Neuzticības izteikšana izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim ir lielākās daļas Latvijas rektoru izmisuma solis, komentējot Rektoru padomes izteikto neuzticību Ķīlim, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.
Viņš norāda, ka gada laikā rektori ir dzirdējuši Ķīļa personīgo viedokli gan par studiju kreditēšanu, gan par augstākās izglītības kvalitāti, bet nav bijis konkrēts, apspriests reformu projekts, kuru tad kompleksi varētu izskatīt.
"Esmu piedalījies vairākās sarunās ar Ķīli par RTU attīstības jautājumiem. Ķīlis tika īpaši iepazīstināts ar RTU attīstības plāniem Ķīpsalas studentu pilsētiņā. Vēlos atzīmēt, ka Rektoru padomes ārkārtas sēdes laikā biju zinātniskā komandējumā, taču tūliņ pēc atgriešanās kolēģi mani informēja par izteikto neuzticību ministram. Rektoru padomes vēstule lielā mērā atspoguļo esošo situāciju Latvijas augstākajā izglītībā," uzsver Ribickis.
Runājot par RTU, rektors teic, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā augstākajai izglītībai ir vismazākais valsts atbalsts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, RTU var lepoties ar Baltijas, Eiropas un pasaules darba tirgū konkurētspējīgiem absolventiem. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mēs ļoti efektīvi izmantojam mums piešķirtos līdzekļus, piebilst Ribickis.
"Arī Latvijā zinātniskajai pētniecībai piešķirtie līdzekļi ir tik katastrofāli zemā līmenī, ka prasīt labākus rezultātus salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir nepareizi. Taču tendences augstākās izglītības un zinātnes attīstības jomā Latvijā rāda, ka mēs nepārtraukti paaugstinām kvalitāti. Augsti godāto ministru Ķīli aicinu diskutēt ar rektoriem, lai palīdzētu universitātēm un augstskolām uzlabot darbības kvalitāti un ielikt pamatus ilgtspējīgai izaugsmei ilgtermiņā, kas savukārt nodrošinātu ekonomisko izrāvienu," sacīja Ribickis.
Kā ziņots, 7.septembrī Latvijas Rektoru padome nolēma izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski.
Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.
Tāpat viņi pārmet ministram nespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. "Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti "Ķīļa reformu" priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni," uzsver rektori.
Pēc viņu domām, Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni.
Savukārt Ķīlis, komentējot sev izteikto Rektoru padomes neuzticību, sacīja, ka Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā.
"Neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu "Top 1000". Domāju, ir pilnīgi skaidri Rektoru padomes darbības motīvi, viņu mazās nekonkurētspējīgās saimniecības ir apdraudētas. Uzskatu to par apliecinājumu, ka darbojos pareizā virzienā," pauda ministrs.
Rektoru padome aicina Ķīli uz tikšanos šonedēļ, lai ministrs iepazīstinātu ar konkrētu reformu plānu.