Esošu un izbijušu militāristu, politiķu un patriotiski noskaņotu pilsoņu rindās pagājušajā nedēļā atjaunojās diskusija par nepieciešamību ieviest Latvijā brīvprātīgi obligātu militāro dienestu un tikpat ātri tika slēgta ar tradicionālo – nē, nevajag. Šoreiz Saeimas atbildīgās komisijas izpildījumā. Tā vietā armijas rezerves tiks papildinātas ar obligāto aizsardzības mācību vidusskolās apguvušajiem skolēniem.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ikgadējā pārskatā par izglītību Education at a Glance 2017, kurā Latvijas izglītības sistēmas dažādi rādītāji un sasniegtie rezultāti salīdzināti ar 34 OECD dalībvalstu un vairāku organizācijas partnervalstu datiem, pozitīvi novērtēta lielā iedzīvotāju proporcija ar pabeigtu vidējo izglītību – gandrīz 90% pieaugušo, kas ir par desmit procentpunktiem virs OECD vidējā 80% rādītāja.
Pašlaik valstī palikušas tikai astoņas pašvaldību profesionālās skolas. Katru gadu to skaits sarūk, un arī šogad slēgtas divas – Vecbebru un Mālpils profesionālās vidusskolas. Iemesls tam – aizvien sarūkošais audzēkņu skaits un arī valsts atbalsta trūkums.
Izrādās, ka Latvijā ir pietiekoši daudz slavenu, bagātu un gudru cilvēku, kuri uzskata, ka viņu atvasēm nav jāapmeklē skola un visas zināšanas jāiegūst mājmācības vai tālmācības ceļā. Par to šodien vēsta žurnāls "Privātā dzīve'.
Izglītoti cilvēki, kuri prot savu arodu un ir varoši savā profesijā, veido stipras Latvijas pamatus, apsveikumā Zinību dienā pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Šodienas mainīgajā pasaulē skolotājiem ir jāmāk ieinteresēt un aizraut skolēnus, svinīgā ceremonijā Rīgas pilī apbalvojot Ata Kronvalda balvas ieguvējus, kā arī pasniedzot Lielās un Mazās pūces balvu labākajām Latvijas skolām, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Lai arī liela daļa (40%) iedzīvotāju būtiskas izmaiņas izglītības kvalitātē nav manījuši, jaunieši līdz 24 gadiem (26%) biežāk uzskata, ka izglītības kvalitāte pamazām uzlabojas, liecina jaunākais „Baltic International Bank Latvijas barometrs”. Neskatoties uz to, 46% jaunu cilvēku joprojām izjūt, ka izglītības sistēma nesagatavo darbam profesijā, tāpēc, lai atrastu darbavietu, ir jāpaaugstina kvalifikācija.
Neatkarīgā izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība ir uzsākušas balsu vākšanu sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv, lai saglabātu šobrīd esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas uzsāk septiņu gadu vecumā, ar retiem izņēmumiem – astoņu gadu vecumā, pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajai reformai, kas paredz skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.
Jaunajā mācību gadā durvis vērs 776 vispārējās izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikas prognoze 2017./2018.mācību gadam.
Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, pētījumā par optimālo mūsdienu skolu tīklu Latvijā secināja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.
Centralizēto eksāmenu matemātikā un latviešu valodā kārtotāju skaits 70 skolās Latvijā nesasniedza pat desmit izglītojamos, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virzīs grozījumus izglītības jomu regulējošos likumos, lai tajos noteiktu Ministru kabineta (MK) tiesības noteikt kritērijus vispārējās izglītības programmu īstenošanai un līdz ar to varētu noteikt arī minimālo skolēnu skaitu klasēs.
Centralizēto eksāmenu rezultāti pierāda, ka reformas izglītībā vairs nedrīkst atlikt, - pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Saeima šodien noraidīja grozījumu veikšanu Vispārējās izglītības likumā, kas nostiprinātu Ministru kabineta (MK) tiesības noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs vidējās izglītības pakāpē.
Katrā Rīgas mikrorajonā ir nepieciešama tikai viena vidusskola un dažas pamatskolas, intervijā telekanāla LNT raidījumam "900 sekundes" teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Nepietiekami augstos 12.klases latviešu valodas eksāmena rezultātos, vainojams eksāmens, nevis skolēnu zināšanas, šodien Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes noslēgumā pauda tās priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja pēc "Vienotības" deputātes Baibas Brigmanes pieprasījuma šodien izvērtēs pašvaldības rīcību izglītības kvalitātes uzlabošanā izglītības iestādēs, informēja "Vienotības" Rīgas domes deputātu frakcijas referente Ieva Graudiņa-Šutko.
Mainot pašreizējās pedagoģijas metodes un ieviešot kompetencēs balstītu izglītības sistēmu, iespējams veicināt skolēnu ieinteresētību eksaktajos mācību priekšmetos un dabaszinātnēs, kā arī uzlabot jauniešu zināšanas matemātikā, fizikā un ķīmijā, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.