Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka vispārējā un profesionālajā izglītībā ir noticis labs progress un tagad pienākusi kārta to darīt augstskolām. Ministrs liek saprast, ka turpmāk Eiropas naudu un publisko pasūtījumu saņems vien «konsolidētās un gudro programmu» augstskolas.
R. Ķīlis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atskaitoties par plānotajām reformām, bez jau zināmajām patiesībām un izmaiņām ieskicēja arī jaunus reformu virzienus. Viens no tiem – speciālā izglītība, kas, kā ministrs norādīja, «līdz šim bija palikusi novārtā, un turpmāk tai jāpievērš lielāka vērība». Viņš pauda pārliecību, ka jāvirzās projām no tās, mazinot skolēnu diskrimināciju atkarībā no viņu funkcionālajiem traucējumiem. Lielāku palīdzību šiem cilvēkiem ar speciālām vajadzībām varētu sniegt atbalsta centri, nevis līdzšinējā sistēma.
Runājot par augstāko izglītību, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadītājs uzsvēra, ka būtu svarīgi vienai no augstskolām iekļūt labāko pasaules augstāko mācību iestāžu simtniekā, bet trīs – top 500. Viņš gan nekonkretizēja, kad un kā tas varētu notikt.
R. Ķīlis kā vienu no stūrakmeņiem, kā panākt augstskolu programmu kvalitātes uzlabojumu, saredz stingrākā akreditācijā, kam pamatā būtu objektīvi izmērāmi kritēriji. «Ja starptautisko ekspertu veiktais vērtējums nav kvalitatīvs, mēs kā šā vērtējuma pasūtītāji varam lūgt to pārvērtēt, un to mēs darīsim,» uzsvēra R. Ķīlis, piebilstot, ka jāmaina arī akreditācijas komisijas sastāvs, vairāk iekļaujot tajā darba devējus.
Viens no galvenajiem virzieniem ceļā uz kvalitāti būšot augstskolas sektora konsolidācija – lai to veiksmīgi īstenotu, jāizveido universāla sistēma, kuras pamatā ir «gudro specializāciju izveide un mācību iestāžu apvienošanās», klāstīja ministrs. R. Ķīlis norādīja, ka uz valsts finansējumu varēs cerēt tikai kvalitatīvas studiju programmas un kvalitatīva zinātne.
Starp tuvākajiem IZM darbiem ministrs nosauca Augstākās izglītības un zinātnes likuma, kā arī atsevišķa Inovāciju likuma izstrādi (esošais Zinātniskās darbības likums neregulē to pētniecības jomu, kas tiek veikta uzņēmumos).
Pēc paveiktā un plānotā izklāsta R. Ķīlim nācās uzklausīt diezgan skarbu kritiku – tajā skaitā par augstākās izglītības politiku. Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs teica: viņam radies iespaids, ka ministrs atbalstot šādu īso plānu attiecībā uz augstskolām: 2/3 likvidēt, izmantot šim nolūkam akreditāciju un panākt maksas studiju vietu palielinājumu. R. Ķīlis gan taisnojās, ka akreditācija ir tikai veids, kā nodrošināt kvalitāti, un konsolidācija nebūt nenozīmējot tikai slēgšanu un apvienošanu. Uzsvars esot likts uz resursu konsolidāciju. Viņam gan tika aizrādīts, ka pat zināmais piemērs par Latvijas Universitātes un Rīgas Ekonomikas augstskolas konsolidāciju diez vai nesis kādus ekonomiskos ieguvumus.
Taču – tā kā plašāka diskusija par augstākās izglītības iestāžu akreditāciju ieplānota nākamajā komisijas sēdē, tad šis temats un vēl citi aktuāli jautājumi palika aiz kadra.