Intervija

Saruna ar AS Grindeks valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli par to, kā uzņēmumam izdevies kļūt par nozīmīgu farmācijas tirgus spēlētāju pasaulē, par izaicinājumiem un nākotnes mērķiem pašam uzņēmumam un farmācijas nozarei Latvijā kopumā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Latvijā pilnvarotā lietvedis Sans Jinglajs (Sun Yinglai).

Tieši pirms gada advokāts Mārtiņš Bunkus tika nogalināts, kad viņš brauca ar automašīnu gar kapiem Aizsaules ielā Rīgā. Noziegums tika pastrādāts īpaši ciniski – gaišajā diennakts laikā pavisam netālu no Valsts policijas ēkas. Par to, ko nācies piedzīvot šā gada laikā, ko dara un iecerējusi darīt Bunkus ģimene, Neatkarīgās intervija ar Mārtiņa Bunkus brāli Kristapu Bunku.

Viņas ir četras – Lāsma, Liene, Līga un Inga. Māsas. Meitas. Savu mammu bezgalīgi mīlošas. Jau divus mēnešus viņas savu mammīti vairs nevar apķert un samīļot, bet – var sūtīt viņai visvieglākos eņģeļu spārnus un ar mīlestību un pateicību paturēt savā sirdī. Un tur mammīte viņām būs vienmēr.

Jurists un politologs, Valsts prezidenta amata kandidāts, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis nesen nāca klajā (sk. NRA, 16.05.2019.) ar savu valsts vīziju. Intervijā pamatā gribējās zināt, kā Levita kungs grasās projicēt savu vīziju uz sabiedrību, jo arī plaisas mazināšanu starp varu un tautu viņš sauc par vienu no saviem uzdevumiem.

Bijušais Rīgas rajona lauku attīstības biedrības padomes priekšsēdētājs, tagad – padomes loceklis Verners BĒRZIŅŠ pauž Neatkarīgajai savu viedokli par pašvaldību reformu, raksturo to, ko devusi Allažu pagasta pievienošana Siguldai, un to, kādai šajā kontekstā būtu jāizskatās Pierīgai.

Žurnāliste Aija Kuģe pēc 40 gadu prombūtnes Latvijā atgriezās pirms pieciem gadiem. «Mani prom aizveda mīlestība,» saka Aija Kuģe, kura 17 gadu vecumā aizbrauca studēt psiholoģiju Maskavas Lomonosova universitātē, tur arī satika savu vīru, serbu mūziķi Jovanu Pavičeviču, un ģimene izvēlējās dzīvot vīra dzimtenē Dienvidslāvijā.

«Tas biju es, kurš gribēja iestudēt Bīstamos sakarus,» bez vilcināšanās saka režisors Jans Villems van den Boss, – «tomēr, ja pavisam godīgi, šīs sarunas bija tik sen, ka vairs neatceros, kā īsti viss notika.»

Didzis Šmits ir politiķis, kurš nemēdz runāt gludām, «pareizām», bet neko neizsakošām frāzēm. Pat piejaucētā «politiskā huligāna» Kaimiņa partijā viņš ir disidentiskajā «piecniekā», kas neatbalsta partijas piedalīšanos valdošajā koalīcijā. Saruna par to, kāpēc viņš nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, un par to, ko šajā amatā gribētu sasniegt.

Sezonas noslēdzošais jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā tās 100. sezonā būs pirmiestudējums – 20. gadsimta franču komponista Frānsisa Pulenka opera Karmelīšu dialogi, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1957. gadā Milānas Teatro alla Scala. Pieredzējušais franču operrežisors Vensāns Busārs apgalvo, ka stāsts nav par Kompjeņas moceklēm, Karmelīšu klostera māsām, kurām Lielās Franču revolūcijas laikā nocirta galvas, bet par pavisam ko citu – par bailēm. No apkārtējās pasaules apdraudējuma un no bailēm kļūt pieaugušam, kas skar ne tikai operas galveno varoni Blānšu, bet daudzas jaunas sievietes mūsdienās. Opera viņam nozīmē brīvību strādāt ārpus valodas rāmjiem un tiltu veidošanu starp dažādiem laikmetiem, par sākumpunktu ņemot mūziku.

