Izglītība

Viena audzēkņa izglītībai profesionālajā ievirzē mūzikas skolās valsts iegulda apmēram 450 latu gadā, mākslas skolās – 200 latu, savukārt interešu izglītībā ieguldījums ir apmēram 55 lati gadā, secināts Kultūras ministrijas (KM) apkopotajā informācijā. Pēdējo gadu laikā pamatīgais budžeta samazinājums ļāvis saglabāt 144 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras apmeklē 20 905 bērni.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 15.decembrī, pārrunājot Latvijas izglītības kvalitāti starptautisko salīdzinošo izglītības kvalitātes pētījumu skatījumā, diskutēja par skolēnu zināšanu līmeni un pozitīvajām tendencēm Latvijas izglītības sistēmā.

Jauno modeli, kurā valsts finansējums augstskolas attīstībai būs atkarīgs no rezultātiem, varētu ieviest no 2012.gada ar nosacījumu, ka valsts finansējums augstākajai izglītībai tiek palielināts, informē laikraksts "Diena".

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 14.decembrī, nolēma šajā parlamenta sasaukumā turpināt darbu ar Augstākās izglītības likumprojektu.

Šodien Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), viņa vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC), Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko svinīgi atklāja Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas jaunās telpas Miera ielā 62.

Ķīmijas kabinetā saplēstas ampulas dēļ šodien no Rīgas 28.vidusskolas evakuēti aptuveni 400 skolēnu.

Britu studenti šodien, 24. novembrī, atkal izgājuši ielās, lai protestētu pret valdības ieceri trīskāršot mācību maksu, un arī šī protesta akcija jau izvērtusies vardarbībā, pūlim uzbrūkot policijas busiņam.

Viens no pirmajiem paziņojumiem, ko sniedza jaunais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, bija viedoklis, ka skolas gaitu sākšana no sešu gadu vecuma ir pāragra. Ministrs šo problēmu intervijā laikrakstam Diena (9.11.2010.) aplūkoja no racionāla viedokļa: "Sešgadnieks ies 1. klasē, viņu aizvedīs deviņos, un pulksten divpadsmitos viņam stundas beigsies. Kur viņš paliek? Vai visās skolās ir pagarinātās grupas? Vai visās skolās viņam ir gulēšanas iespējas? Tie ir jautājumi, kas jārisina kopā ar pašvaldībām. Kaut gan jāatzīst, ka nelielajos novados bieži vien pašā skolā jau ir integrēts bērnudārzs. Bet viennozīmīgi – kamēr nav pārliecības, ka vecāki netiks nevajadzīgi apgrūtināti tikai tāpēc, lai [bērni skolas gaitas] sāktu no sešu gadu vecuma, es domāju, ka tā reforma ir drusku pāragra."

Šodien, 23.novembrī, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Šantāli Puarē (Chantal Poiret), informē izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Latvijas Universitātē (LU) 75% stipendijas saņēmēju pašlaik ir trūcīgie studenti un tikai viena ceturtā daļa – izcilnieki.

Lai nākotnē vismaz 50% absolventu izlemtu turpināt mācības profesionālajās izglītības iestādēs, kuru audzēkņi sniegtu lielu ieguldījumu valsts attīstībā un ekonomikā, nepieciešams lauzt stereotipu, ka gudrākie skolēni pēc pamatskolas beigšanas turpina mācības vidusskolā, bet ne tik veiksmīgie - profesionālajā izglītības iestādē.

Pirms diviem mēnešiem sākās profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolu izglītības programmu reforma. Aptaujātie gan nobažījušies, ka tā sagraus profesionālo mūzikas izglītību un veicinās amatierismu, kā arī raizējas par skolu izdzīvošanas iespējām nepietiekamā finansējuma dēļ.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir maldinājusi valdību un sabiedrību par to, ka Transporta un sakaru institūta (TSI) īstenotā studiju programma "Aviācijas transporta tehniskā ekspluatācija" nav sertificēta Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras prasībām.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Rolands Broks vēlas turpināt abu iepriekšējo savas partijas ministru aizsāktās izglītības reformas, ja tiks apstiprināts par ministru.

Rīgas Tehniskajā koledžā plānots izveidot infrastruktūru mācību programmu īstenošanai par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Lai rosinātu skolu audzēkņu interesi par inženierzinātnēm, kā arī attīstītu jauniešu teorētiskās zināšanas un uzlabotu prasmes tehnisko disciplīnu jomā, drīzumā notiks Tehniskās jaunrades dienas.

No nākamā mācību gada skolēni pamatskolu varēs pabeigt ar vienu trijnieku, bet vidusskolas absolventiem visos mācību priekšmetos vajadzēs būt sekmīgiem, proti, vērtējumam jābūt no 4 līdz 10 ballēm, paredz Izglītības un ministrijas izstrādātie grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas pieteikti valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabinets (MK) otrdien,12.oktobrī, atbalstīja svešvalodas apguvi skolās no 1.klases, paredzot to ieviest no nākamā mācību gada.

Lai nodrošinātu Latvijas izglītības sistēmas piesaisti Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI), šodien, 5. oktobrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts.

Pirmā Latvijas nacionālā lasīšanas kongresa bērniem dalībnieki kopā ar domubiedriem parakstījuši Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Kultūras ministrijai (KM) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai adresētu rezolūciju, kurā pausta prasība līdz 2011.gadam izstrādāt mērķtiecīgu programmu bērnu lasīšanas veicināšanai ilgtermiņā.