Nav autobusa – nav skolas

© Elmārs Rudzītis, f64

Skolēnu vešana uz skolu un atpakaļ uz mājām ir dārgs prieks, jo skolas autobusam nākas ik dienu nobraukt teju vai pārsimts kilometru, atzīst pašvaldības.

Taču šobrīd bezmaksas transports ir viens no pakalpojumiem, bez kā nav iedomājama izglītības iestāde, it īpaši laukos, jo, ja nevedīsi, vecāki savam bērnam izvēlēsies citu mācību vietu. Un tad skola var pazaudēt ne tikai audzēkņus, bet arī pati sevi.

Daudzas pašvaldības skolēnus vadā par brīvu ne tikai īpašajos skolas autobusos, bet daļa arī apmaksā braucienus sabiedriskajā transportā, ja audzēknis dodas ar to uz skolu vai interešu izglītības iestādēm. Tas pat vairs netiek uzskatīts par bonusu, jo tam vienkārši ir jābūt – uzskatot vecāki. Tas krietni padeldē domes maciņu, vienbalsīgi apgalvo pašvaldību pārstāvji, bet neesot jau citu variantu. Neviena vietvara gan nenoliedz, ka autobusiem papildu kilometri salasās arī tāpēc, ka tās neatsakās izmest nelielu līkumu cita novada teritorijā, ja tur ir bērni, kas izteikuši vēlmi mācīties ne savas pašvaldības mācību iestādē. Taču arī kaimiņi nesnauž, līdz ar to iznāk kā teicienā: dots pret dotu. Dažs teic vēl skarbāk: tas ir nežēlīgais kapitālisms. Taču liegt šādu brīvu kustību nevar, jo vecākiem ir atļauja izvēlēties savām atvasēm jebkuru sev tīkamu izglītības iestādi.

«Vecāku vēlmes nosaka visu, nu nevaram liegt vest viņus mācīties, piemēram, uz Cesvaini,» nopūšas Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. Madonas novads ir Vidzemes pusē viens no lielākajiem, un teju katrā tā pagastā ir savs autobuss (nav tajos, kur ir ērta sabiedriskā transporta satiksme), kas veic noteiktu maršrutu gan rītā, gan vakarā, gan arī dienas vidū. Tā notiek arī Ļaudonas vidusskolā, kur skolas autobuss mēro ap 55 kilometrus garu ceļu, lai nogādātu bērnus mācību iestādē. Tas pats maršruts tiek atkārtots arī dienas vidū – ap trijiem, kad mazākajiem audzēkņiem beidzas pagarinātās grupas nodarbības, bet ap pulksten pieciem autobuss pošas ceļā vēlreiz, lai pēc pulciņiem vestu mājās vecāko klašu skolēnus, stāsta skolas direktors Guntis Lazda. Viņš atzīst, ka ar skolas busiņu ar 18 vietām nepietiek, tāpēc pašvaldība nomājot vēl papildu transportu. S. Seržāne piebilst – ceļu pagarinot tas, ka uz Ļaudonas skolu braucot bērni arī no kaimiņu novada, kur nesen slēgta skola, taču tās audzēkņi izvēlējušies nevis citu savas pašvaldības, bet gan Madonas novada skolu.

Visgrūtāk konkurēt ir tām izglītības iestādēm, kas ir tuvāk pilsētai. Arī Madonas vidusskola un ģimnāzija kā lakmusa papīrs pievelkot tuvāku un tālāku pagastu bērnus, jo tur ir plašākas izglītības iespējas, teic S. Seržāne. Tāda pati situācija ir arī Gulbenes novadā. «Mēs neliedzam sava novada bērniem tā ceļot, jo novads ir viena administratīvā vienība, taču teikšu tā – neatbalstām,» novada taktiku skaidro Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls, uzsverot, ka šāda brīva pārvietošanās visvairāk ietekmē mazās skolas, kur ik bērns ir gluži vai zelta vērtē. Sarūkot skolēnu skaitam, skola pašvaldībai kļūst arvien smagāka finansiāla nasta. Ja tādas novadā ir tikai pāris skolas, tad vēl nekas, bet ja piecas sešas? – nogroza galvu A. Šķēls.

Tad nu nekas cits neatliek kā braukt pakaļ ik bērnam – kaut vai mājas pagalmā un pat pabraucot garām krietni tuvākajai skolai, ironizē Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, nenoliedzot, ka arī viņas novadā notiek ceļošana – gan uz, gan no kaimiņu pašvaldībām. Jaunpils novadā autobusa pakalpojumus izmantojot ap 150 audzēkņu, un tālākajā galā bērniem jābūt pieturā jau pulksten 7. Jā, ceļš daudziem sanāk gana garš, un daļai bērnu nākas pavadīt autobusā pat vairāk nekā stundu. Tas nogurdina – it īpašos mazos skolnieciņus. Vaicāta, vai tomēr nebūtu izdevīgāk atgriezties pie savulaik iecienītajiem internātiem, viņa atbild, ka šobrīd pēc tiem nav pieprasījuma. Ļaudonas vidusskolā gan uz atjaunoto internātu šobrīd pieteikušies desmit audzēkņi, bet iespējams, ka būšot vēl vairāk. Šā iemesla dēļ uz minēto skolu atnākuši vairāki skolēni.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais