Izglītība

Pēc obligātā skolas vecuma reformas Latvijas lielākajās skolās vienā gadā var izveidoties pat 12 paralēlklases.

Rīgas domes vadības ideju piedāvāt papildu nodarbības mazākumtautību izglītības iestāžu skolēniem viņu dzimtajā valodā izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis (V) vērtē izvairīgi.

Sabiedrības iniciatīvas portālā manabalss.lv savākti jau gandrīz 7 000 paraksti par to, lai tiktu saglabāta esošā kārtība un vecāki paši varētu izvēlēties, cik gados sūtīt bērnu skolā – septiņos, vai, izņēmuma kārtā, sešos vai astoņos gados. Dažādās aptaujās vecāki ir skaidri pauduši savu nostāju, uzsverot, ka nevēlas, lai bērniem obligāti jāsāk skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministrija, neraugoties uz vecāku un pedagogu iebildumiem, turpina virzīt šo ideju, bet arī vecāki joprojām atgādina savu nostāju.

Diskusijā par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā politiķi pamanījušies apzināt risinājumus arī tam, lai mudinātu vecākus bērnus pasaulē laist gada sākumā.

Luhanskas universitātes studenti pauduši atbalstu akcijai, kas aizstāvēja izglītību krievu valodā Latvijā. Tā sociālajā tīklā Facebook raksta universitātes komunikācijas nodaļas vadītāja Aļona Kočkina.

Pedagogu arodbiedrība nākusi klajā ar svarīgu brīdinājumu - skolās pietrūkst latviešu valodas skolotāju. Vislielākais trūkums vērojams mazākumtautību skolās, vēsta "TV3 Ziņas".

ācību valsts valodā pretinieku priekšlikums nodrošināt krievu skolu autonomiju ir absolūti antikonstitucionāls, pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte Irina Avdejeva.

Kādā izglītības iestādē ceturtdaļai pedagogu valsts valodas zināšanas atzītas par neatbilstošām noteiktajām prasībām, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.

Par virzību uz vispārizglītojošo mācību priekšmetu apgūšanu latviešu valodā vidusskolu 10.-12.klasēs visgrūtāk būs vienoties ar tiem, kas jautājumu politizē, šodien pēc Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) koalīcijas padomes sēdē bija pieļāvis iespēju atkāpties no amata un atgriezties Saeimas deputāta krēslā, ja būs šķēršļi reformai par skolēnu minimālā skaita noteikšanu, šodien intervijā portālam "Delfi" sacīja partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Valdošā koalīcija neplāno atkāpties no ieceres par pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā, atzina aptaujātie politiķi.

Valdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā, otrdien, 7. novembrī, preses konferencē izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Taujāti par to, vai skolas ir piemērotas sešgadniekiem, 91,5% pedagogu norādīja, ka skolas nav gatavas uzņemt sešgadniekus, turklāt 69,8% noradīja, ka to pielāgošana mazo skolnieku vajadzībām būtu ļoti dārgs un laikietilpīgs process, liecina Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības un Neatkarīgās izglītības biedrības rīkotā pedagogu aptauja.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) plāno kopā izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.

Skolās ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu 10.- 12.klašu posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti, - ir pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pamatā atbalsta ieceri pāriet uz izglītību tikai valsts valodā, taču uzsver, ka tam ir jānotiek pakāpeniski.

Ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.

Ikvienu rīdzinieku, kurš ir nodarbināts un vecumā no 25 gadiem, Rīgas pašvaldība aicina pieteikties uz mācībām 195 izglītības programmās, lai mainītu vai pilnveidotu savu profesionālo kompetenci vai iegūtu jaunu profesiju. Šāda iespēja tiek piedāvāta Eiropas Savienības fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ietvaros, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, tostarp Rīgas pašvaldību.

Otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sociālie partneri pauda kritiku par 2018.gada budžetu, kurā nav ietverts precīzs finansējuma pieaugums veselības un zinātnes jomās, taču valdības pārstāvji šādus pārmetumus noraidīja.