Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosinātās globālās reformas izglītības sistēmu vēl neskars, taču ir vairāki jaunumi, ko ieviesīs jau šogad – viens no tiem: saruks otrgadnieku skaits, bet uz trešo gadu neatstās nevienu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noteikusi, ka no šā gada nedrīkstēs atstāt uz otru gadu 1.–4. klašu audzēkņus un vidusskolēnus (to atļaus tikai īpašos gadījumos). Jaunā kārtība nosaka: ja sākumskolēnam vai 10.–12. klašu audzēknim ir problēmas ar mācību vielas apguvi, viņam pēc mācību gada beigām jāparedz papildu darbi un jānodrošina iespēja kārtot pēcpārbaudījumu. Ja tā vērtējums ir nepietiekams, nākamajā gadā sākumskolēnam jāizstrādā individuāls mācību plāns, bet vidusskolēnam zinības jāapgūst pašmācības ceļā. Uz 5.–8. klašu bērniem tas neattiecas – viņus pārceļ nākamajā klasē tad, ja saņemta ne vairāk kā viena nesekmīga atzīme gadā. Paredzēts, ka 9. klasē varēs mācīties arī atkārtoti, ja skolēna zināšanas nebūs pietiekamas pamatizglītības dokumenta saņemšanai.
Pārmaiņas skars arī centralizēto eksāmenu kārtošanu. Vidusskolas absolventiem pārbaudījumu svešvalodā būs iespēja nokārtot jau martā, bet tiem skolēniem, kuri būs nokārtojuši svešvalodu starptautiskos testus (IELTS, TOEFL) studijām ārvalstu augstskolās, centralizētais eksāmens nebūs jākārto. Šāds jauninājums ieviests vairāku iemeslu dēļ: tas ļaus ne tikai atslogot intensīvo eksāmenu sesiju maija beigās, bet vērtētājiem būs ilgāks laiks labošanai un skolēni ātrāk iegūs sertifikātus, lai laikus iestātos ārvalstu augstskolās. IZM lems arī par centralizētā matemātikas un latviešu valodas eksāmena rīkošanu līdz maija beigām, lai vērtējumu varētu saņemt vismaz divas nedēļas agrāk.
Izmaiņas būs arī centralizēto eksāmenu vērtēšanas sistēmā – turpmāk sertifikātā gan kopējie, gan katras eksāmena daļas rezultāti tiks ierakstīti procentos. Svešvalodās pārbaudes rezultāti tiks izteikti B1, B2 vai C1 valodas prasmes līmenī atbilstoši vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām un Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei. Tiem, kas nesasniegs B1, B2 vai C1 līmeni, rezultātu izteiks procentos.
Arī skolotājus šogad gaida daži jaunumi. No decembra viņi varēs mācīt vairākus mācību priekšmetus dažādās izglītības pakāpēs. Tiekoties ar Latvijas pedagogiem, R. Ķīlis informēja, ka valdībā apstiprināšanai virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai ļautu atcelt ierobežojumus, piemēram, ķīmijas skolotājam mācīt arī fiziku vai pieredzējušam pamatskolas latviešu valodas skolotājam pasniegt šo mācību priekšmetu arī vidusskolā. Ministrs norādīja, ka tas dos iespēju skolām efektīvāk izmantot esošos pedagogus un nevajadzēs meklēt skolotājus no malas dažām mācību stundām nedēļā.
Valdība mainījusi arī noteikumus par pedagoģiskā procesa dokumentāciju, nosakot, ka mācību priekšmetu tematiskie plāni un nodarbību dienasgrāmatas pirmsskolas izglītības skolotājiem nebūs obligāti. Tas gan nenozīmējot, ka šie dokumenti tiekot atcelti, bet gan to, ka formu un saturu varēs noteikt pati skola.
***
Izglītības sistēma 2012./13. mācību gadā
Prognozējamais skolēnu skaits: 202 413 (pērn 206 440)
No tiem 1. klasēs: 21 352 skolēni
Slēgtas 7 izglītības iestādes
8 reorganizētas
3 izveidotas no jauna (bērnudārzs un 2 mākslas/mūzikas skolas)
Avots: IZM