Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidentu Henriku Danusēviču.
Covid-19 dēļ pastāv ierobežojumi arī tirdzniecībā. Var darboties tirdzniecības vietas, kurās tirgo atsevišķas produktu grupas - pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus. Bet kā būs ar pārējām precēm. Kad atļaus tās?
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir aicinājusi valdību noņemt ierobežojumus visu preču tirdzniecībai. Esam pārbaudījuši informāciju par citām valstīm, kur mums pārmeta, ka mums ir neprecīza informācija, bet mums tomēr ir pareiza informācija, un vairākās valstīs nav ierobežojumu dažādu preču grupu ietvaros.
Un vēl jāatzīmē, ka uzņēmums SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” vērsies Satversmes tiesā saistībā ar Covid-19 dēļ valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu klātienē. Pieteikums ir iesniegts 29. janvārī, balstoties uz Satversmes 91. un 105. pantu.
Mēs vēlamies, lai tiek atcelti ierobežojumi visu preču tirdzniecībai darbdienās. Varētu vēl samierināties ar sestdienām un svētdienām.
Vai pastāv dialogs starp valsts un nozaru organizācijām?
Piektdien mēs kopā ar citām organizācijām parakstījām vēstuli valdībai, ka vēlamies dialogu, Mēs redzam, ka valdība epidemioloģiskos riskus pašreiz risina atrauti katrā nozarē, nevis sistēmiski un ar pārnozaru pieeju. Ministru kabinets neveido sociālo dialogu, vāji izmanto nozares speciālistu zināšanas, pieredzi un rekomendācijas. Bet mēs esam par dialogu, saglabājot cerības, ka mūsos tomēr ieklausīsies. Šajos jautājumos sadarbojamies ar Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Galvenais arguments, ko uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš vada Operatīvās vadības grupu, ir tāds, ka vienā svaru kausā ir pircēju ērtības veikalos, bet otrā - cilvēku dzīvības. Un dzīvības tātad ir prioritāras. Līdzīgi runā arī citas amatpersonas.
Tas ir arguments, lai pamatotu, ka valdība kaut ko dara. Tāds pretstatījums nav īsti korekts, jo jāglābj gan cilvēku dzīvības, gan ekonomika.
Bet esam pateicīgi un apsveicam Jāņa Citskovska vadītās Operatīvās vadības grupas priekšlikumu valdībai atvērt grāmatnīcas un noņemt sortimenta ierobežojumus jauktajos veikalos (higiēnas un pārtikas). Diemžēl vēl nav panākta labvēlība bērniem un augiem (precēm bērniem un dārzkopībai). Iespējams, šo preču tirgotājiem - tāpat kā grāmatu tirgotājiem - jāsniedz pieteikums Satversmes tiesai. Grāmatu aizliegums un sortimenta ierobežojumi jānoņem jau nākamajā dienā pēc valdības sēdes. Savukārt pārējie preču ierobežojumi noņemami pēc iespējas tuvākās dienās un nedēļās.
Pāris piemēru no ES dalībvalstīm. Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā brīva tirdzniecība, ierobežojums 10 m2 uz 1 pircēju. Saslimstība: Francijā - 4,77%, Igaunijā - 3,35%, Lietuvā - 6,55%, Luksemburgā - 8,26%, Polijā - 3,99%, Latvijā saslimstība uz šodienu - 3,45%, platības ierobežojums uz 1 pircēju divreiz lielāks.
Atgādināšu, ka šo preču tirdzniecības sakārtošana nekādā gadījumā nav jāsaista ar vēl drakoniskākām prasībām tirdzniecībā, kā, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā apspriestām papildu prasībām ogļskābās gāzes koncentrācijas mērīšanai, atļauto apmeklētāju skaita samazināšanai, obligātai regulārai personāla testēšanai (viena cilvēka tests maksā 50 eiro), pastāvīgai atbildīgā par epidemioloģisko drošību dežūrai katrā tirdzniecības objektā.
