Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Saeimas sēdē, atbildot uz deputāta Nikolaja Kabanova (“Saskaņa”) repliku, norādījis, ka galvenais ļaunums Latvijas ekonomikai līdz šim bijis tranzītbizness.
Gandrīz nemanītas sabiedrībai garām paslīdējušas pirms nepilna mēneša šā gada 11. martā Saeimas debatēs paustās K. Kariņa tēzes par Latvijas ekonomikas nelaimju cēloņiem.
Attālinātajā ārkārtas Saeimas sēdē 11. martā K. Kariņš uzstājās ar savu ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Pēc uzstāšanās viņa teikto komentēja Saeimas deputāti, bet pēc tam premjers viņiem sniedza atbildes.
Atbildot uz deputāta N. Kabanova teikto, K. Kariņš paziņoja sekojošo: “Kabanova kungs, jūs runājat par to, kas, manuprāt, mūsu valsti ir atturējis attīstībā kādus 10 - 15 gadus: šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs - tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta. Naudas tranzītbizness, ko jūs slavējat - finanšu sektoru, kā viņš kādu laiku strādāja: tur indivīdi kļuva ļoti turīgi, bet, ja jūs manījāt, tad, kad lielākā banka sāka pašlikvidēšanās procesu, iespaids uz iekšzemes kopproduktu bija vispār nemanāms. Tas tikai norāda uz to, cik šis bizness bija faktiski pilnībā atdalīts no mūsu tautsaimniecības.
Un šī te tranzīta domāšana - pirkt, pārdot, vest, ka mēs kļūsim bagāti, - mēs tāpēc neesam bagāti. Es teikšu tieši pretēji jūsu apgalvojumam - šāda domāšana ir tas, kas mūs ilgstoši ir apturējusi. Tā pretpote ir šī viedā reindustrializācija, kas nozīme darba vietas un algas cilvēkiem, nevis algas pāris cilvēkiem, kas spēj tādā monopola stāvoklī pelnīt uz vienkārši tranzīta rēķina.”
Cita starpā N. Kabanovs, komentējot premjera K. Kariņa oficiālo ziņojumu Saeimas sēdē, tranzītbiznesu nemaz nepieminēja, bet teica sekojošo: “Pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts bija ap diviem miljardiem eiro. Šī negatīvā bilance starp eksportu un importu bija saistīta tieši ar jūsu valdības kļūdām. Proti, Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka kopš 2015. gada beigām Latvijas banku aktīvu vērtība ir samazinājusies par 23 procentiem jeb 7,38 miljardiem eiro. Ja mēs saskaitīsim, tas būs tāds pats skaitlis, ko Latvija aizņēmās no Eiropas Savienības un no finanšu tirgus. Ar to vainagojas jūsu tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts. Pateicoties dažu ārpus Eiropas Savienības valstu dienestu ieteikumiem, Latvija iznīcināja veselu savas ekonomikas nozari, un, kā šodien runā Latvijas Bankas prezidents Kazāka kungs, mēs vairs neesam tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Protams, man arī patīk atkārtotas reindustrializācijas jēdziens, bet atcerēsimies Latvijas metalurģijas skumjo likteni, kuru jūsu valdība diemžēl neveicināja. Tas noteikti ir ļoti labi, ka Latvijā ir tehnoloģijas uzņēmumi ar 200 darbiniekiem, bet atcerēsimies arī to, ka tikai nesen Latvijā pārstāja darboties liels pārtikas uzņēmums. Tā bija vienkārša maizes ceptuve, kas pieder, starp citu, kapitālam no tās pašas Ziemeļeiropas, kurai jūs ierosinājāt mums visiem sekot. Un tā ziemeļvalsts novērtēja jūsu, Kariņa kungs, valdības rīcību. Man šķiet, ka jūsu laiks ir beidzies.”
