Izglītībai un veselībai, tāpat kā valsts aizsardzībai, jākļūst par reālām prioritātēm, pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzskata, ka nepieciešams grozīt jau esošos pedagogu algu apmērus nosakošos noteikumus, nevis veidot jaunus.
Skolu reforma: mācību iestāžu sakārtošana, izglītības kvalitātes paaugstināšana, skolotāju skaits, pedagogu algas – ir tie jautājumi, kas ir viedokļu krustpunktos. Arī Latvijas Universitātē rīkotajā diskusijā Skolu reforma – Latvijas iespēja, kurā piedalījās nozares eksperti (arī no Igaunijas), uzskati bija gana atšķirīgi.
Skolai ne tikai jādod zināšanas, bet arī jāaudzina Latvijai lojāli pilsoņi, šorīt intervijā raidījumam “Rīta Panorāma” licis saprast topošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Izglītības sistēmas mērķis ir laimīgs cilvēks, kas orientējas apkārtējā pasaulē un grib, un spēj iegūt jaunas tam nepieciešamās zināšanas, intervijā "Rietumu radio" sacīja izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Kārlis Šadurskis (V).
Skolu direktori nesteidz pildīt savu pienākumu nosūtīt krimināli sodītos pedagogus izvērtēšanai, satraukta biedrības "Vecāki par izglītību" valdes locekle Silvija Titova-Meija.
Visas izglītības un zinātnes nozarē sāktās un īstenotās reformas ir pamatotas starptautiskos novērtējumos un pētījumos, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa papildinājumi paredz, ka skolotāju amatalga pārsniegs valstī vidējo gandrīz visās algu grupās, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Izglītības ministre Mārīte Seile nav gatava piekāpties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un naudu nozarē ieguldīt bez reformām.
Pēc teju mēnesi ilga pedagogu streika izlīgšanas komisijas darba, kā arī pēc pusotru gadu ilgas jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes, šodien pēdējā sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un vairākas ministrijas vienojās atlikt jaunā modeļa ieviešanu.
Katrai valstij konkrētā attīstības posmā ir savi audzināšanas ideāli. Latvijā padomju varas gados piecas komunistiskās audzināšanas sastāvdaļas – tikumiskā, intelektuālā, darba, estētiskā, fiziskā – bija politiski orientētas. Tikumiskās audzināšanas saturs bija virzīts uz skolēnu iemācīšanu runāt un uzvesties “kā vajag”. Padomju tikumiskās audzināšanas būtība izteikta grāmatā “Tikumiskās audzināšanas ābece”:
Kā zināms, tad šobrīd notiek aktīvas diskusijas par skolotāju algu palielināšanu. Publiski pieejamā informācija gan liecina, ka daži pedagogi saņem visai lielu atalgojumu, un tas licis kādai skolotājai sociālajā tīklā facebook uzrakstīt patieso situāciju ar skolotāju algām.
Raidījums „Panorāma” vēstījis, ka prestižā Kembridžas universitāte Anglijā neatzīst Latvijas vidusskolu diplomus. Vakar Valsts izglītības satura centrs (VISC) ziņojis, ka sācis šo problēmu risināt.
Pieprasījuma gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākotnē ir gatava apsvērt iespēju noteikt minimālo skolēnu skaitu arī pamatskolas izglītības posmā.
Lai izpildītu Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) uzdevumu pārskatīt un izvērtēt pašvaldības skolās izmantoto mācību līdzekļu atbilstību standartiem, domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicinājis pašvaldības skolu direktorus izvērtēt un pārrunāt ar pedagogiem skolu metodiskajās komisijās mācību procesā lietojamo mācību līdzekļu atbilstību mācību priekšmetu standartiem un īstenotajām mācību priekšmetu programmām, aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Indra Vilde.