Piemēram, tie ierobežojumi, kas ir sabiedriskajā transportā, ir daudzkārt vaļīgāki nekā tie, kas ir veikalos. Tie ierobežojumi, kas ir pie mums, ir divarpus reizes stingrāki nekā citur Eiropas Savienībā. Un vēl tad mūsu valdībai šķiet par mazu. Mēs domājam, ka nav pamata graut ekonomiku ar šādiem argumentiem. Pasaules veselības organizācija ir teikusi, ka ir jāizvērtē ierobežojumu ietekme uz ekonomiku, bet mēs no valdības puses nekādu darbību šajā virzienā neredzam. Pirms nedēļas veselības ministrs Daniels Pavļuts solīja, ka būs tiešais dialogs ar nozarēm ekspertu līmenī, taču pagaidām tas nav sācies, izņemot vienu reizi iepriekšējās ministres laikā. Mēs nepacietīgi gaidām, kad tiks izvērtēti ierobežojumi kopumā, nevis pēc preču grupām, vadoties no tā mērķa, kas ir jāsasniedz.
LTA ir aptaujājusi 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas. Cita starpā aptaujas rezultāti rāda, ka veikalus katru dienu apmeklē tikai 12% respondentu.
Tāpat mazāk nekā puse jeb 40% veikalā pavada mazāk par 15 minūtēm, 55% - 16 līdz 30 minūtes, bet 5% - vairāk nekā pusstundu. Veikalu uzskata par drošu vietu 85% aptaujāto, par nedrošu - 11%, savukārt 4% ir neapmierināti ar citu pircēju distances neievērošanu vai baidās no aizrādījumiem vai sodiem.
Balstoties uz situācijas izvērtējumu tirdzniecības objektos, iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzes, kā arī ņemot vērā labvēlīgāko epidemioloģisko situāciju Latvijā salīdzinājumā ar atļautās tirdzniecības valstīm, LTA jau atkārtoti aicina valdību atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus darba dienās un neizvirzīt nekādas papildu tehniskās prasības nozarei.
Ko ir paveicis, un ko tirgotāji gaida no ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV)?
Atvieglojumu jomā pagaidām arī no viņa nav cerīgu vēstu. Bet ir izdarīts labs darbs tādā ziņā, ka
Ministru kabineta sēdē 28. janvārī valdība lēma būtiski paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku granta piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, atbalsta programmu papildinot ar jauniem kvalifikācijas kritērijiem.
Pirms tam 12. janvāra sēdē valdība pieņēma lēmumu, ka šis grants komersantiem šogad būs pieejams katru mēnesi līdz maija beigām. Abās valdības sēdēs apstiprinātie grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Iepriekš tirdzniecības nozari ļoti negatīvi ietekmēja kritēriji, ka uz atbalstu var pretendēt tie uzņēmumi, kuriem par 20% krities apgrozījums attiecībā pret iepriekšējā gada decembri. Tagad tie ir pamainīti. Tas ir loģiski, jo, pastāvot šādiem noteikumiem, atbalstu varēja saņemt mazāk nekā pieci procenti nozares uzņēmumu.
Kāpēc tieši grāmatas izdomāts tā represēt? Vai tās ir tik kovidbīstama prece?
Preču tirdzniecības aizliegums, šķirojot, ko drīkst, ko nedrīkst, ir netaisnīgs. Grāmatas ir tikai viena lieta. SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka ir pirmā, kas ir saņēmusies un ar advokātu palīdzību sagatavojusi sūdzību Satversmes tiesai. Pagājušajā nedēļā mums bija apspriede ar grāmattirgotājiem, analizējām vairākus variantus, kā rīkoties, lai novērstu šo neloģisko aizliegumu. Viens no tiem ir pieteikums Satversmes tiesā.
Ir vēl arguments, ko Vija Kilbloka gan neizmantoja pieteikumā. Nav loģikas arī tādā ziņā, ka pašlaik ir atļauta 1500 bibliotēku darbība, bet 150 veikaliem, kuros pārdod grāmatas, darbība klātienē ir aizliegta. Ja runājam par grāmatu pieejamību, grāmatnīcas ir nevienlīdzīgā situācijā. Turklāt grāmata, kuru ņem bibliotēkā, ir arī jāatdod atpakaļ, un tas nozīmē, ka jābrauc turp un atpakaļ sabiedriskajā transportā divreiz. Tātad arī infekcijas izplatīšanās risks ir lielāks. Mums tā arī neviens nav paskaidrojis, kur ir loģika. Kultūras ministrija balstījās tādā loģikā, ka tūlīt visi pensionāri metīšoties sabiedriskajā transportā, lai brauktu uz grāmatnīcām. Taču grāmatu tirgotāji savas grāmatnīcas ir izvietojuši lielas iedzīvotāju koncentrācijas vietās, kurp cilvēki var aiziet kājām.
