Pedagogi nav apmierināti ar valdības piedāvājumu
Pedagogi ir atlikuši protesta akciju rīkošanu, jo turpmākās divas nedēļas nozares arodbiedrība turpinās sarunas ar valdību par tālāko atalgojuma palielināšanas grafiku un pasākumu programmu.
Šobrīd ir panākts kompromiss par pedagoģiskās likmes paaugstināšanu līdz 295 latiem, kas nozares pārstāvjiem nešķiet liels panākums.
Iesaistītās puses ir vienojušās par iespēju no 2014. gada 1. septembra pedagogu likmi palielināt no 280 līdz 295 latiem. Tas prasīs no valsts budžeta 3,5 miljonus latu, bet 2015. gadā – 10 miljonus, preses brīfingā, kas notika pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valdes ārkārtas sanāksmes, informēja premjera Valda Dombrovska padomnieks kultūras un politikas plānošanas jautājumos Ints Dālderis. Viņaprāt, tas esot ļoti labs solis, kas sperts uz priekšu, lai palīdzētu risināt problēmas izglītības sistēmā.
Pret to iebilda LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, kura uzskata, ka tas gan «ir skaists solis, bet tikai tāds neliels puspakāpiens uz priekšu». Šāds piedāvājums nenosedzot prasības, ko izvirzījusi nozare, tomēr tas ļauj izkustēties no punkta, kurā šis jautājums bija iestrēdzis. Ņemot vērā, ka pirms krīzes likme bijusi 350 lati, izglītības jomā strādājošo prasība to palielināt līdz 310 latiem nav pārspīlēta. Faktiski vajadzētu atteikties no principa nauda seko skolēnam, taču ir skaidrs, ka tādas naudas 2014. gadā nebūs. Tuvāko divu nedēļu laikā LIZDA kopā ar premjera biroju un Finanšu ministriju strādās pie trīspusēja memoranda, kas noteiktu algu palielinājumu nākamajos gados un īstenojamās reformas. Ja šo dokumentu neizdosies izstrādāt un neizdosies arī vienoties par algu palielinājuma stratēģiju, LIZDA lems par tālākajām akcijām, bet vismaz šobrīd protesta akcijas nav paredzēts rīkot. «Izglītības sistēma šobrīd ir kā būda, kas šūpojas uz visām pusēm. Vajadzētu darīt tā, lai sistēma būtu stabila, nevis stutēt ar dažādu koeficientu palīdzību, kas tikai noved pie tā, ka vienu pusi nostiprina, bet otra grīļojas, un otrādi,» teica I. Mikiško. Viņa arī uzsvēra: vispārējās izglītības sistēmā strādājošajiem ir panākts kāds risinājums, bet augstākajā izglītībā nav pozitīva pavērsiena.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izteica prieku, ka beidzot sadzirdēti nozares argumenti, tomēr atzina – būtu labāk, ja samaksa par likmi tiktu palielināta no nākamā gada 1. janvāra, nevis 1. septembra. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka palikuši neskaidri jautājumi, kuri tuvākajā laikā būtu jārisina. Viens no tiem – kad piemaksas par kvalifikācijas pakāpi saņems tie pedagogi, kas to ieguva pēc Eiropas Savienības projekta īstenošanas. Šobrīd panākta vienošanās par to, ka piemaksas paliks esošajā līmenī, tomēr nopietni jādomā, kā pilnveidot kvalifikāciju piešķiršanas sistēmu. Viņš arī apcerēja iespēju palielināt pedagogu algas, līdzīgi kā tas notiek Eiropas Savienības turīgākajās zemēs, kur tās ir par 20% lielākas nekā vidējās algas valstī un dažviet pat divreiz augstākas.