Jauno modeli, kurā valsts finansējums augstskolas attīstībai būs atkarīgs no rezultātiem, varētu ieviest no 2012.gada ar nosacījumu, ka valsts finansējums augstākajai izglītībai tiek palielināts, informē laikraksts "Diena".
Plānotais augstākās izglītības finansēšanas modelis nozīmē, ka lielākā daļa augstskolu finansējuma joprojām būtu stabils finansējums no valsts, savukārt uz rezultātiem orientētā finansējuma daļa būtu mainīga. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka mainīgā daļa varētu veidot 5-10% no esošā augstskolu bāzes finansējuma, savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka šai daļai esot jābūt 10–15%.
Visu augstskolu finansējuma apjomu rezultatīvie rādītāji nevar ietekmēt, jo tad sabruktu visa augstākās izglītības sistēma, skaidro Vētra un piebilst, ka pašlaik izkristalizējušies pieci kvalitātes kritēriji, un augstskolas, kuras tos izpildīs, varētu saņemt lielāku finansējumu nekā tās, kurām kritēriji izrādīsies nepārkāpjami.
Ideju mainīt augstākās izglītības finansēšanas principu, lai turpmāk nauda "sekotu" kvalitātei, aktīvi aizstāvēja Latvijas Studentu apvienība (LSA), vēlāk uz rezultātiem balstītu finansēšanas modeli IZM izstrādāt uzdeva valdība.
Darba grupā esot izvirzīti deviņi kvalitātes kritēriji, no tiem pašreizējā variantā izkristalizējušies pieci: starptautiski citējamu publikāciju skaits uz vienu mācībspēku, ārvalstu studentu īpatsvars, finansējuma no starptautiskajiem avotiem īpatsvars augstskolas kopējā finansējumā, administratīvā personāla atalgojuma īpatsvars no augstskolas atalgojuma kopsummas, kā arī augstskolas pilna laika studiju absolventu skaits esošajā akadēmiskajā gadā pret esošā gada studējošo kopskaitu.
LSA vadītājs Edvards Ratnieks stāsta, ka sākotnēji modelī parādījušies "daudzi emocionāli kvalitātes kritēriji", piemēram, noteikts, ka mācībspēku vidējam vecumam jābūt 30-40 gadiem. Pašreizējā modelī tas vairs neparādās. Pazudusi arī prasība, ka noteiktai daļai mācībspēku jābūt ar doktora grādu, kā arī prasība pēc noteikta vietējo uzņēmēju finansējuma īpatsvara augstskolas budžetā un starpaugstskolu sadarbības programmu īpatsvara. Rēvalde gan norāda, ka kritērijus laika gaitā plānots vēl papildināt. Arī privātajām augstskolām tikšot dota iespēja iesaistīties konkurences cīņā par šo finansējumu ar valsts augstskolām.
Vētra uzskata, ka iekļauti visi svarīgākie kritēriji, kurus ir iespējams pārbaudīt. Viņaprāt, būtu svarīgi analizēt arī augstskolas "produktu", piemēram, absolventu nodarbinātību un pētniecības kvalitāti, piemēram, tās orientāciju uz inovācijām un ietekmi uz tautsaimniecību. Tomēr pagaidām neesot datu par augstskolu sasniegumiem šajos rādītājos.
LU rektors Mārcis Auziņš norāda, ka svarīgs ir jautājums, kā mērīt kritērijus un kad modelis tiks ieviests. Viņš ir skeptisks pret IZM uzstādījumu to ieviest tikai tad, kad pietiks naudas, - ja ir spiedīga finanšu situācija, jautājums jārisina uzreiz, nevis jāatstāj uz labākiem laikiem.
IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde stāsta, ka uz rezultātiem balstīts finansēšanas modelis kļūstot aizvien populārāks arī citviet pasaulē, nomainot tos modeļus, kur augstskolu saņemtais finansējums atkarīgs no uzņemto studentu skaita.