Intervija

Ekonomists un uzņēmējs, īpaši izturīgu betona grīdu ražošanas uzņēmuma Primekss īpašnieks un vadītājs Jānis Ošlejs ir pazīstams ar savu neatkarīgo redzējumu uz daudzām lietām. Viņš ir ne tikai viens no Latvijas sekmīgākajiem uzņēmējiem, kurš nekad nav izmantojis politisko piesegu saviem biznesa mērķiem (jo 95% no uzņēmējdarbības veic ārzemēs), bet arī viens no tiem, kurš uzdrošinājies oponēt tiem gan valdības, gan Latvijas Bankas viedokļiem, kuri attiecīgajā brīdī skaitījušies «pareizie». Viņa neatkarīgais redzējums kombinācijā ar sekmīgu uzņēmējdarbību liek Ošleja viedoklī ieklausīties, pat ja tas atsevišķos jautājumos var likties nepieņemams.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pagaidām ir pārtraukums līdz 3. septembrim, kad cietušie turpinās uzstāties debatēs. Cietušie tiesas lēmumu gaida jau sesto gadu, deviņi cilvēki to vairs nedzirdēs – viņi nomira. Līdz septembrim Rīgas dome varbūt būs vienojusies ar Igaunijas uzņēmējiem par īpašumtiesībām iecerētajā traģēdijas piemiņas vietā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Jau šonedēļ, 12. – 13. jūlijā, Bauskas pilskalna estrādē risināsies ikgadējais kantrimūzikas festivāls. Pie tā stūres ierasts redzēt šīs mūzikas guru Uldi Ozoliņu, taču nu jau otro gadu viņš producenta lomu dala ar Mārtiņu Jātnieku – mūziķi, kurš nebaidās sevi dēvēt arī par lauksaimnieku.

«Diemžēl tauta kļuvusi vēl glupāka nekā agrāk un patlaban vienalga nesapratīs, kas notiek. (..) Apstulbināta [tauta]. Un te nu ir tā interesantā šķirtne – vai nu būt anglosakšu pasaules astes galā (jo amerikāņi te tomēr ir itin kā pamatnoteicēji), vai arī būt atdzimstošās Eirāzijas pasaules avangardā,» kļūt par Eirāzijas (lasi – «krievu pasaules») sastāvdaļu aicina psihologs, ekonomikas zinātņu doktors Igors Zlotņikovs, kurš beidzis Maskavas universitātes psiholoģijas fakultāti. «Latvijā viņš ir starp tiem cilvēkiem, kuri spēj domāt patstāvīgi,» – tā Zlotņikovu raksturo kolēģis Viktors Avotiņš, publicējot ar viņu interviju 26. jūnijā. Interesanti, ka patstāvīgā domāšana nereti ir dziļi iespaidota no kādas konkrētas ideoloģijas. Bet tas, ka intervija publicēta, ir pozitīvi vērtējams fakts: pretinieks jāpazīst.

Latvijas Pensionāru federāciju nu jau mēnesi vada bijusī politiķe Aija Barča. Darbību Liepājas partijā līdz ar ievēlēšanu federācijas priekšsēdētājas amatā viņa ir apturējusi. Diskutējot par priekšlikumiem pensionāru dzīves uzlabošanā, Aija Barča vēlas vairāk konstruktīvu sarunu un konkrētu priekšlikumu, ne – skaļu bļaustīšanos. Intervijā Neatkarīgajai bijusī Saeimas deputāte iezīmē savas prioritātes pensiju likuma izmaiņām.

«Vīriešiem dzīvē ir vajadzīgi izaicinājumi,» uzskata Nauris Puntulis (NA), kultūras ministra amata kandidāts, «un, iespējams, izaicinājums būt par ministru ir jēgpilnāks par nodarbošanos ar ekstrēmiem sporta veidiem... Vindsērfings un snovbords tiek pieskaitīti ekstrēmajiem.» Acīmredzot pēc «ienākšanas» kultūras ministra amatā Naurim Puntulim vairs nebūs tik daudz laika, lai nodarbotos ar ekstrēmismu uz ūdens vai sniega: pietiks ar ekstrēmismu kultūras druvā. Šodien – intervija ar Nauri Puntuli.

Valsts kontrole (VK) veikusi apjomīgu revīziju, vētījot cilvēkresursu problemātiku veselības aprūpes sistēmā, no izglītības ieguves līdz dažāda līmeņa nozares darbiniekiem. Secinājumi lieku reizi apliecina kritisko stāvokli nozarē un situācijas pasliktināšanos. Par revīzijas atklājumiem un ieteikumiem krīzes mazināšanai Neatkarīgās intervija ar VK 3. revīzijas departamenta direktori Ingu Vāravu un revīzijas grupas vadītāju Mareku Zvirgzdiņu.

Dainis Turlais Rīgas domes priekšsēdētāja amatā bija tikai 21 dienu, līdz tika gāzts. Par to, kas notiek domē, kas bija viņa gāzēji, kas notiks turpmāk, Neatkarīgās intervija ar Rīgas domes deputātu Daini Turlo (Gods kalpot Rīgai).

