Ušakovs: Izglītības kvalitātes pētījums ir viltojums un krāpšana

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktais pētījums par izglītības kvalitāti kontekstā ar skolu tīkla sakārtošanu pēc būtības ir viltojums un krāpšana, pārliecināts Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Viņa ieskatā, pat virspusēji analizējot pētījuma datus, var secināt, ka tas ir ne tikai neprofesionāls, bet pēc būtības "viltojums un krāpšana".

Rīgas mērs uzsvēra, ka pētījumā nejauši vai tīšām izmantoti aplami dati, proti, eksāmenu rezultāti apskatīti par vienu periodu, bet bērnu skaits - par citu. Rezultātā desmitiem Rīgas skolu rezultāti ir pazemināti, piebilda galvaspilsētas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka pētījumā tiek analizēti dati tikai par trim obligātajiem eksāmeniem. "Ņemsim skolu, kas gatavo, piemēram, labus biologus vai vēsturniekus. Pēc ministrijas pētījuma loģikas, ja šīs skolas audzēkņi neuzrāda izcilus eksāmenu rezultātus matemātikā, tad tā ir slikta skola," atzīmē Ušakovs.

Viņš sacīja, ka pēdējos gadus latviešu un mazākumtautību skolu absolventi kārto pēc satura vienādus eksāmenus latviešu valodā. "Mazākumtautību skolu absolventi latviešu valodas eksāmenu kārto labi, taču, protams, caurmērā sliktāk nekā latviešu skolu absolventi. Pēc izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) ieskatiem tas dod iemeslu secināt, ka šīs skolas nav gluži pilnvērtīgas," sašutis Rīgas domes priekšsēdētājs.

Ušakovs sola 19.aprīlī sniegt pilnu analīzi par pētījumā pieļautajām kļūdām un, "iespējams, apzinātu datu viltošanu".

Ušakovs pauda nožēlu, ka Šadurskis esot aizvainojis "simtiem skolotāju un tūkstošiem bērnu, nosaucot viņu skolas par otršķirīgām". Mērs arī piebilda, ka "neviena skola Rīgā pēc Šadurska norādījumiem netiks slēgta".

Kā ziņots, septiņās Rīgas vidusskolās obligāto vidusskolas eksāmenu indekss ir zemāks par 30%, liecina pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi pirmā posma rezultāti.

Indekss pētījuma ietvaros veidots, summējot trīs obligāto centralizēto eksāmenu vērtējumus, iegūto rezultātu dalot ar skolā mācību gada sākumā norādīto 12.klašu skolēnu skaitu un vēl dalot ar trīs.

Vidusskolas obligāto eksāmenu indekss Rīgas skolās liecina, ka Rīgas 29.vidusskolā, Rīgas 54.vidusskolā, Rīgas 61.vidusskolā, Rīgas 15.vidusskolā, Rīgas 92.vidusskolā, Rīgas 65.vidusskolā un Rīgas 53.vidusskolā minētais indekss ir zemāks par 30%. Prezentējot pētījuma pirmos rezultātus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) sacīja, ka, ja šis indekss ir zemāks par 30%, tad jaunieši neiegūst nepieciešamo izglītības kvalitāti. Kā skaidroja ministrs, indeksa lielums atkarīgs ne tikai no skolēnu uzrādītajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem, bet arī no skolēnu "atbiruma" mācību gada gaitā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijā ir virkne vidusskolu, kuru pastāvēšana kvalitātes ziņā nav pieļaujama, tādējādi netieši liekot saprast, ka, iespējams, skolas ar zemākajiem indeksiem potenciāli varētu skart, piemēram, izglītības pakāpes maiņa, vidusskolas pārveidojot par pamatskolām, vidējo izglītību koncentrējot spēcīgās izglītības iestādēs.