Izglītība

Izglītības ministre Mārīte Seile nav gatava piekāpties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un naudu nozarē ieguldīt bez reformām.

Skolotājs Latvijā vidēji strādā 1,11 slodzes, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktie aprēķini.

Pēc teju mēnesi ilga pedagogu streika izlīgšanas komisijas darba, kā arī pēc pusotru gadu ilgas jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes, šodien pēdējā sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un vairākas ministrijas vienojās atlikt jaunā modeļa ieviešanu.

Katrai valstij konkrētā attīstības posmā ir savi audzināšanas ideāli. Latvijā padomju varas gados piecas komunistiskās audzināšanas sastāvdaļas – tikumiskā, intelektuālā, darba, estētiskā, fiziskā – bija politiski orientētas. Tikumiskās audzināšanas saturs bija virzīts uz skolēnu iemācīšanu runāt un uzvesties “kā vajag”. Padomju tikumiskās audzināšanas būtība izteikta grāmatā “Tikumiskās audzināšanas ābece”:

Kā zināms, tad šobrīd notiek aktīvas diskusijas par skolotāju algu palielināšanu. Publiski pieejamā informācija gan liecina, ka daži pedagogi saņem visai lielu atalgojumu, un tas licis kādai skolotājai sociālajā tīklā facebook uzrakstīt patieso situāciju ar skolotāju algām.

Raidījums „Panorāma” vēstījis, ka prestižā Kembridžas universitāte Anglijā neatzīst Latvijas vidusskolu diplomus. Vakar Valsts izglītības satura centrs (VISC) ziņojis, ka sācis šo problēmu risināt.

Pieprasījuma gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākotnē ir gatava apsvērt iespēju noteikt minimālo skolēnu skaitu arī pamatskolas izglītības posmā.

Lai izpildītu Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) uzdevumu pārskatīt un izvērtēt pašvaldības skolās izmantoto mācību līdzekļu atbilstību standartiem, domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicinājis pašvaldības skolu direktorus izvērtēt un pārrunāt ar pedagogiem skolu metodiskajās komisijās mācību procesā lietojamo mācību līdzekļu atbilstību mācību priekšmetu standartiem un īstenotajām mācību priekšmetu programmām, aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Indra Vilde.

Portāls nra.lv saņēmis visai šokējošu lasītāju sūdzību – viens no Latvijas slavenākajiem modes māksliniekiem un modeļu aģentūras īpašniekiem Gints Bude esot saraudinājis mazus bērnus, it kā norādot uz nepilnībām viņu apģērbā.

Ir mums tāds televīzijas raidījums Tieša runa, ko vada žurnālists Guntis Bojārs. Savulaik, būdams laikraksta Diena galvenais redaktors, viņš mēģināja kļūt populārs ar ideju iesaistīt skolniekus savu skolotāju izspiegošanā.

Šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, runājot par izglītības nozares problemātiku, kā arī skolu tīkla sakārtošanu un ikkatra atbildību šajā procesā, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pārmeta deputātiem viņu bezatbildīgos solījumus un aicināja viņus lietas saukt īstajos vārdos.

Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kā arī būtisko izglītojamo skaita kritumu, skolu un skolotāju skaitam ir jāsamazinās, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Augstākajā izglītībā un zinātnē krīze vēl nav beigusies. Lai gan ir izstrādāts jaunais trīs pīlāru finansēšanas modelis, ieviest var tikai nelielu daļu no jaunās politikas iniciatīvām, jo trūkst naudas. Projektēts tika mersedess, bet iznāk tikai zaporožecs, uzskata nozarē strādājošie, norādot, ka joprojām valsts dotāciju apjoms atpaliek no likumā noteiktā (% no IKP).

Ar Mākslas akadēmijas prorektoru Andri Teikmani Neatkarīgā šoreiz sarunājas ne tik daudz par augstākās izglītības situāciju, cik par (ģeo)politisko stāvokli, ar kuru valstij būtu jārēķinās, veidojot savu izglītības, augstākās izglītības politiku.

Pašreizējā Latvijas izglītības sistēma nenodrošina darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību, secināts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas prezentētajos priekšlikumos Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.

Skolēnu ikdiena varētu būt pavisam citāda, ja vien mācību iestādes izmantotu visas iespējas, ko jau šodien piedāvā Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi – tāds secinājums izriet no Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera rīkotās inovāciju parādes «Skolēns 2015». Skolām pieejamo lietu sarakstā ir gan biometrijas risinājumi bērnu un datu drošībai, gan digitālais saturs un elektriski regulējamas mēbeles.

Ja uz jauno mācību gadu raugās no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa perspektīvas, šogad sliktāk nebūs, tomēr faktiski šogad tiks turpināts tas, kas nav pareizi, uzskata izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Definējot, kas ir laba izglītība, ministriem domas ir dažādas, tomēr lielākoties dominē uzskats, ka laba izglītība nodrošinās labas iespējas nākotnē.

Skolēnu izglītības kvalitātes ziņā Latvija ir starp tiem 15% valstu, kam ir vislabākie rādītāji, liecina starptautiskie izglītības kvalitātes pētījumi (OECD un PISA). Tajā pašā laikā pieaug atšķirības starp pilsētu un lauku bērnu zināšanu līmeni un izteiktāka kļūst sociālekonomiskā ietekme uz ģimenēm un bērnu sekmēm.

«Tāda augsti intelektuāla potenciāla, konkurējoša, opozicionāra nav. Tāpēc kolektīvā intelekta masa ir ļoti maza. Tāpēc tie daži desmiti tūkstošu cilvēku, kuriem ir smadzenes, neko nevar izdarīt,» nesen kādā LNT raidījumā teica bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava. 1. septembrī, Zinību dienā, ir īstais laiks padomāt par viņa teikto. Kaut gan par to vajadzētu domāt katru mīļu mirkli, jo mazattīstīta intelekta atsevišķās uzvariņas bieži vien saplūst vienā lielā triumfa straumē, kas kārīgi apēd tos, kuriem, Pētera Kļavas vārdiem runājot, «ir smadzenes».