Interneta portālu apskats
Portāls “Pietiek” turpina neļaut mierīgi gulēt prokuratūrai un izķidā tās skeletus skapjos. Kuldīgas rajona prokuratūras prokurore Rūta Leišavniece, kuru portāls sauc par “bēdīgi slaveno”, par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu bija cēlusi apsūdzību Ventspilī noslīkušā zēna vecākiem, bet pati savā amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu ir “uzbūrusi” automašīnu “Toyota Yaris”, tās iegādes darījumu nedeklarējot. Par šo faktu “Pietiek” pārstāvis jau ir vērsies Valsts ieņēmumu dienestā un Ģenerālprokuratūrā .
Vēl portālā publicēts raksts “Reportāža bez cilpas kaklā” (autore Laila Bargā), kas ir diezgan aizraujoša lasāmviela un atgādina spiegu romānu. Taču tā nav daiļliteratūra, bet raksts par dzīviem un arī tagad jau nedzīviem cilvēkiem. “21. gadsimta trešās desmitgades Latvijā miera vējos nekur plaši nedzirdēts uzņēmējs Pēteris Šņitņikovs pērk informāciju (klasificētu un no slēgtām valsts datu bāzēm) no tāda paša nekur īpaši nemanāma vidējas pakāpes VID klerka Ivara Arsmenieka, par ko tiek kukuļos maksāti miljoni EUR.
Noveles beigās Šņitņikovu atrod beigtu ar cilpu kaklā Dzintarjūras piekrastē, par ko Valsts policija konstatē, ka noziedzīga nodarījuma nav. Nav, un viss!
Šeit varētu kliegt - ja VID ne jau augstākā līmeņa darbinieki saņem miljonus, tad kas notiek Ministru kabineta līmenī!? Nekliegsim, bet padomāsim,” aicina autore.
Rakstā atrodam norādes uz politiķa Pētera Viņķeļa, bijušā Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieka Maigura Strīķa un vēl citu personu diezgan interesantajām darbībām un savstarpējām saistībām.
“Manā rīcībā ir CD, kurā ir desmitiem fotogrāfiju, kuras pierāda un apliecina Pētera Viņķeļa un viņa kundzes Darjas Kulaginas vairāk nekā draudzīgas attiecības ar Maiguru Strīķi un Jutu Strīķi (Annu Potapovu),” raksta Lolita Bargā un, kā var noprast, ar vienu publikāciju apsola vēl nebeigt stāstu, jo beigās teikts, ka turpinājums sekos. .
Portālā “Pietiek” ar kvēlu publikāciju ir parādījies Ainārs Šlesers, kurš uzreiz jau virsrakstā pauž: “Arī es varētu atgriezties, lai strādātu.” Šlesers ļoti detalizēti izklāsta pagātnes notikumus, vēršot uzmanību uz metodēm, ar kādām viņa politiskajiem konkurentiem izdevies autoru izstumt no politikas. Taču Šlesers nav rimies un rakstu nobeidz ar vārdiem: “Es tagad ļoti nopietni domāju - vai tiešām MAN JĀATGRIEŽAS LATVIJAS POLITIKĀ, lai aicinātu uz sadarbību visus tos LATVIJAS CILVĒKUS: Kuri ir Latvijas Patrioti! Kuri vēlas, lai Latvija paliek neatkarīga un demokrātiska republika! Kuri negrib būt par kalpiem savā zemē! Kuri tic kristīgām un ģimenes vērtībām!! Kuri nevēlas, lai valsti pārvalda caurkritušie izbijušie drošībnieki!” Šie lozungi rakstā vēl turpinās, un, tie, kam ir interese, var visu Šlesera vēstījumu izlasīt.
“Pietiek” publicējis arī Andra Šķēles informāciju plašsaziņas līdzekļiem. “2021. gada 19. martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ““Lattelekom” digitālās televīzijas lieta”. Uzskatu apsūdzību par nepamatotu. Viņam nav bijis nekāda pamata domāt, ka tiek turēts aizdomās par likuma pārkāpumiem konkrētajos notikumos, jo 12 gadu laikā līdz šā gada martam nebiju ne reizi aicināts liecināt minētajā kriminālprocesā. Ar pret mani celtu kriminālapsūdzību saskaros pirmo reizi,” pauž Šķēle un sola visas ziņas, kas ir viņa rīcībā, sniegt izmeklēšanas iestādēm.
Tajā pašā portālā “Pietiek” ir politiķa un uzņēmēja Valda Kalnozola raksts, kur ļoti sakāpināti emocionālā formā pie visām savām ķibelēm gan ģimenes dzīvē, gan biznesā viņš vaino Andri Šķēli. “Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek izsaimniekota simtos miljonos (ārzemju eksperti saka - miljardos) gadā, iedzīvotāji tiek turēti uz verga eksistences robežas, trūkst finanšu līdzekļu cilvēku cienīgām pensijām, algām skolotājiem, policistiem, medmāsām, bērnu pabalstiem utt.” Kalnozols ir pārliecināts, ka Šķēle ir tas, kurš koordinēja būvnieku karteli, kad uzņēmumu grupa “Kalnozols un partneri” aktīvi cīnījās par celtniecības pasūtījumiem, un, kā rāda notiekošais, arī tagad koordinē kukuļdošanas shēmas valsts un pašvaldību konkursos, nodrošina būvkartelī lemto.
Interneta žurnāls “Puaro” tāpat pievēries ziņām par Andri Šķēli un Aināru Šleseru, kuriem uzrādītas apsūdzības kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā.
“Puaro” uzsver faktu, kam citi interneta resursi pievērsuši mazāk uzmanības - bijušais žurnālists Haralds Burkovskis būs Ropažu novada mēra amata kandidāts.
Finanšu ministrs Jānis Reirs pēdējā laikā nav bijis diez cik nasks uz interviju sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem, tomēr žurnālā “Dienas Bizness” viņš izdevuma galvenajam redaktoram Romānam Meļņikam ir izklāstījis savu redzējumu. “Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstāku apgrozījumu, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu,” pauž Reirs. Interviju var meklēt 23. marta žurnālā “Dienas Bizness”.
Interneta vietne “Re:Baltica.lv” turpina titānisko cīņu pret vakcīnu noliedzējiem, kuri iepriekš izplatījuši pašu gatavotus bukletus ar nepatiesu informāciju par vakcināciju. “Tagad izveidots līdzīgs maldinošs materiāls par polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR; no angļu val. - PCR) testiem, ko izmanto Covid-19 noteikšanai. Tajā paustas vairākas nepatiesas atziņas par testa darbību, lai pasludinātu, ka pandēmijas neesot. Apgalvots, ka testu veic tik ilgi, līdz atrod vīrusu, un ka cilvēki bez simptomiem tiek ierobežoti nepamatoti, jo viņi nevarot inficēt citus. Tā nav taisnība,” raksta “Re:Baltica.lv” un atspēko antivakseru apgalvojumus.
Latvija bijusi par soli no tā, lai “Pfizer” vakcīnu nenopirktu vispār, raksta “Re:Baltica.lv” savā ceturtajā rakstā no publikāciju sērijas par vakcīnu iepirkumu ķibelēm.
Tas, protams, ir baisi, ka virkne sīku ierēdņu nav bijusi uzdevumu augstumos un tiks vai jau tiek sodīti. No “Re:Baltica.lv” publikācijām lasītājam jāsecina, ka nekāda atsevišķu piegādātāju lobēšana nav notikusi, bet pārmijnieki vienkārši bijuši nolaidīgi. “No situācijas, kurā šī gada sākumā nebūtu ar ko potēt pat mediķus, paglāba Veselības ministrijas (VM) galvenā infektologa Ugas Dumpja pārliecība un augstākās ierēdniecības apjēga, ka pavisam atteikties no šīs vakcīnas tomēr nedrīkst. Pret tās iegādi visasāk iebilda Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadība un asociētā profesore Dace Zavadska, kura vada Imunizācijas valsts padomi,” raksta “Re:Baltica.lv”, balstoties tās apkopotajā informācijā no jauniem dokumentiem un intervijām.
Tātad varam sākt likt pa plauktiņiem, kuri bijuši sliktie, kuri - labie. Sliktā publikāciju sērijas sākumā ir bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Sliktie ir virkne atbildīgu dienestu darbinieki, kuru uzvārdus uzreiz tā nevar atcerēties, lai gan viņiem ir vārds un uzvārds.
Labie ir Uga Dumpis, Dace Zavadska.
Kas šajā sāgā ir premjers Krišjānis Kariņš (JV)?
Kariņš, nabadziņš, ir bijis cietējs no ministres un apakšniekiem, kuri neklausa. Kariņam nav bijis pietiekamas informācijas, un informētāji viņam ir melojuši par vakcīnām. Tātad Kariņš iznāk labais. Tā var nodomāt, jūtot līdzi premjeram “Re:Baltica.lv” publikāciju sērijā. Tas tad arī laikam ir bijis tas, kas jāpierāda.
