Pāreja uz izglītību latviešu valodā vēlas atrisināt līdz februārim

Kučinskis vēlreiz apliecināja, ka starp koalīcijas partneriem nevienam nav šaubu, ka izglītība Latvijā ir jāiegūst valsts valodā, jo konkurenci darba tirgū varēs izturēt tikai tie, kuriem būs labas valsts valodas zināšanas.

"Tomēr būtiski, lai minēto jautājumu neizmantotu kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām, tāpēc diskusijām būs jānotiek noteiktos termiņos un es pieļauju, ka to varētu atrisināt līdz nākamā gada februārim vai martam. Galvenais nepieļaut situāciju, ka minētais jautājums tiktu izmantots priekšvēlēšanu kampaņām," sacīja premjers.

Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, vakar pēc valdošo politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Kučinskis.

Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts. Ziņojumā jāparāda konkrētie rīcības plāni, uzsvēra premjers. Viņš atgādināja, ka arī valdības deklarācija paredz sagatavot ceļakarti virzībai uz izglītību latviešu valodā.

Koalīcijas sanāksmē savu redzējumu prezentēja Šadurskis, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Tāpat tika izskatīts nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi - mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25.oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.

Vienlaikus viņš uzsvēra, - ja ideja par izglītību valsts valodā nebūs skaidri un nepārprotami iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumā, tad VL-TB/LNNK nāks klājā ar savu likumdošanas iniciatīvu. Politiķis uzsvēra, ka pārejai jānotiek visos posmos, proti, nevar mācības latviski paredzēt tikai vidusskolās, bet pārējos posmos šo jautājumu, "atstāt gaisā karājoties". Pēc Dzintara teiktā, Šadurskis koalīcijas sanāksmē apliecinājis, ka nepieciešama "pilna pāreja" uz mācībām valsts valodā.

"Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka politiskā spēka piedāvājums paredz plašāku integrācijas programmu, kur ir jautājums par izglītību, mediju saturu un citiem jautājumiem. Tikmēr izglītības ministrs piedāvājis "skaidru programmu" par to, kas notiek tuvākajos trīs gados, uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka pamatskolā sākotnēji paredzēts pāriet uz 80% izglītības valsts valodā.

Ašeradens piebilda, ka diskusijas par izmaiņām būtu jāpabeidz šogad, lai tas nepārvērstos par partiju priekšvēlēšanu cīņām. Līdzīgu nostāju pauda arī premjers, uzsverot, ka tas jāpabeidz nākamā gada pirmajā ceturksnī, citādi diskusijas par izmaiņām "pārvērtīsies par vēlēšanu stāstu".

Raksturojot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju šajā jautājumā, Kučinskis teica, ka politiskais spēka atbalsta "skaidru ceļakarti" pārejai uz latviešu valodu. Šī pāreja jāveic profesionāli, akcentēja premjers. Pārejai uz izglītību valsts valodā jānotiek soli pa solim, gan nodrošinot pedagogu apmācību, "gan visas citas lietas, kas nepieciešamas veiksmīgai sabiedrības integrācijai", piebilda valdības vadītājs.