Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības sēdē neslēpa sašutumu par vakcinācijas pret Covid-19 procesu un norādīja uz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) atbildību.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Saeimas sēdē, atbildot uz deputāta Nikolaja Kabanova (“Saskaņa”) repliku, norādījis, ka galvenais ļaunums Latvijas ekonomikai līdz šim bijis tranzītbizness.
Premjers Krišjānis Kariņš jau tagad mudina Veselības ministriju sākt domāt, kā organizēt revakcināciju, lai iegūto imunitāti pret Covid-19 nodrošinātu arī nākotnē, pēc Sadarbības sanāksmes sacīja K. Kariņš.
Pirmos pret Covid-19 Latvijā sāka vakcinēt mediķus un medicīnas iestādēs strādājošos. Tā kā daļa no medicīnas personāla nevēlējās vakcinēties, viņiem regulāri tiek veikti Covid-19 testi, lai pasargātu pacientus no iespējamās inficēšanās. Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē pauda uzskatu, ka gadījumos, kad mediķim ir bijusi iespēja vakcinēties, bet viņš to nav izmantojis, Covid-19 tests viņam būtu jāveic par savu naudu.
Arī šajās Lieldienās svētki jāpavada savu mājinieku lokā, bez ciemošanās un pulcēšanās, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes atzīmēja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām. Šoreiz lasītākais raksts arī angļu valodā Neatkarīgās angļu valodas versijā.
Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.
Premjers Krišjānis Kariņš 24. marta “TV Rīta panorāmā” teica: “Šobrīd es prognozēju, ka mēs pārtrauksim ārkārtas situāciju šajā datumā [6. aprīlī], bet tas nenozīmē, ka līdz ar to beigsies pandēmija, dažāda veida ierobežojumi vai drošības pasākumi. Ārkārtas situācija šobrīd ir vairāk juridisks, nevis praktisks jēdziens.”
Premjers Krišjānis Kariņš, kurš pirmo poti pret Covid-19 saņēma 11. februārī, valdības sēdē centās noskaidrot, kāpēc viņam uz otro poti jāierodas pēc deviņām nedēļām, nevis, piemēram, pēc 12 nedēļām kā to rekomendē speciālisti, lai izveidotos augstākā noturība. Šis jautājums premjeram un daudziem citiem, kuri tiek potēti ar “AstraZeneca”, rada neskaidrības un bažas.
Ceturtdien Kariņš uzmundrināja savus fanus. Valdības attālinātajā sēdē viņš pacēla balsi, neslēpa svētā sašutuma dusmas un, kratīdams dūri, teica: “Mums ir sistēma, un mēs te zīmējam visādas... Es atvainojos, es kļūstu arī dusmīgs. Mēs baigās reklāmas naudas izdodam, bet nevaram 10 000 vakcīnu izvadāt.”
“Mēs negribam, lai būtu čarterreisi, bet diemžēl tie notiek. Mēs pat esam pieņēmuši lēmumu kas aizliedz nebūtiskus ceļojumus ,” piektdienas valdības sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs, diskutējot par kārtību, kāda būtu jāievēro Latvijas iedzīvotājiem, atgriežoties no trešajām valstīm. Šādu kārtību bija nepieciešams pieņemt, jo valdība ar 17. martu ir atļāvusi lidojumus uz un no trešajām valstīm.
Saistībā ar izskanējušo informāciju par Latvijas atteikšanos no vēl papildus vakcīnu pret Covid-19 devām, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sagaida nopietnas izmaiņas Veselības ministrijā (VM).
Ziņojot Saeimas deputātiem par valdības paveikto aizvadītajā gadā un iecerēto nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš tautas priekšstāvjus iepazīstināja ar plānu veidot eksportspējīgu ekonomiku, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Tomēr šo, šķiet, ambiciozo un iepriekšējo valdību ne vienreiz vien piesaukto nepieciešamību pārliecinoši aizēnoja parlamentāriešu atgādinājumi par valdības pieļautajām kļūdām pandēmijas laikā.
Latvijā nav bijušas valdības, par kuru krišanu ar lielāku vai mazāku intensitāti nerunātu pat koalīcijas partneri. Krīzes apstākļos šādas runas tikai pieņemas spēkā, taču radikālu esošās kārtības maiņu neviens koalīcijas partneris bez gatava plāna B nevēlas detonēt arī situācijā, kad neapmierinātību ar Krišjāņa Kariņa vadības stilu neslēpj vien retais partneris. Vēl saasinātākas attiecības starp koalīcijas partneriem varētu izveidoties, ja valdības vairākums pieņem mazākumam nepieņemamus kovida ierobežojumus, par kuriem diskusiju Ministru kabinets aizsāka otrdien.
Latvijas neapstrīdami izcilākā difirambu meistare Māra Zālīte pārspējusi pati sevi. Iepriekšējā poētisko glaimu virsotne (Levitam) – “viņš spēj visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos” – ir pārliecinoši pārsniegta ar jauno odu Kariņam – “prieks skatīties (TV), kā viņam, ejot pa Briseles gaiteņiem, visi steidz klāt un grib ar viņu sasveicināties”.
Apraudājos. Māra Zālīte ar savu cildeno patosu mani pārliecināja, un gara acīm redzēju mūsu premjeru skrienam pa Briseles gaiteņiem: kā visi viņam steidz klāt, kā visi grib ar viņu sarokoties... Sadzirdēju dzejnieces sirds kliedzienu un dvēseles atvērto durvju čīkstiņu. Pat saklausīju čaukstam lapas jaunajam prātulu un varoņdzeju sējumiņam „Latviešu poēti – vadoņiem”...