Mazākajā pamatskolā vien 16 skolēnu
Skolēnu skaits sarucis 81, bet pieaudzis 38 pašvaldībās. Kopumā kāpums ir vien pirmsskolas un piecus līdz sešus gadus veco bērnu grupās, taču 1. līdz 12. klašu posmā tas joprojām samazinās, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Lai gan kritums nav tik liels kā pirms dažiem gadiem, tomēr tas ir, un arī turpmākajos gados turpināsies skolēnu skaita lejupslīde, un nelielais pieaugums pirmsskolas posmā neietekmēs kopējos rādītājus tā, lai varētu teikt, ka demogrāfiskā bedre ir pārvarēta, preses konferencē pauda IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule. Šobrīd 719 pašvaldību vispārizglītojošajās skolās 1. līdz 12. klasē mācās 208 254 bērni. Šie skaitļi neizbēgami ietekmē izglītību iestāžu piepildījumu un arī ietekmē skolu tīklu. Tomēr patlaban pirmo reizi redzama tendence, ka skolēnu skaits palielinājies, salīdzinot ar iestāžu skaitu. Tas noticis, ņemot vērā mācību iestāžu optimizāciju, it īpaši tas attiecas uz 10. līdz 12. klasēm, jo, kā rāda statistika, šajā grupā samazinājums būs arī nākamajos gados, tāpēc vidusskolu reorganizācija ir ilgtspējīgs lēmums, skaidroja E. Papule.
Ekrānšāviņš no avīzes
Analizējot pēc skolu tipiem, pieaudzis sākumskolu skaits, toties mazāk ir pamatskolu un vidusskolu, kā arī speciālo skolu. Skolēnu ir kļuvis vairāk lielajās skolās, kur ir daudzveidīgāks piedāvājums un modernāka infrastruktūra un vide, kā arī plašākas interešu izglītības iespējas, akcentēja E. Papule, piebilstot, ka vislielākais kāpums ir tajās skolās, kur mācās no 600 līdz 800 audzēkņu. Skolēnu skaita pieauguma saraksta galvgalī ir Ādažu vidusskola, kurā šogad ir par 126 audzēkņiem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā (plus 10%), tai seko Rīgas 64. vidusskola (par 97 vairāk), Jelgavas 4. vidusskola (plus 91), Salaspils 1. vidusskola (plus 86), Mārupes vidusskola, Rīgas 84. vidusskola un Jaunmārupes pamatskola (visās plus 85). Tomēr tās nav lielākās skolas izglītojamo skaita ziņā (tajā ietilpst vien Ādažu vidusskola ar 1441 skolēnu): vislielākā ir Rīgas Klasiskā ģimnāzija ar 1610 skolēniem un Zolitūdes ģimnāzija ar 1466 skolēniem. No pamatskolām vislielākā ir Jēkabpils pamatskola - 755 skolēni - un Rīgas Pļavnieku pamatskola - 712. Visvairāk vidusskolēnu ir Rīgas centra ģimnāzijās (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā - 678), kā arī Daugavpils 17. vidusskolā.
Vērtējot pēc pašvaldībām, izglītojamo skaits ir palielinājies 38 novados un pilsētās (lielākoties Rīga un Pierīga), bet sarucis - 81, no tām astoņās - pat vairāk par 10% (visvairāk Beverīnas novadā). Tas ir pamats tam, kāpēc daudzās pašvaldībās notiek skolu skaita izmaiņas, un tas attiecas jo īpaši uz mazajām skolām, kur ir līdz 70 izglītojamo - pērn to bija 141, bet šogad 138. Tās nav tikai sākumskolas (26), bet lielākoties - pamatskolas (108), un to vidū ir arī četras vidusskolas. E. Papule akcentēja, ka joprojām nepietiekami nokomplektētas ir daudzas 10. līdz 12. klases. 22 vidusskolās skolēnu skaits visā posmā ir līdz 20, bet vairāk nekā 100 skolās - līdz 60. IZM uzskata, ka šajās vidusskolās būtu jādomā par atteikšanos no 10. līdz 12. klašu posma, jo tajās nevar piedāvāt daudzpusīgas izglītības programmas, tostarp - dabaszinātņu virzienu.
Vismazāko pamatskolu topā iekļuvušas: Jaunmuižas pamatskola Skrundas novadā - 16 skolēnu, Dunavas pamatskola Jēkabpils novadā - 17, Asares pamatskola Aknīstes novadā - 18, Grāveru pamatskola Aglonas novadā - 24 un Ilzenes pamatskola Alūksnes novadā - 25. Savukārt vidusskolu grupā skaitliski vismazākās 10. līdz 12. klases ir Jumpravas vidusskolā Lielvārdes novadā - vien 6 (pērn 16), Istras vidusskolā Ludzas novadā, Liepupes vidusskolā Salacgrīvas novadā, Strenču vidusskolā un Irlavas vidusskolā Tukuma novadā - 7. E. Papule piezīmēja, ka skaitļi runā paši par sevi, un viņai rodoties šaubas, kāds ir mācību process, kas notiek šajās skolās, turklāt šajā posmā ļoti svarīga ir konkurence, kuras te praktiski nav.