Mācības pašvaldību izglītības iestādēs šogad sākuši 248 113 bērni un jaunieši

Kopējais izglītojamo skaits pašvaldību izglītības iestādēs 2013./2014.mācību gada sākumā ir 248 113 bērni, kas ir par 2158 izglītojamajiem jeb 1% mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

IZM apkopojusi informāciju par izglītojamo skaitu pašvaldību padotībā esošajās izglītības iestādēs uz šā gada 2.septembri.

No kopējā izglītojamo skaita 1.-12.klasē mācības sāka 204 891 skolēns, pirmsskolas obligātajā sagatavošanā no piecu gadu vecuma mācības sāka 41 861 bērns, pašvaldību profesionālajās izglītības iestādēs - 1361 audzēknis.

Skolēnu skaits 1.-12.klasē sarucis par 3086 jeb 1%, pašvaldību profesionālajās izglītības iestādēs audzēkņu skaits samazinājies par 149 jeb 10%, bet piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaits palielinājies par 1077 jeb 3%.

Šogad par 887 izglītojamajiem jeb 1% pieaudzis skolēnu skaits 1.-4.klasē, savukārt par 3830 izglītojamajiem jeb 9% sarucis vidusskolēnu skaits 10.-12.klasē. Ministrija gan norāda, ka abos mācību gados nav mainījusies skolēnu skaita proporcija pa klašu grupām. 1.-4.klasē ir 36% bērnu, 5.-9.klasē 44% un 10.-12.klasē 20% skolēnu.

Mazajās skolās mācības šogad sākuši 13 344 skolēni, kas ir 7% no kopējā izglītojamo skaita valstī 1.-12.klasē. Salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu šis īpatsvars ir samazinājies par 83 skolēniem jeb 1%.

IZM vērš uzmanību, ka kopējais izglītojamo skaits pašvaldības izglītības iestādēs atšķiras no valsts finansētā izglītojamo skaita. Galvenokārt šīs atšķirības radušās, jo valsts finansē bērnu, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, līdz 5 gadu vecumam izglītošanu speciālajās internātskolās, rehabilitācijas centros, taču šie bērni netiek uzrādīti kopējā izglītojamo skaitā.

Tāpat arī situāciju ietekmē tas, ka pašvaldību profesionālajās izglītības iestādēs finansējums tiek nodrošināts no valsts un Eiropas Sociālā fonda (ESF). Audzēkņiem, kuri apgūst ESF finansētās izglītības programmas kvalifikācijas iegūšanai pēc vidējās izglītības ieguves, valsts finansējums netiek nodrošināts.

Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.