Latvijā ir pārāk daudz augstskolu un divas trešdaļas no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Čas" paudis izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Mācību līdzekļi un bezmaksas izglītība joprojām ir pedagogu viskarstāk apspriesto jautājumu lokā, jo nav saprotams, kas slēpjas aiz šiem vārdiem. Tas dodot vielu bezgalīgām interpretācijām, skolas jūtoties kā ķīlnieki un direktori nesaprot – ko darīt, jo pašvaldības nespēs iegādāties visus skolēniem nepieciešamos mācību līdzekļus.
No septembra tiek paaugstināts atalgojums pedagogiem, kā arī izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, savukārt atbalsta personāla darba samaksai tiks piemērots elastīgāks risinājums.
No jaunā mācību gada sākumskolas klasēs - 1.-4.klasēs - un vidusskolas klasēs skolēnus uz otru gadu neatstās, izņemot īpašus gadījumus, to paredz kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi. Šī kārtība stājas spēkā šodien.
Pēdējos gados izglītības sistēmā strādājošajiem arvien biežāk nākas saskarties ar skolēnu pārpirkšanu: mācību iestādes, solot visādus bonusus un labumus, pārvilina pie sevis citu skolu audzēkņus. Tā kā daudzas vidusskolas saskaras ar 10. klašu komplektēšanas grūtībām, it īpaši kaismīgi aģitēti tiek pamatskolu absolventi.
Lai nediskriminētu speciālo skolu skolēnus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir aicinājusi pašvaldības no izglītības iestāžu nosaukuma izņemt vārdu "speciālā", šodien žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Šajā mācību gadā Rīgas skolēni varēs sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, izmantojot e–kartes. Ar laiku tām būs arī citas funkcijas, taču tuvākajā laikā tās darbosies gan kā sabiedriskā transporta e–talons, gan audzēkņa apliecība.
Vērienīga reformēšana personāliju sarakstos notiek ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijā, bet arī citās Reformu partijas kontrolētās valsts pārvaldes iestādēs. Iemesli var būt divi: atrasta unikāla nelietderīgu tēriņu ietaupīšanas recepte vai arī notiek izrēķināšanās ar nevēlamajiem, vadībai politiski nelojālajiem darbiniekiem.
Baltijas starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmu direktore, Dr. philos. Ilze Ostrovska intervijā Neatkarīgajai vērtē studiju programmu ekspertīzi un studiju politiku.
Izglītības un zinātnes resoru nolēmis pamest kārtējais augsta līmeņa darbinieks – Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītājs Aivars Stankevičs. Pēc atlūguma iesniegšanas viņš nekavējoties devies atvaļinājumā. Pašlaik ministrijā valdošā gaisotne atgādina parunu par žurkām, kas bēg no grimstoša kuģa.
Ik gadu pieaug agresīvu skolēnu skaits, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas aizliegtu šādiem bērniem atrasties mācību iestādē. Lai gan sabiedrības vairākums, kā liecina aptaujas, atbalsta šādu soli, izglītības sistēmā strādājošie gan apšauba šāda risinājuma efektivitāti, uzskatot, ka pašlaik tas viss rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Agresīvos skolēnus varētu mācīt pensionētie skolotāji vai speciāli sagatavoti jaunieši, šodien šādu priekšlikumu izteica Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) centralizēto eksāmenu vērtējumu mainījis 14% gadījumu no 424 iesniegtajām apelācijām, informē VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža.
Izglītības un zinātnes ministrija 17. augustā Konkurences padomei nosūtījusi apkopojumu par pēdējo piecu gadu laikā veiktajām mācību līdzekļu iegādēm vispārējās izglītības iestādēs. Ministrs lūdzis izvērtēt konkurences apstākļus mācību literatūras tirgū, lai nodrošinātu tirgus uzraudzību iedzīvotāju interesēs un novērstu iespējama monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat arī Konkurences padomi lūgts sniegt rekomendācijas situācijas uzlabošanai.
Pēdējos gados strauji samazinās to jauniešu skaits, kas pēc vidusskolas izvēlas augstskolu Latvijā, Ja 2008.gadā tie bija 75%, tad šogad nedaudz vairāk par 58%, - intervijā laikrakstam "Diena" saka Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.
Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta ieceri mācīt agresīvos skolēnus mājās, secināts pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT un raidījumu "900 sekundes" augustā veiktais pētījums.
No šā gada 1. septembra skolotājiem atalgojums (zemākā mēneša darba algas likme) tiks palielināts par 10% jeb 25 latiem, bet pedagogi, kuri ieguvuši 4. vai 5. kvalitātes pakāpi, saņems arī piemaksas.
Visvairāk papildu līdzekļu prioritārajiem pasākumiem 2013.gadā ir pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija - 74,58 miljonus latu, kā arī Veselības ministrija - 61,69 miljonus latu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.