Nākamajā mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu 1.- 12.klašu skolēni uz skolu dosies 3.septembrī, pirmdienā, bet mācību gads noslēgsies 2013.gada 31.maijā.
Pirms valdības sēdes, kurā šodien lems par nākamā mācību gada garumu, mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis aptaujā čivinātājus par to, kāds būtu labākais mācību gada garums, kad vajadzētu būt brīvdienām un kādai jābūt nedēļas noslodzei.
Tikai Latvijas skolotāji 90. gadu vidū spēja noorganizēt streiku, kura laikā slēdza skolas un mācības patiešām nenotika. Tagad, pat ekonomiskās krīzes karstumā, kad bezdarbs sasniedza rekordu un valdībai nācās īstenot bargus taupības pasākumus, streiki nenotiek.
Šodien, 2012.gada 29.martā, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikās ar Nīderlandes vēstnieku Latvijā Juriānu Krāku (Jurriaan Kraak) un vairāku Nīderlandes institūciju vadošo amatpersonu delegāciju, lai iepazīstinātu ar Latvijas pieredzi pārmaiņu īstenošanā izglītībā un zinātnē.
Pedagogi pieprasa nākamā mācību gada sākumā palielināt algas par 10%. Viņi uzskata, ka tā ir samērīga un saprātīga summa, ko lūdz no valsts budžeta – it īpaši ņemot vērā to, ka krīzes gados algas apcirptas krietni vairāk. Izglītības un zinātnes ministrs un Finanšu ministrija gan neko konkrētu nesola, tomēr arī nenoraida šādu iespēju.
«Pašlaik skolotāju minimālais atalgojums ir 245 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas. To mēs uzskatām par apkaunojošu darba novērtējumu, it sevišķi ņemot vērā, ka valstiski izglītību virza kā vienu no prioritātēm, kas varētu nodrošināt Latvijas ekonomisko augšupeju,» uzsver Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks ir pagodināts par Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa piedāvājumu stāties viņa vietā ministra amatā. Piedāvājums Ratniekam izteikts Latvijas Rektoru padomes sēdē 9.martā pēc jautājuma – vai par piemērotāko augstākās izglītības finansēšanas modeli lems ārvalstu eksperti bez augstskolu un studentu pārstāvju piedalīšanās.
Laikā, kad vakar Igaunijā sācies triju dienu vispārējais streiks, kurā lielākā daļa skolu un bērnudārzu esot slēgti, bet skolotāji pieprasa, lai viņiem tiktu palielināta alga, apmēram 500 Rīgas izglītības iestāžu darbinieku piedalījās Rīgas domes rīkotajā seminārā Pedagogu darba kvalitātes novērtēšana: sasniegumi un izaicinājumi.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir pieņēmis lēmumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reorganizāciju, kas paredz būtiski optimizēt un vienkāršot ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku skaitu.
Līdz šim neauglīgas bijušas diskusijas par to, vai Latvijā patiešām ir bezmaksas izglītība vai Satversmē bērniem garantētās tiesības ir tikai uz papīra.
«Starptautiskie testi, kuros skolēniem daudzās pasaules valstīs liek pildīt līdzīgus uzdevumus dabaszinātnēs, matemātikā un lasītprasmē, parāda, ka Latvijas skolēnu prasmes sistemātiski ir zem vidējā pasaules valstu līmeņa. Tas nozīmē, ka mūsu sistēmā trūkst kaut kā, kas nodrošinātu rezultātu pieaugumu,» atzīst Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzsāktās reformas nozarē kopumā pozitīvi novērtē 84,8% aptaujāto vecāku, liecina biedrības „Latvijas privāto pirmsskolu biedrība” (LPPB) rīkotā pētījuma dati.
Ārzemnieki studijām Latvijas augstskolās un koledžās varētu reģistrēties jau no 1.marta, nevis no jūlija vidus, kā līdz šim - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru Kabineta (MK) noteikumu projekts, ko otrdien skatīs valdība.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli runās par nozares darba aktualitātēm, liecina komisijas sēdes darba kārtība.
Latvijas iIzglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē vakar neapmierinātība rūga gandrīz ar katru vārdu, ko pedagogi un viņus pārstāvošie vakar dzirdēja no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekiem.
Pagaidām pie izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētajām reformām sākusi strādāt tikai vispārējās izglītības darba grupa, savukārt darba grupas, kuras strādās pie nepieciešamajām izmaiņām sporta un augstākajā izglītībā, savu darbu sāks šīs nedēļas beigās.
Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 29% pozitīvi vērtē izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa izrādīto aktivitāti dažādu nozares pārmaiņu veikšanā, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT veiktā interneta lietotāju aptauja.