Saruna ar Latvijas restorānu asociācijas prezidentu Jāni Jenzi par sabiedriskās ēdināšanas nozares iziešanu no pelēkās zonas, par sadarbību (vai pretim stāvēšanu) ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), par Kinfield bēdīgo stāstu un par to, vai VID ir kaut viens darbinieks, kurš pats būtu pilnībā samaksājis visus nodokļus.

Par administratīvi teritoriālās reformas un politiskās situācijas īpatnībām novadā, par pašvaldības un ukraiņu investora attiecībām un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Zvaigzneskalnu (Latvijas Zaļā partija).

Par finanšu sistēmas kapitālo remontu, par nākamā gada budžetu, algām un uzņēmumu pārvaldību saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība).

«Kamēr strādāju pilī, esmu sapratusi, ka dzīvē viss ir jāpārdomā vairākas reizes un viss prasa pacietību,» saka Lauma Lancmane. Mūža lielāko daļu viņa atdevusi Rundāles pilij. Ilgu laiku bijusi Mākslas pētniecības nodaļas vadītāja, bet, kā pati saka, ņemot vērā savu cienījamo vecumu, atkāpusies no šī amata. Šobrīd vairāk nodarbojas ar izstādēm, un kopš 2004. gada viņas pārziņā ir arī pils dārzs.

Dzejnieka Jāņa Petera pirmā grāmata – Dzirnakmens – maksāja 12 kapeikas. Tajā bija tikai 60 lappuses, kurās virmoja neaprakstāms daudzums zemes un debesu mīlestības, plūda nebeidzamas domu dārgakmeņu lavīnas līdzās atziņu dzirnakmeņiem, kas liecināja: cilvēks ir pieaudzis. Divdesmit deviņi gadi bija Jānim Peteram, kad viņš sevi pieteica Latvijas dzejas pasaulē. Ne tikai pieteica vien: kopīgais izdevumu (dzeja, proza, tulkojumi utt.) mūža metiens ir 800 000 grāmatu.

«Nav tā, ka visām vecmāmiņām patīk Zilais lakatiņš. Vienai no manām vecmāmiņām, piemēram, mīļākā mūziķu grupa ir Rahu The Fool. Tu tādu zini?» smaidot jautā aktieris un režisors Klāvs Mellis. Sestdien, 29. jūnijā, pulksten 19 viņam pirmizrāde Cēsīs, festivālā Lampa – režisores Paulas Pļavnieces jauniestudējumā Vecmāmiņu valsts, kas tiks spēlēta Cēsu pilsmuižas klētī.

Par to, kā Valsts kontrole (VK) izmantos tai jaunpiešķirtās tiesības piedzīt pretlikumīgi iztērētus publiskos līdzekļus un kā tas mainīs esošo attieksmi, kāda tā atklājas dažādās VK veiktajās revīzijās, kā arī par gadiem nesakārtoto vienoto atlīdzības sistēmu Neatkarīgās intervija ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu.

«Kad biju maza meitene, man patika dziedāt, bet es ļoti kautrējos, ka uz mani skatās. Tāpēc, kad man radu priekšā lika dziedāt, es līdu skapī un atstāju mazu šķirbu – lai mani dzird, bet neredz,» atklāj dziedātāja Linda Dinsberga, pazīstama ar skatuves vārdu Anmary.

Psihologs, ekonomikas maģistrs, filozofs Igors ZLOTŅIKOVS ir beidzis Maskavas universitātes psiholoģijas fakultāti. Viņš dibinājis Baltijas stratēģisko pētījumu un inovāciju institūtu. Savulaik bijis Maskavas metodoloģiskā pulciņa dibinātāja Georgija Ščedrovicka skolnieks. Tur pulcējās labākie padomju laika filozofi. Latvijā viņš ir starp tiem cilvēkiem, kuri spēj domāt patstāvīgi. Viņa uzskati palaikam var šķist pat nepieņemami (- vēstures mērogā Latvija ir vēl bērns; -valsts iedzīvotājiem laiks atsacīties no domas, ka visās nelaimēs vainojama valsts; - nacionālo valstu laiks ir pagājis...). Bet – ja mēs Igoram nepiekrītam, tad mums savā domāšanā un argumentācijā jāspēj būt par viņu pārākiem. Šajā intervijā mēs pamatā runājam par norisēm visai plašā kontekstā.

Jau pavisam drīz, 6. jūlijā, Siguldas pilsdrupu estrādē notiks repera Ozola (īstajā vārdā Ģirts Rozentāls) 40 gadu jubilejas koncerts. Tas plānots kā viņa daiļrades retrospekcija, ar dzīvo pavadījumu un virkni viesmākslinieku. «Ceru, ka šis būs īpašs vakars, ar īpašu noskaņojumu,» saka Ģirts.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Čehijas Republikas ārlietu ministrs Tomāšs Petržīčeks (Tomáš Petříček).