Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas vēstnieks Lians Dzjaņcjuaņs.
2020.gada 30. decembrī tika paziņots, ka ES un Ķīna vienojas noslēgt sarunas par visaptverošu investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu. Ķīna apņēmās nodrošināt ES investoriem taisnīgāku attieksmi un lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim. Ķīna piekrita arī ES politikai par svarīgiem ilgtspējīgu attīstību veicinošiem noteikumiem gan attiecībā uz klimata pārmaiņām, gan piespiedu darbu. Ķīna apņēmās ratificēt Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju. Kādas bija Ķīnas nozīmīgākās intereses noslēgt šo līgumu?
Pēc vairāk nekā septiņu gadu ilgiem kopīgiem centieniem Ķīna un ES ir noslēgušas sarunas par investīciju nolīgumu starp Ķīnu un ES un noslēgušas stabilu, augsta līmeņa un visām pusēm izdevīgu investīciju nolīgumu. Tas ne tikai parāda Ķīnas apņemšanos un pārliecību par augsta līmeņa atvērtības veicināšanu, bet arī nodrošina Ķīnas un ES savstarpējām investīcijām lielāku piekļuvi tirgum, augstāka līmeņa uzņēmējdarbības vidi, spēcīgākas institucionālās garantijas un gaišākas Ķīnas un ES savstarpējo investīciju perspektīvas. To ļoti slavēja visu jomu pārstāvji Ķīnā un Eiropā, kā arī starptautiskā sabiedrība. Pastāv vispārējs uzskats, ka šis ir pagrieziena punkts Ķīnas un ES ekonomiskajā un tirdzniecības sadarbībā un multilaterālisma uzvara. Sarežģītajā situācijā, kad pandēmija ir nopietni kaitējusi pasaules ekonomikai, Ķīnas un ES investīciju nolīguma noslēgšana sekmēs pasaules ekonomikas atveseļošanos, atbalstīs multilaterālismu un aizsargās uz noteikumiem balstītu atvērtu pasaules ekonomiku.
Es vēlos uzsvērt, ka Ķīnas un ES investīciju nolīgums ir abpusēji izdevīgs. Tas ir izdevīgs ne tikai Ķīnai un ES, bet arī pasaules ekonomikas atveseļošanas un izaugsmes veicināšanai. Tas atbilst visu pušu interesēm un ekonomikas globalizācijas tendencēm, kā arī atspoguļo pareizu vēstures attīstības virzienu.
Vai ES un Ķīnas tuvināšanās var līdzsvarot saasinājumu ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās?
Kā diviem lielākajiem pasaules spēkiem, diviem lielākajiem tirgiem un divām lielākajām civilizācijām Ķīnas un Eiropas attiecībām ir neatkarīga vērtība, un tām nevajadzētu būt pakārtotām nekādu lielvaru attiecībām. Ķīna un ES ir visaptveroši stratēģiskie partneri. Investīciju nolīguma noslēgšana starp Ķīnu un ES ir saprātīga un neatkarīga. Šis nolīgums ir divpusējs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Ķīnu un ES, un tas nav ne ģeopolitisks rīks, ne arī vērsts pret trešo pušu interesēm un nekā tās neietekmē. Covid-19 pandēmijas ēnā abas puses pārvarēja neskaitāmas grūtības un panāca vienošanos, kas demonstrē brīvās tirdzniecības un abpusēji izdevīgās sadarbības lielo pievilcību.
Pēdējā gada laikā, spītējot pandēmijai, Ķīnas un ES attiecības guva jaunus panākumus. Ķīna pirmoreiz kļuva par ES lielāko tirdzniecības partneri, abas puses parakstīja Ķīnas-ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nolīgumu, nolēma izveidot divus augsta līmeņa dialoga mehānismus vides, klimata un digitālajā jomā, kopīgi izveidoja Ķīnas-ES zaļās sadarbības un digitālās partnerības attiecības. Prezidents Sji Dzjiņpins un Eiropas līderi kopīgi paziņoja, ka ir noslēgtas sarunas par Ķīnas un ES investīciju nolīgumu, ienesot jaunu spēcīgu stimulu Ķīnas un ES sadarbībā un sniedzot lielu labumu drūmajai pasaules ekonomikai.
