Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) koalīcijas padomes sēdē bija pieļāvis iespēju atkāpties no amata un atgriezties Saeimas deputāta krēslā, ja būs šķēršļi reformai par skolēnu minimālā skaita noteikšanu, šodien intervijā portālam "Delfi" sacīja partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Valdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā, otrdien, 7. novembrī, preses konferencē izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Taujāti par to, vai skolas ir piemērotas sešgadniekiem, 91,5% pedagogu norādīja, ka skolas nav gatavas uzņemt sešgadniekus, turklāt 69,8% noradīja, ka to pielāgošana mazo skolnieku vajadzībām būtu ļoti dārgs un laikietilpīgs process, liecina Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības un Neatkarīgās izglītības biedrības rīkotā pedagogu aptauja.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) plāno kopā izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.
Skolās ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu 10.- 12.klašu posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti, - ir pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Ikvienu rīdzinieku, kurš ir nodarbināts un vecumā no 25 gadiem, Rīgas pašvaldība aicina pieteikties uz mācībām 195 izglītības programmās, lai mainītu vai pilnveidotu savu profesionālo kompetenci vai iegūtu jaunu profesiju. Šāda iespēja tiek piedāvāta Eiropas Savienības fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ietvaros, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, tostarp Rīgas pašvaldību.
Otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sociālie partneri pauda kritiku par 2018.gada budžetu, kurā nav ietverts precīzs finansējuma pieaugums veselības un zinātnes jomās, taču valdības pārstāvji šādus pārmetumus noraidīja.
Pāreju uz izglītību latviešu valodā vēlas atrisināt līdz 2018.gada februārim, lai to nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, pēc valdošo politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ieceri vispārizglītojošos mācību priekšmetus vidusskolās pasniegt tikai latviešu valodā nevar uztvert nopietni, šādu viedokli pauda Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Latvijā gadiem runāts par nepieciešamajām reformām veselības nozarē un tikai tagad tiek pieņemti lēmumi - izglītības jomā pārmaiņas jāievieš ātrāk, trešdien izglītības reformām veltītajā Latvijas Bankas konferencē sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Mācību saturu vidusskolās nākotnē skolēni varētu apgūt dažādos līmeņos, šodien konferencē "Vērtēt, lai mācītos" sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.
Ņemot vērā, ka Saeimas vairākums neatbalstīja iniciatīvu par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā dzimušajiem bērniem, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nesteigsies ar ieceri par izglītību tikai valsts valodā, sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
40 % Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību. Lai gan šis rādītājs kopš pirmā Drošības indeksa pētījuma 2014. gadā ir nedaudz uzlabojies, tas joprojām saglabājas augsts, it īpaši ģimenēs ar bērniem. Lielākā daļa jeb 64 % no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.
Mācīšanās tikai latviešu valodā būtu arhaisms, vērtējot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, sacīja kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Skolēnu skaits sarucis 81, bet pieaudzis 38 pašvaldībās. Kopumā kāpums ir vien pirmsskolas un piecus līdz sešus gadus veco bērnu grupās, taču 1. līdz 12. klašu posmā tas joprojām samazinās, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).