IZM

Ministrija skandalozi pārmet sev padotai valsts augstskolai, ka tā nelikumīgi izsniegusi dokumentus, kas apliecina doktora zinātniskā grāda ieguvi. Neanalizējot augstskolā notikušo, ko secinās izmeklēšana, vēlos norādīt uz cēloņiem, kuru dēļ situācija vispār kļuva iespējama.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) kļuvis zināms, ka Koalīcijas padomē lemts par Finanšu ministrijas (FM) vērtējumu attiecībā uz ministriju papildu valsts finansējuma pieprasījumiem Jaunajām politikas iniciatīvām. Diemžēl subjektīvajā FM vērtējumā nav ņemtas vērā prasības būtiski palielināt valsts finansējumu izglītībai un zinātnei, tādēļ LIZDA padome nākamnedēļ lems par iespējamo protesta akciju scenāriju rudenī.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentam sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu veikt pārbaudi par konstatētajiem iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA). Ministrs arī uzdeva apkopot informāciju par visu Latvijas augstskolu promocijas padomju darbu un doktora zinātnisko grādu piešķiršanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis šodien pieņēma ārštata padomnieka izglītības reformu jautājumos Roberta Ķīļa iesniegto atlūgumu.

Vai ticēt uzrakstiem, ka augstskola atrodas uz katra otrā ielu stūra? Burtiski tā ir Rīgas centrā, bet katra Latvijas reģiona centrs ir apgādājies ar savu augstskolu un katrs bijušais rajona centrs ar vismaz vienu augstskolas filiāli. Par šāda augstskolu izkārtojuma iespējamību un izredzēm Neatkarīgajai stāstīja Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Ventspils augstskolas rektora pienākumu pildītājs Aigars Krauze, Rēzeknes augstskolas zinātņu prorektore Ilga Šuplinska un Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš, braukdams alkohola reibumā, izraisīja avāriju, joprojām ir ārštata padomnieks izglītības reformas jautājumos pašreizējam ministram Vjačeslavam Dombrovskim, kurš vēl nav izlēmis – atteikties no šāda eksperta pakalpojumiem vai ne. Nozarē strādājošie, lai gan atzīst, ka tā ir ministra izvēle, tomēr uzskata, ka palīgs diskreditē arī pašu nozares vadītāju.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka dienā, kad viņš izraisīja avāriju, vajadzēja izvērtēt sava spējas vadīt auto un pēc vakariņām restorānā, kur lietots alkohols, prātīgāk būtu bijis mājās doties ar taksometru, nevis pašam braukt, šodien intervijā TV3 Ziņām sacīja Ķīlis.

Par spīti tam, ka sarūk izglītības iestāžu skaits, internātskolas, arī tās, kur var apgūt speciālās programmas, par audzēkņu trūkumu nesūdzas. Latvijā šādu skolu ir apmēram 30.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vairs neplāno pārvērst sešgadīgos par pirmklasniekiem.

Sākot no šā gada 1.septembra, pedagogiem mazajās lauku skolās, kurās izglītojamo skaits ir mazāks nekā 100 skolēni, tiks maksātas lielākas algas, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) lems, vai turpināt izmantot sava ārštata padomnieka Roberta Ķīļa padomus pēc tam, kad bijušais ministrs, iespējams, reibumā izraisīja avāriju.

Izglītības un zinātnes ministrija nākotnē strādās pie vidusskolu tīkla pilnveidošanas, tādējādi iecerēts samazināt vidusskolu skaitu, šodien preses konferencē žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Atskaitoties par 100 dienās paveikto, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka šajā laikā pirmām kārtām nācies dzēst ugunsgrēku – risināt sastrēgušo studiju virzienu akreditāciju un meklēt pazudušos sešus miljonus latu pedagogu algām.

Šogad slēgta viena, bet apvienotas vairākas izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati par 2013.gadā reorganizētajām, slēgtajām un dibinātajām izglītības iestādēm.

Vakar stājās spēkā Izglītības likums, kas nosaka – vecākiem, gatavojot savu bērnu skolas gaitām, turpmāk jāiegādājas tikai personīgie mācību piederumi.

Pēdējo desmit gadu laikā par 27% ir audzis to skolēnu skaits, kas vispārējās vidējās izglītības programmā apgūst matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmas, kurās mācību priekšmeti ķīmija un fizika ir obligāti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikas dati.

Ja vecāku finansiālais slogs bērna skolas gaitu nodrošināšanai pēc tiesībsarga plosīšanās nedaudz tiks mazināts, kam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā budžeta radusi 537 112 latus, tad pedagogu jau tā plāno maciņu valdība šajā mācību gadā draud vēl papurināt.

Spriežot par budžeta vietu sadalījumu augstskolām 2014./2015.mācību gadam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno samazināt budžeta vietu skaitu studiju virzienos, kuri šobrīd veido darbaspēka pārprodukciju.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno mainīt slodzes aprēķinu pedagogu algām, tādējādi solot mazināt nevienlīdzību starp mazo un lielo skolu skolotājiem.

Valdība sola pedagogu algām iztrūkstošo summu atrast valsts budžetā. Puse naudas – trīs miljoni latu – tiks sameklēta no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kabatas, bet vēl 3,5 miljoni latu tiks rasti no citām valsts budžeta programmām.