Tas pierāda to, ka Ķīnas un ES sadarbībai, kamēr abas puses viena otru saprot un vienlīdzīgi sarunājas, būs vēl plašākas perspektīvas. Jaunajā vēsturiskajā kontekstā Ķīnai un ES būtu jāievēro savstarpējas cieņas principi, meklējot kopīgu valodu un vienlaikus saglabājot atšķirības, abpusēji izdevīga sadarbība, kopīgi strādājot, lai paplašinātu vienprātību, jāsaglabā uzticība atklātai sadarbībai, stingri jāatbalsta multilaterālisms, jāizveido lielāka Ķīnas un ES sadarbības “torte” un kopīgi jāieplūdina lielāka noteiktība un pozitīva enerģija pasaulē, kurā arvien pieaug nenoteiktība.
Kādas viedokļu atšķirības tika fiksētas Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina sarunās ar ES līderiem jautājumos par klimata pārmaiņām, Covid-19 pandēmiju, Honkongas jautājumu un cilvēktiesībām?
2020. gada 30. decembrī prezidents Sji Dzjiņpins ar ES, Francijas un Vācijas līderiem rīkoja videokonferenci, kurā kopīgi paziņoja par Ķīnas un ES investīciju nolīguma sarunu noslēgšanu, kā paredzēts. Ķīnas-ES samitā galvenā uzmanība tika pievērsta Ķīnas un ES ieguldījumu nolīgumam, kā arī tika panākta svarīga vienprātība.
Covid-19 postījumu laikā Ķīna un Eiropa atbalstīja un sniedza palīdzību viena otrai. Kad pandēmija uzliesmoja Ķīnā, Eiropas valstis, tostarp Latvija, ziedoja Ķīnai epidēmijas profilakses un kontroles materiālus. Pēc uzliesmojuma Eiropā arī Ķīna ziedoja materiālus un nosūtīja uz Eiropu ekspertu grupas. Abas puses ir efektīvi sadarbojušās, izveidojot ātru personāla apmaiņu, stabilizējot rūpniecības un piegādes ķēdes, arī citos aspektos.
Klimata pārmaiņas ir cilvēcei kopīgs izaicinājums, un visām valstīm būtu jāstiprina sadarbība un kopīgi jārīkojas. Ķīna palielinās valsts noteiktās iemaksas, pieņems efektīvāku politiku un pasākumus, centīsies sasniegt oglekļa dioksīda emisiju maksimumu līdz 2030. gadam, oglekļa neitralitāti līdz 2060. gadam, kas ir iekļauts tās ekonomiskās un sociālās attīstības plānā. Šie ir ne tikai milzīgi Ķīnas centieni novērst klimata pārmaiņas, bet arī objektīva nepieciešamība Ķīnai panākt visaptverošu, koordinētu un ilgtspējīgu attīstību. Ķīna nesatricināmi īstenos iekšējos pasākumus un centīsies sasniegt paredzētos mērķus. Ķīnai un ES ir plaša vienprātība un liels sadarbības potenciāls, risinot klimata pārmaiņas, veicinot globālo klimata pārvaldību un zaļu un kvalitatīvu attīstību.
Ņemot vērā vēsturiskā fona atšķirības, kultūras tradīcijas, sociālās sistēmas un ekonomiskās attīstības posmus, ir dabiski, ka dažos jautājumos Ķīnai un ES ir atšķirīgi uzskati un pieeja. Ķīnai un ES ir svarīgi izprast sadarbības un attīstības galveno virzienu, rīkoties saskaņā ar savstarpējas cieņas principiem, neiejaukties iekšējās lietās, meklēt kopīgu valodu un vienlaikus saglabāt atšķirības, abpusēji izdevīgu sadarbību un izdevīgus rezultātus, lai ar dialoga palīdzību veicinātu savstarpēju sapratni, kā arī pareizi pārvaldītu un risinātu nesaskaņas, un jo īpaši vajadzētu nopietni izturēties un cienīt vienai otras galvenās intereses un lielākās rūpes. Tas ir svarīgs priekšnoteikums Ķīnas un ES attiecību stabilai un noturīgai attīstībai.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gada 7. septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 12. septembrī. 2021. gadā tiks atzīmēta Ķīnas Tautas Republikas un Latvijas Republikas diplomātisko attiecību izveidošanas 30. gadadiena. Kādas ir svarīgākās atziņas par mūsu valstu sadarbību šajā laikā? Kā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ierobežojumus, tiks atzīmēta šī Latvijai nozīmīgā gadadiena Ķīnā?
Kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Ķīnu un Latviju pirms 30 gadiem divpusējās attiecības ar abu pušu kopīgiem spēkiem ir sasniegušas ilgtspējīgu un stabilu attīstību ar auglīgiem rezultātiem. Pašlaik divpusējā apmaiņa un sadarbība politikā, ekonomikā un tirdzniecībā, kultūras apmaiņā un citās jomās ir saglabājusi stabilu impulsu. Ķīnas un Latvijas savstarpēji izdevīgas un draudzīgas sadarbības turpmāka attīstīšana ir kļuvusi par abu pušu vienprātību. Atskatoties uz divpusējo attiecību attīstību, var gūt trīs svarīgas atziņas.
Pirmkārt, Ķīnas un Latvijas attiecību attīstības pieredze mums parāda, ka, kamēr vien abas puses ievēro savstarpēju sapratni un cieņu, galvenokārt nopietni izturas un respektē viena otras būtiskākās intereses un galvenās rūpes, divpusējo attiecību attīstību var stabili sekmēt.
Otrkārt, ar atvērtu prātu un atbilstoši abu tautu vēlmei pēc ciešākas apmaiņas un sadarbības, Ķīna un Latvija aktīvi veicina plašāku mijiedarbību starp dažādām jomām, piemēram, kultūru, izglītību, sportu, jaunatni, rūpniecību un tirdzniecību, zinātni un tehnoloģijām, vietējām pašvaldībām un plašsaziņas līdzekļiem, lai pastāvīgi uzlabotu Ķīnas un Latvijas draudzīgo sadarbību.
Treškārt, pēdējos gados pragmatiskā sadarbība starp Ķīnu un Latviju dažādās jomās ir turpinājusi progresēt. Sadarbība, kuras pamatā ir abpusējs izdevīgums, ir devusi taustāmus ieguvumus abām valstīm un abām tautām un kļuvusi par neizsīkstošu Ķīnas un Latvijas attiecību ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku.
2021. gads ir ļoti nozīmīgs gads gan Ķīnai, gan Latvijai, gan abu valstu attiecībām. Ķīna ir gatava ar Latviju sadoties rokās, lai diplomātisko attiecību nodibināšanas 30. gadadienu izmantotu kā iespēju konsolidēt lielāku vienprātību un iestaigāt jaunas takas, strādāt kopā, lai virzītu divpusējās attiecības jaunā līmenī. Ņemot vērā pašreizējo faktisko pandēmijas situāciju, mēs koncentrēsimies uz trim aspektiem, lai veicinātu apmaiņu un sadarbību starp abām valstīm.
Pirmkārt, ir būtiski uzturēt un stiprināt politisko apmaiņu un uzlabot savstarpējo sapratni. Stiprināt abu valstu apmaiņu un saziņu Ķīnas-Eiropas sadarbības, “Joslas un ceļa” iniciatīvas un 17+1 sadarbības formāta ietvaros, veicināt visu jomu apmaiņu visos līmeņos, tai skaitā starp valdībām, parlamentiem, vietējām pašvaldībām, rūpniecības un tirdzniecības nozarēm, universitātēm, lai uzlabotu savstarpēju sapratni.
Otrkārt, vēlamies veicināt cilvēku un kultūras apmaiņu un padziļināt Ķīnas un Latvijas draudzību. Atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, inovatīvos veidos Latvijā organizēt dažādus kultūras apmaiņas pasākumus, atbalstīt abu pušu augsta līmeņa mākslas grupas, veicot kultūras apmaiņas pasākumus gan tiešsaistē, gan bezsaistē, lai padziļinātu abu tautu draudzību.
Treškārt, ir svarīgi padziļināt praktisko sadarbību un veicināt kopīgu attīstību. Turpināt izmantot abu valstu sadarbības potenciālu augsto tehnoloģiju, transporta un loģistikas, digitālās ekonomikas un zaļās attīstības jomā. Latvijas uzņēmumi ir laipni aicināti piedalīties Ķīnas Starptautiskajā importa izstādē un Ķīnas-Centrālās un Austrumeiropas valstu izstādē, lai paplašinātu augstas kvalitātes preču eksportu uz Ķīnu. Mēs atbalstīsim arvien vairāk Ķīnas uzņēmumu vēlmi apmeklēt un investēt Latvijā, lai vēl vairāk padziļinātu savstarpējo labumu un dotu vairāk rezultātu abām tautām.
