Vecāki satraucas, ka skolu direktori noklusē par iepriekš sodītiem pedagogiem

© F64

Skolu direktori nesteidz pildīt savu pienākumu nosūtīt krimināli sodītos pedagogus izvērtēšanai, satraukta biedrības "Vecāki par izglītību" valdes locekle Silvija Titova-Meija.

Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka izglītības iestādēs joprojām strādā liels skaits par kriminālnoziegumiem sodītu pedagogu, kuru iespējamais apdraudējums bērniem nav izvērtēts.

"Kamēr apzinīgākie Latvijas skolu direktori izpilda viņiem uzliktos pienākumus, daudzi vadītāji joprojām izvairās no savu tiešo pienākumu izpildes par agrāk sodīto pedagogu nodarbināšanu. Iespējams, pārāk zemie sodi nebiedē direktorus, tāpat, iespējams, viņiem pastāv politiskā aizmugure, kuras dēļ izglītības iestāžu direktorus nebiedē pat iespējamā darba attiecību pārtraukšana," pauda Titova-Meija.

Darbojoties Izglītības kvalitātes valsts dienesta izveidotajā Iepriekš sodīto personu izvērtēšanas komisijā, biedrība secinājusi, ka kopš komisijas izveides izkristalizējušās daudzas risināmas problēmas. Viņuprāt, jautājums par krimināli sodīto pedagogu noklusēšanu, šķiet, ir risināms steidzamības kārtā.

Lai sniegtu savus priekšlikumus, biedrība "Vecāki par izglītību" jau šī gada novembra sākumā lūdza vizīti izglītības un zinātnes ministrei Mārītes Seilei, tomēr biedrību pārsteigusi ministres "vienaldzība risināt šo problēmu".

"Pašlaik nevaram būt pārliecināti, ka ciešā saskarē ar bērniem nestrādā arī kāds par dzimumnoziegumu vai pat slepkavību notiesāts pedagogs," uzsver biedrības pārstāve Titova-Meija.

Kā ziņots, Kvalitātes dienesta izveidota komisija vērtē, vai atļaut strādāt par pedagogu cilvēkiem, kuri sodīti par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

2015.gadā saņemti iesniegumi no 108 personām. Septiņu personu dokumentu izskatīšana ir atlikta līdz sodāmības dzēšanai vai dokumentu saņemšanai. Kopš funkcijas pildīšanas sākuma izskatīti dokumenti un izsniegtas 58 atļaujas strādāt par pedagogu iepriekš sodītām personām. Divām personām atļauja atteikta, jo pedagogu ētiskā nostāja neatbilda prasībām pret pedagogu.

Pārējo personu iesniegumus komisija nav vērtējusi, jo šīs personas izdarījušas smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, bet Izglītības likums nosaka, ka kvalitātes dienesta izveidotā komisija drīkst vērtēt un lemt par atļauju izsniegšanu tikai tām personām, kuras izdarījušas kriminālpārkāpumus vai mazāk smagus noziegumus.

Šis process palīdz veicināt izglītības jomas tiesiskumu un veidot pārliecību, ka Latvijas izglītības iestādēs strādā tikai Izglītības likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam atbilstoši pedagogi.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais