Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ikgadējā pārskatā par izglītību Education at a Glance 2017, kurā Latvijas izglītības sistēmas dažādi rādītāji un sasniegtie rezultāti salīdzināti ar 34 OECD dalībvalstu un vairāku organizācijas partnervalstu datiem, pozitīvi novērtēta lielā iedzīvotāju proporcija ar pabeigtu vidējo izglītību – gandrīz 90% pieaugušo, kas ir par desmit procentpunktiem virs OECD vidējā 80% rādītāja.
Tāpat Latvijā starp OECD valstīm ir bijis visaugstākais pieaugums jauniešu ar augstāko izglītību skaita proporcijā - no 22% 2015. gadā līdz 42% pērn.
Secināts arī, ka 2015. gadā Latvijā bija apmēram 5000 ārzemju studentu, kas ir 6% no visiem studējošajiem. Tas ir vairāk nekā Igaunijā (5%) un Lietuvā (4%) un atbilst vidējiem rādītājiem OECD valstīs. Latvijā tikai trijos gados - no 2013. līdz 2015. gadam - ārzemju studentu skaits pieaudzis gandrīz par 50%, kas ir viens no augstākajiem pieauguma rādītājiem starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm.
Pārskatā minēts, ka Latvija, Igaunija, Somija, Lietuva un Zviedrija ir valstis, kurās skolēni sākumskolas gaitas sāk septiņu gadu vecumā, kas ir vēlākais skolas uzsākšanas vecums starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Līdz ar to pirmsskolas izglītības programmas Latvijā ilgst salīdzinoši ilgāk nekā citās valstīs, un tas izskaidro, kāpēc Latvijas izdevumi par pirmsskolas izglītību procentos no IKP ir vieni no augstākajiem, proti, 0,9%. Tas ir ceturtais augstākais ieguldījums starp visām OECD dalībvalstīm, kas ir ievērojami virs OECD un ES vidējā rādītāja, kas ir 0,6%. Vienlaikus izmaksas uz vienu pirmsskolā iesaistīto bērnu Latvijā ir ievērojami zemākas nekā vidēji OECD. Ikgadējie izdevumi uz vienu bērnu ir tikai 4418 eiro gadā, salīdzinot ar ES 22 valstu vidēji 7168 eiro gadā. Pirmsskolas skolotāji saņem aptuveni 10 919 eiro gadā, kas ir zemākais rādītājs visās OECD dalībvalstīs, kā arī partnervalstīs un ekonomikās.