«16 gadu vecumā izdomāju, ka skolas gaitas ir jābeidz, jo skola ir bezjēdzīga,» Dāvids smaida pilnīgi nepedagoģiski, un diez vai šo tekstu vajadzētu lasīt jaunajiem censoņiem. Kādā sporta stundā skolotājs izsmēja pusaudža Dāvida kreklu, un «visa klase rēca par mani». Otrs priekšmets bija latīņu valoda, kuras dēļ Dāvidam beigu beigās nācās pamest skolu. Viņš saprata: lai cilvēks būtu sekmīgs, skolas neko nelīdzēs – to vietā jāsāk dzīvot un strādāt.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) dibinātājs, 2014.–2015. gadā šīs partijas valdes loceklis, valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ Loģistika valdes priekšsēdētājs, bijušais Bruņoto spēku štāba priekšnieks un Latvijas pārstāvis NATO un ES, atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols intervijā Neatkarīgajai paziņo par savu izstāšanos no paša dibinātās JKP.

Neraugoties uz koalīcijas vienošanos par Egilu Levitu kā nākamo Valsts prezidentu, tiesībsargs Juris Jansons ir piekritis kandidēt uz šo augsto valsts amatu. Par viņa motivāciju, nepieciešamajām izmaiņām labā valsts pārvaldībā un politiskajā kultūrā Neatkarīgās intervija ar J. Jansonu.

Eiropas Komisijas viceprezidents (atbildības jomas – eiro un sociālais dialogs, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība) Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība) intervijā Neatkarīgajai par Eiropas finanšu reformām, banku uzraudzību, naudas atmazgāšanaas skandāliem, Eiropas Savienības budžeta perspektīvu un savām izredzēm turpināt darbu EK.

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, diplomāts un valsts tiesību speciālists Gvido Zemrībo intervijā Neatkarīgajai dalās pārdomās par Saeimā iecerēto Valsts prezidenta apstiprināšanas procedūras būtību un riskiem tajā pārkāpt likumu, kā arī demokrātijas pamatprincipus.

Šodien, 17. maijā, savus profesionālos svētkus atzīmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) strādājošie – ir Ugunsdzēsēju diena. Šī dienesta apritē netrūkst varonīgu vīru, taču ir kāds, kurš papildus savu pienākumu pildīšanai kāpj arī uz skatuves – tas ir grupas Līvi vokālists Jānis Buķelis.

Par dzīvi opozīcijā, par OIK, par Valsts prezidenta vēlēšanām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

Latvijas valsts un sabiedrība, ja to vērtējam no globālā skatu punkta, vairumā rādītāju ir apmēram 50. vietā 200 valstu vidū. Neesam līderos, bet nav arī ļoti slikti.

Baroka čelliste Ilze Grudule ir viena no Šveices senās mūzikas ansambļa Kesselberg Ensemble dibinātājām. Ansambļa kodolu veido slavenās Bāzeles senās mūzikas augstskolas Schola Cantorum Basiliensis latviešu absolventi. Šogad Kesselberg Ensemble svin savu piecpadsmito jubileju.

Vairumam politiķu esot potenciāls rīkoties saskaņā ar kristīgajām vērtībām, līdzīgi Eiropas Parlamenta deputātiem neaizmirst par vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kam klājas grūtāk, cerīgs ir Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas prāvests Andris Kravalis, kurš nesen kosekrēts par Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikāru. Savukārt KNAB pārbaude par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem katoļu baznīcās likšot bīskapu aicinājumu izplatīt vēl aktīvāk. Par baznīcas un valsts šķirtību un reizē nenodalāmību, kristīgajām vērtībām politikā Latvijā un Eiropā Neatkarīgās intervija ar A. Kravali.