Rosina obligātā dienesta vietā skolās ieviest aizsardzības mācību
Esošu un izbijušu militāristu, politiķu un patriotiski noskaņotu pilsoņu rindās pagājušajā nedēļā atjaunojās diskusija par nepieciešamību ieviest Latvijā brīvprātīgi obligātu militāro dienestu un tikpat ātri tika slēgta ar tradicionālo – nē, nevajag. Šoreiz Saeimas atbildīgās komisijas izpildījumā. Tā vietā armijas rezerves tiks papildinātas ar obligāto aizsardzības mācību vidusskolās apguvušajiem skolēniem.
Ar ierosinājumu par brīvprātīgi obligātā dienesta izveidošanu klajā nācis Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore. Viņš iekļaušanai Militārā dienesta likumā sagatavojis pilnīgi jaunu nodaļu Obligātais militārais dienests. Taču Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē šo priekšlikumu atbalstīja tikai pats iesniedzējs, kamēr pārējie deviņi komisijas locekļi balsoja pret. Kā Neatkarīgajai paskaidro atbildīgais referents deputāts Veiko Spolītis, tik radikālām izmaiņām nepieciešama «sistēmiska sagatavošanās».
Šnores priekšlikums
Tomēr Saeimai kolēģa E. Šnores priekšlikumi tāpat būs jāskata likumprojekta trešajā lasījumā, tātad arī vēlreiz jāvērtē, vai, valstij atrodoties demogrāfiskajā bedrē, rezervi Latvijas armijai ir iespējams nodrošināt tikai no atvaļinātiem karavīriem, zemessargiem un aizsardzības mācību apguvušiem skolēniem, kas ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums priekšdienām.
Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency
Bet vispirms par E. Šnores piedāvājumu - ideju par brīvprātīgi obligāto militāro dienestu, ko atbalsta daudzas nevalstiskās ar aizsardzības tematiku saistītās organizācijas un domubiedru grupas arī militārajās aprindās. Būtiskākais ir 76. pants:
«(1) Visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem - šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda obligātais militārais dienests, kurā iesauc izlases veidā vai kurā iestājas brīvprātīgi.
(2) Obligātais militārais dienests balstās uz brīvprātības principu - ik gadu dienestā apmācāmo personu skaits tiek vispirms nodrošināts ar brīvprātīgajām personām, bet obligāts iesaukums izlases veidā pārējām personām tiek piemērots, ja netiek izpildīts saskaņā ar šo likumu Ministru kabineta noteiktais ikgadējais dienestā apmācāmo personu kopums.
(3) Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt arī sievietes - Latvijas pilsones.»
Attiecīgi pēc dienesta beigām personas tiek ieskaitītas rezervē - nodienējuši obligātā militārā dienesta karavīri, augstskolu absolventi, kuri apguvuši speciālo militārās apmācības kursu, ārzemēs legāli dienējušie un iekšlietu iestāžu darbinieki. Principā šis ir modelis, kas veiksmīgi darbojas Lietuvā.
Brīvprātība nodrošina procentu
Jāpaskaidro, ka armijas rezerve ir tas spēks, kas īsā laikā var tikt sagatavots cīņai pret uzbrucēju. Ar to tiktu stiprināts profesionālais karaspēks, papildināts - kad pēc pirmajām kaujām tas ciestu zaudējumus. Tomēr Aizsardzības ministrija lielāko uzsvaru liek uz Zemessardzes lomu, un pie šādas kārtības arī vēlas palikt. Saeimas komisijas sēdē aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atkārtoti izklāstīja nozares argumentus pret obligātā dienesta ieviešanu - dārgi, un tiktu sagrauta pastāvošā sistēma. Un katram taču ir tiesības kalpot valstij, brīvprātīgi iestājoties profesionālajā dienestā vai Zemessardzē. Tiesa gan, jāatgādina, ka šī brīvprātība izraisa interesi tikai 1% Latvijas iedzīvotāju. Pārējie nestundā vai nu grasās bēgt, vai tic, ka būs diži karotāji arī bez attiecīgām priekšzināšanām, vai arī par šo jautājumu neliekas zinis.
Likme uz skolēniem
Arī Aizsardzības ministrija atzīst, ka rezerves jāpapildina, un tāpēc domā par sistēmas uzlabošanu. Viens no iecerētajiem risinājumiem ir jaunatnes iesaistīšana valsts aizsardzībā, proti, obligāta aizsardzības mācība skolās. Jau pašlaik 18 skolās tas ir izvēles priekšmets. No 2019. gada sāksies pilotprojekts, kurā skolas brīvprātīgi iekļaus aizsardzības mācību obligāto izvēles priekšmetu sarakstā (kā augstskolās B daļa). Savukārt no 2020. gada iecerēts, ka šāda izvēle skolēniem būs pieejama visās vidējās izglītības iestādēs Latvijā. Aizsardzības ministrija vēsta, ka šāda - pagaidām mutiska - vienošanās panākta ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tagad esot jādomā, kā šo ieceri tehniski nodrošināt. Nepieciešami instruktori, mācību materiāli. Arī mācību programmas saturs jāpapildina. Principā valsts aizsardzības mācībā tiek pasniegtas tās pašas zinības, ko jaunieši apgūst Jaunsardzē un vēlāk pilnveido Zemessardzē. Nedaudz aizsardzības teorijas, nedaudz vēstures, karavīra pamatprasmju apgūšana, darbības ar ieročiem, lauku kaujas iemaņas, topogrāfija, pirmā palīdzība utt. Attiecīgi, ja skolēns būs apguvis šo kursu skolā, būs arī apmeklējis nometnes un sekmīgi kārtojis pārbaudījumus, valsts viņu ierakstīs rezerves karavīru sarakstos. Saraksti stiepsies garumā, kas interesē militāro ierēdniecību. Reizi pa reizei rezerves karavīru aicinās uz zināšanu atsvaidzināšanu, bet X stundā piesūtīs pavēsti ierasties uz karu. Cik sekmīgi šādi apmācīts skolnieks spēs aizvietot kaujā kritušu profesionālā dienesta karavīru vai vismaz zemessargu, jau ir cits jautājums.