2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Latvijā gadiem runāts par nepieciešamajām reformām veselības nozarē un tikai tagad tiek pieņemti lēmumi - izglītības jomā pārmaiņas jāievieš ātrāk, trešdien izglītības reformām veltītajā Latvijas Bankas konferencē sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Mācību saturu vidusskolās nākotnē skolēni varētu apgūt dažādos līmeņos, šodien konferencē "Vērtēt, lai mācītos" sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.
Ņemot vērā, ka Saeimas vairākums neatbalstīja iniciatīvu par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā dzimušajiem bērniem, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nesteigsies ar ieceri par izglītību tikai valsts valodā, sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
40 % Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību. Lai gan šis rādītājs kopš pirmā Drošības indeksa pētījuma 2014. gadā ir nedaudz uzlabojies, tas joprojām saglabājas augsts, it īpaši ģimenēs ar bērniem. Lielākā daļa jeb 64 % no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.
Mācīšanās tikai latviešu valodā būtu arhaisms, vērtējot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, sacīja kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Skolēnu skaits sarucis 81, bet pieaudzis 38 pašvaldībās. Kopumā kāpums ir vien pirmsskolas un piecus līdz sešus gadus veco bērnu grupās, taču 1. līdz 12. klašu posmā tas joprojām samazinās, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Esošu un izbijušu militāristu, politiķu un patriotiski noskaņotu pilsoņu rindās pagājušajā nedēļā atjaunojās diskusija par nepieciešamību ieviest Latvijā brīvprātīgi obligātu militāro dienestu un tikpat ātri tika slēgta ar tradicionālo – nē, nevajag. Šoreiz Saeimas atbildīgās komisijas izpildījumā. Tā vietā armijas rezerves tiks papildinātas ar obligāto aizsardzības mācību vidusskolās apguvušajiem skolēniem.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ikgadējā pārskatā par izglītību Education at a Glance 2017, kurā Latvijas izglītības sistēmas dažādi rādītāji un sasniegtie rezultāti salīdzināti ar 34 OECD dalībvalstu un vairāku organizācijas partnervalstu datiem, pozitīvi novērtēta lielā iedzīvotāju proporcija ar pabeigtu vidējo izglītību – gandrīz 90% pieaugušo, kas ir par desmit procentpunktiem virs OECD vidējā 80% rādītāja.
Pašlaik valstī palikušas tikai astoņas pašvaldību profesionālās skolas. Katru gadu to skaits sarūk, un arī šogad slēgtas divas – Vecbebru un Mālpils profesionālās vidusskolas. Iemesls tam – aizvien sarūkošais audzēkņu skaits un arī valsts atbalsta trūkums.
Izrādās, ka Latvijā ir pietiekoši daudz slavenu, bagātu un gudru cilvēku, kuri uzskata, ka viņu atvasēm nav jāapmeklē skola un visas zināšanas jāiegūst mājmācības vai tālmācības ceļā. Par to šodien vēsta žurnāls "Privātā dzīve'.
Izglītoti cilvēki, kuri prot savu arodu un ir varoši savā profesijā, veido stipras Latvijas pamatus, apsveikumā Zinību dienā pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Šodienas mainīgajā pasaulē skolotājiem ir jāmāk ieinteresēt un aizraut skolēnus, svinīgā ceremonijā Rīgas pilī apbalvojot Ata Kronvalda balvas ieguvējus, kā arī pasniedzot Lielās un Mazās pūces balvu labākajām Latvijas skolām, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Lai arī liela daļa (40%) iedzīvotāju būtiskas izmaiņas izglītības kvalitātē nav manījuši, jaunieši līdz 24 gadiem (26%) biežāk uzskata, ka izglītības kvalitāte pamazām uzlabojas, liecina jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometrs”. Neskatoties uz to, 46% jaunu cilvēku joprojām izjūt, ka izglītības sistēma nesagatavo darbam profesijā, tāpēc, lai atrastu darbavietu, ir jāpaaugstina kvalifikācija.
Neatkarīgā izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība ir uzsākušas balsu vākšanu sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv, lai saglabātu šobrīd esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas uzsāk septiņu gadu vecumā, ar retiem izņēmumiem – astoņu gadu vecumā, pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajai reformai, kas paredz skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.
Jaunajā mācību gadā durvis vērs 776 vispārējās izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikas prognoze 2017./2018.mācību gadam.
Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā secināja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.
Centralizēto eksāmenu matemātikā un latviešu valodā kārtotāju skaits 70 skolās Latvijā nesasniedza pat desmit izglītojamos, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija.