Eiropas Parlamenta (EP) komitejā noraidīta petīcija pret izglītības reformu Latvijā, kas noteica eksāmenu norisi latviešu valodā, pastāstīja EP deputāts Atis Pabriks (V).
Pabrika ieskatā EP ir pieaudzis petīciju un pieprasījumu skaits, kas tiek iesniegtas, lai novērstu uzmanību no būtiskiem jautājumiem, kas ir EP kompetencē. "Ir vairāki EP deputāti, kuri ievēlēti no Baltijas valstīm un sākuši ļoti aktīvi cilāt jautājumus par situāciju Baltijas valstīs, lai gan tie nav EP kompetencē," sacīja Pabriks, uzsverot, ka, iespējams, tas notiek Krievijas vai vēlēšanu tuvuma ietekmē.
Politiķis skaidroja, ka, piemēram, pilsonības, izglītības jautājumi ir katras valsts nacionālā kompetence, kas nozīmē, ka valstij tiesības pašai izlemt, kādu politiku un principus pieņemt. "Taču deputāti, apzinoties, ka tā nav EP un Eiropas Savienības (ES) kompetence, mēģina šos jautājumus tik un tā izcelt gaismā," piebilda Pabriks.
Pabriks pastāstīja, ka EP ir īpaša petīciju izskatīšanas komiteja, kurā bieži vien turpina izskatīt jautājumus, kas neattiecas uz ES un EP kompetenci, jo "iedibināta šāda tradīcija".
"Pēdējā laikā šādas aktivitātes ļoti pieaugušas, novēršot uzmanību no reāliem jautājumiem, kas EP būtu jālemj. Piemēram, pirms dažām dienām izdevies mīkstināt punktu par nepilsoņiem, ko cilvēki nemanot mēģināja ievirzīt ES rezolūcijā par mazākumtautību tiesībām. Tāpat izdevās panākt, ka pieteikums par pēdējo izglītības reformu Latvijā, proti, eksāmeniem valsts valodā, tiek slēgts," uzsvēra Pabriks.
Petīcija noraidīta, uzsverot, ka tajā ietvertais jautājums ir nacionālā, nevis EP kompetence, skaidroja Pabriks.