Ir nodibināts Vakcinācijas projekta birojs. Vai tagad var cerīgāk vērties nākamībā?
Es pieļauju, ka Vakcinācijas projekta birojs varētu padarīt efektīgāku un, iespējams, pārskatāmāku Veselības ministrijas darbību. Tomēr man nav saprotams, un domāju, ka arī liela daļa citu nodokļu maksātāju ir neizpratnē, kāpēc nevarēja izmantot ministrijas un valdības iekšējos resursus, nevis veidot jaunu struktūru un tērēt tam lielu naudu?
Esam dzirdējuši no Lietuvas kolēģiem, ka pie viņiem tiek samazināts valsts pārvaldes aparāts. Mūsu valdība, kad runā par Igauniju, skaidro, ka aparāts viņiem mazāks tāpēc, ka Igaunija ir mazāka valsts. Bet Lietuva ir lielāka valsts!
Mēs no savas puses piedāvājam iet palīgā - izveidot vakcinācijas punktus veikalos un stāvvietās, kur var izvietot furgonus, konteinerus vai teltis vakcinācijai.
Tāpat arī aptiekas, arī veterinārārsti varētu piedāvāt vakcināciju.
Mēs redzam, ka infekcijas galvenās izplatīšanās vietas pašlaik ir veco ļaužu pansionāti un slimnīcas. Tāpat infekcija izplatās, pārvietojoties pāri robežām un atvedot kovidu no ārzemēm. Tam vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību, nevis turēties pie neloģiskiem atsevišķu preču tirdzniecības ierobežojumiem.
Vakar vēlu vakarā valdība un Krīzes vadības padome kopsēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu un ķērās arī pie ierobežojumu pārskatīšanas. Ko nolēma? Vai tagad tirgotāji elpos vieglāk?
Tās atziņas, kuras jau esmu paguvis dzirdēt no nozares pārstāvjiem, ir šādas. Pirmkārt, viņi sāk nākt pie atziņas, ka vajag visiem kopā iet uz Satversmes tiesu.
Otrkārt, jāprasa valdībai atpirkt tirdzniecības uzņēmumus, kuriem neļauj strādāt.
Treškārt, aicināsim valdību pieņemt lēmumu atlikt nodokļu maksājumus uzņēmumiem, kuri nevar strādāt, un aizliegt komercbankām iekasēt kredītprocentus no tiem uzņēmumiem, kuru darbība ir apturēta, piemēram, skaistumkopšanas nozarē, ēdināšanā u.c..
Ceturtkārt, prasīsim saprātīgu apgrozāmo līdzekļu atbalstu. Mūsu izpratnē tiem būtu jābūt vismaz 50% pret iepriekšējo gadu, bet ne mazāk, kā tik, lai var izmaksāt darbiniekiem minimālās algas.
Valdība sprieda konceptuāli, ka varbūt grāmatnīcām ļaus strādāt...
Tas, ka vieniem kaut ko atļauj, maz ko nozīmē. Tātad Vijas Kilblokas pieteikums Satversmes tiesā ir bijis iedarbīgs līdzeklis, lai valdībā sāktu kaut ko domāt. Diemžēl tas domāšanu tā pa īstam un kopumā nav iekustinājis.
Mums tomēr jādomā, kā rīkoties tā, lai valdība ņem vērā un rīkojas līdzīgi kā Igaunijā, Lietuvā, Polijām jo mums saslimšana nav augstāka.
Jāpiebilst arī, ka vakar sēdē skanēja meli, ka šis ir saskaņots ar nozari. Nozarei viedoklis nav vaicāts. Nozarei viedoklis daudzos jautājumos ir citāds nekā valdībai.
