
AS: Es domāju, šis tas šis darbs, kas ir jāizpilda. Es prasīšu arī atbildību."
Trešdienas pēcpusdienā spriedze pieaug. Siliņa paziņo, ka ZZS otrdien koalīcijas partneriem piedāvājusi savu atbalstu Saeimas balsojumā, ja atkāpjas satiksmes ministrs. Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana, viņa tam esot gatava. Uz ZZS frakciju dodas Satiksmes ministrs, premjere un "airBaltic" šefs.
Augusts Brigmanis, Saeimas deputāts (ZZS):
"AB: Es biju tas, kas ļoti konkrēti uzdeva jautājumu "airBaltic" šim cilvēkam - vai jūs dodat goda vārdu, jūs personīgi dodat goda vārdu, ka vairāk mēs pie šī stāsta neatgriezīsimies, nesekoja…
NP: Es dzirdēju, ka viņš teica, ka viņš varot tikai vienu lietu garantēt, ka viņš kādā brīdī būs zārkā kapos.
AB: Ja precīzi."
Harijs Rokpelnis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs:
"NP: Mežu jautājumu nepieminējāt nekādā veidā attiecībā uz šo atbalstu "airBaltic"?
HP: Mežu jautājumu Šuvajeva kungs pacēla, bet nē - Krauzes kungs, man šķiet, komandējumā šobrīd, un tā nebija tēma, par kuru mēs diskutējām."
Ceturtdienas rītā īsi pirms Saeimas sēdes koalīcijas partijas tomēr vienojas strādāt tālāk. Siliņa uzdod veikt reorganizāciju Satiksmes ministrijā. ZZS nomierinās, jo ministrs Švinka ir gatavs "maksāt ar amatu", ja "airBaltic" glābšanas plāns izgāzīsies. Satiksmes ministrs gan nespēj skaidri pateikt, kā ministrijas reorganizacija notiks un līdz kuram laikam to sola izdarīt. Galvenais būšot mazināt birokrātiju valsts pārvaldē.
Atis Švinka, Satiksmes ministrs (Progresīvie):
"AS: Tas ir mūsu uzdevums valsts pārvaldi padarīt ātrāku, efektīvāku un labāku pārvaldītu.
NP: Līdz kuram laikam?
AS: Man nav nekādi mērķa doti."
Budžeta komisija 30 miljonu piešķīrumu atbalstīja ar sešām balsīm par un trim pret. Pret balsoja arī ZZS deputāts Uldis Augulis. Valdība šoreiz neizjuka. Bet "airBaltic" balsojums parādīja, cik nepārliecinoši tā turpinās darbosies. Prezidents intervijā "Nekā personīga" aicina politiķus koncentrēties uz valstij būtiskiem jautājumiem, kam starptautiski tik nestabilā un trauksmainā laikā ir lielāka nozīme un kur šāda muļļāšanās un nespēja pieņemt lēmumus var būt pat bīstama.
Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents:
"Valsts aizsardzības spēju nodrošināšana. Ir noteikti valsts ārpolitikas principi, kas ir jāsaglabā. Un trešā lieta - es teiktu tā - šobrīd lielāks ienaidnieks mēs esam mēs paši, viens otrā ienaidnieku meklējot, (…) faktiski ignorējot to, kas notiek tur ārā pie mūsu robežām.
Mums ir Sēlijas poligons, ir austrumu robeža, mums ir drona jautājumi, iekšējā drošība. Tas ir tas, ko es koncentrētos. Es tajā savā attieksmē nosacīti destilēju, kas, manuprāt, ir svarīgi valstij, un otru, kas varbūt tomēr ir politiskais diskurss.
Un arī vakar viens no ļoti, ļoti svarīgajiem jautājumiem Nacionālās drošības padomē bija vēlēšanu sistēmas jautājumi, kur es vakar un, es domāju, padomes locekļi arī vēl nesaņēma tās atbildes, kuras mēs gribējām. Laiks ir līdz 1. maijam. Tie ir tie jautājumi. Maksimāli. Es nevaru izslēgt, ka vienmēr būs kāds, kas apšauba. Bet maksimāli nodrošināt vēlēšanu leģitimitāti, lai nebūtu tādu būtisku iespēju apšaubīt mūsu vēlētāju gribu. Tas ir vēl viens no tiem darbiem. Un tur diemžēl tas IT tā saucamais skandāls nospēlējis ļoti, ļoti smagu lomu."
30 miljonu atbalsts ir saistīts ar straujo aviācijas degvielas cenu kāpumu, kas atšķirībā no benzīna un dīzeļdegvielas ir pat dubultojusies. AirBaltic gadiem ilgi ir izvēlējusies pārāk vāju degvielas cenu aizsardzību, lai gan visā nozarē kā to sauc finansisti - hedžēšana ir normāla un atbildīga prakse.
Kā liecina mūsu rīcībā esošā informācija, piemēram, 2024. gadā uzņēmums iepriekš bija šādi nodrošinājis tikai ap 20% degvielas, 2025. gadā ap 6%, bet 2026. gadam no visa atlikušā degvielas apjoma cenu iepriekš nofiksējis tikai 10%-iem. Salīdzinājumā citu valstu aviokompānijas WizzAir un Ryanair hedžē ap 80%. SAS ap 30-40%. Tas viņiem ļauj šādos turbolences apstākļos izdzīvot. Un ir mazākais dīvaini, ka valsts, iepludinot Airbaltic simtiem miljonus nav uzdevusi par pienākumi mūsu aviosabiedrībai rīkoties līdzīgi.
