Armands Krauze: Valdošās partijas baidās no vēlēšanām

© Rūta Kalmuka/F64

Saruna ar Saeimas deputātu, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Aizvien biežāk dzirdamas atbildīgu amatvīru runas - prognozes, ka pašvaldību vēlēšanas, kurām būtu jānotiek 5. jūnijā, varbūt nenotiks, ja būs slikta epidemioloģiskā situācija un kovids turpinās plosīties.

Izskatās, ka valdošās koalīcijas politiķi, kas ir pieņēmuši daudzos nejēdzīgos lēmumus, baidās, ka vēlētāji par viņiem nebalsos. Tāpēc laikam ir doma vēlēšanas atlikt - pārcelt uz vēlāku laiku. Iespējams, ir cerība, ka tad, ja vēlēšanas notiks vēlāk, sabiedrībai aizmirsīsies pašlaik notiekošais. Jādomā, ka valdošās partijas nejūtas drošas par saviem reitingiem un vēlēšanu rezultātiem.

Turklāt tas ir pašreizējos kovida apstākļos, kad ministriem un premjeram ir daudz lielākas iespējas parādīties plašsaziņas līdzekļos nekā opozīcijai, kad tauta ar lielu interesi gaida, kādus jaunumus valdošie atkal pavēstīs. Viņiem ir iespējas plātīties ar to, ko viņi nemaz nav paveikuši un kas notiek pats no sevis, bet opozīcijai ir ļoti mazas iespējas izteikties.

Kovida laikā ir aizliegtas tikšanās un pulcēšanās, bet tikšanās un pulcēšanās ir būtiska opozīcijas partiju darba sastāvdaļa. Ja tiks atliktas pašvaldību vēlēšanas, tas nozīmēs, ka valdošā koalīcija grib iekārtoties ērtāk - rīkot vēlēšanas tad, kad tai šķitīs izdevīgāk, nevis tad, kad tām jānotiek saskaņā ar likumu.

Vienreizēja pabalsta izmaksa ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu nebūtu lietderīga, bet lietderīgāks būtu ikmēneša atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām, otrdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). “Domāju, ka lietderīgāk ir atrast nevis vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā šai kategorijai, bet ikmēneša atbalstu konkrētām grupām, kurām ir jāpalīdz,” teica finanšu ministrs. Tas rāda, ka koalīcijā nav vienprātības, jo Nacionālā apvienība ieteica 500 eiro pabalstu par bērnu kovida seku pārvarēšanai. Kuram viedoklim pievienotos ZZS, ja būtu valdībā?

Es piekrītu, ka nav lietderīgi maksāt 500 eiro ministru un deputātu bērniem. Tāpat nav lietderīgi maksāt ierēdņu bērniem, ja vecākiem ir darbs. Bet, ja vecākiem nav darba, ja viņi ir piespiedu dīkstāvē, pabalsts ir ļoti nepieciešams.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pēdējā laikā ir pamanāms dažādās aktivitātēs - bija sašutis par spriedumu Magoņa un Osinovska lietā un apšaubīja viņus attaisnojušā tiesneša profesionalitāti. Tieslietu ministrija uzsākusi pārbaudi par tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga saukšanu pie disciplināratbildības un atstādināšanu no amata, taču lēmuma pieņemšanu par disciplinārlietas ierosināšanu pret Jaunās konservatīvās partijas biedriem pietuvināto tiesu izpildītāju Aigu Augustovu ministrs novilcinājis. Kā vērtējat šo rīcību?

Tautai ir tiesības kritizēt politiķus, tiesu varu, ierēdņus, taču valdības locekļiem nav tiesību iejaukties tiesu varas kompetencē. Vēl jo vairāk, ja tas ir ministrs, kurš pieņem lēmumus, kas ar tiesu varu saistīti. Bordāna izteikumi balansē jau uz tās robežas, ka viņš pats gatavs spriest tiesu tiesneša vietā. Tieslietu ministram būtu jāsargā tiesas neatkarība, jārūpējas, lai uz to netiek izdarīts spiediens, bet viņš tieši otrādi - pats ir tas, kurš spiež. Viņa draudi atgādina padomju laikus vai nacistisko Vāciju - tas nav pieņemami demokrātiskā iekārtā.

Savukārt gadījums ar tiesu izpildītāju, kas ir ar JKP saistīta un kur disciplinārlieta nomuļļāta, iespējams, ir interešu konflikts un korupcija. Nebrīnīšos, ja šādu koruptīvu sistēmu, kāda ir pie tiesu izpildītājiem, viņš gribēs ievazāt arī tiesās - izveidos tiesu, kas viņam paklausa un izpilda pavēles.

Kā vērtējat valdības pasākumus kovida izplatības apkarošanā un jaunā Vakcinācijas projekta biroja pirmos soļus?

Man šķiet dīvaini resursi, kas tiek lietoti Vakcinācijas projekta birojam. Kāpēc netiek likti lietā Veselības ministrijas resursi. Tur ir ierēdņu armija. Vai nevarēja likt tiem strādāt, lai vakcinācija noris raiti?

Intervijas

Dzelzceļa muzejā glabājas kartes un dažāda veida tehnika, kura pieejama jebkuram interesentam. Vai iebrucējiem būtu interese, par tehniskajiem rasējumiem un plāniem, "Neatkarīgā" skaidro sarunā ar Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma glabātājām Inesi Rezgoriņu, Anci Pudāni un zinātniski pētnieciskā darba vadītāju Tomu Altbergu.