Latvijas un Ķīnas sadarbība notiek gan divpusējā formātā, gan arī ES-Ķīnas attiecību ietvarā. Viena no produktīvām sadarbības formām ir Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (17+1) sadarbības formāts un “Joslas un ceļa” iniciatīva (Belt and Road Initiative). Latvijas prioritātes sadarbībā ar Ķīnu bija saistītas ar transporta un loģistikas nozari, investīciju piesaisti augstas pievienotās vērtības projektiem, tirdzniecības sakariem un tūrisma veicināšanu, kā arī ar studentu un mācībspēku apmaiņu. Cik lielā mērā šī sadarbība var īstenoties šogad, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas noteiktos ierobežojumus?
Pēdējos gados “Joslas un ceļa” iniciatīvas un 17+1 sadarbības formāta ietvaros Ķīnas un Latvijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ir aktivizējušās, stabili pieaugusi arī divpusējā tirdzniecība. Ķīna piešķir nozīmi sadarbības stiprināšanai ar Latviju tirdzniecības, investīciju, transporta un loģistikas, tūrisma un izglītības jomā, kas arī ir galvenās sadarbības jomas starp Ķīnu un Latviju. Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem nelabvēlīgiem faktoriem, 2020. gadā abu valstu ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības tempi nav palēninājušies, un daudzās jomās ir gūti jauni panākumi.
Tirdzniecības jomā Ķīna un Latvija aktīvi pēta latviskus produktus ar ražošanas jaudas potenciālu un virza Latviju paplašināt eksportu uz Ķīnu. Šobrīd jau daudz Latvijas uzņēmumu produktu ir veiksmīgi iekļuvuši Ķīnas tirgū. Investīciju jomā, Pekinas Genomikas institūta Latvijā izveidotais gēnu sekvencēšanas iekārtu ražošanas centra un Dzīvības zinātņu un tehnoloģija platformas projekts norit gludi, tajā kopumā ieguldīti 38 miljoni eiro. Transporta un loģistikas jomā Ķīna atbalsta Latvijas kā reģionāla loģistikas mezgla lomu un kopā ar Latviju aktīvi izpēta iespēju atvērt tiešos lidojumus no Ķīnas uz Latviju un Ķīnas-Eiropas kravas vilcienus. Tūrisma jomā abu valstu tūrisma nozare ir izveidojusi ciešas saites sadarbības stiprināšanā. Ticam, ka pēc pandēmijas abu valstu tūrisma sadarbība turpinās uzlaboties. Izglītības jomā, arvien vairāk Ķīnas studentu pievērš uzmanību Latvijai kā galamērķim studijām ārzemēs. Ticam, ka pēc pandēmijas būs vairāk apmaiņas un sadarbības iespēju augstākās izglītības jomā starp abām pusēm.
Kopš pandēmijas uzliesmojuma Ķīna un Latvija vienmēr ir sapratušas, atbalstījušas un palīdzējušas viena otrai. Abu valstu ekonomisko un tirdzniecības attiecību noturība un potenciāls atspoguļo to, ka pandēmijas uzbrukums ir īslaicīgs un ilgtermiņa pozitīvā ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības tendence starp Ķīnu un Latviju nemainīsies. Lai arī 2021. gads ir tikko sācies, mēs priecājamies redzēt, ka Harbinas pašvaldības valdība un Rīgas laku un krāsu rūpnīca 15. janvārī attālināti tiešsaistē parakstīja stratēģiskās sadarbības līgumu par minerālkrāsas izmantošanu Harbinas veco dzīvojamo rajonu rekonstrukcijā. Tas ir nozīmīgs sasniegums Ķīnas un Latvijas ekonomiskajā un tirdzniecības sadarbībā 17+1 sadarbības formāta ietvaros. Arī uzņēmums “Stenders” aktīvi palielina ražošanas jaudu un šā gada pirmajā ceturksnī plāno paplašināt ražošanas apjomu. Turklāt Ķīna rīkos virkni tiešsaistes izstāžu un tirdzniecības sadarbības pasākumu, lai izveidotu platformu apmaiņai un sadarbībai starp abu valstu uzņēmumiem. Ticam, ka Ķīna un Latvija “Joslas un ceļa” iniciatīvas un 17+1 sadarbības formāta ietvaros izaicinājumus pārvērtīs par iespējām un kopīgi veicinās pragmatisku sadarbību visās jomās.
9. februārī tiešsaistē notika Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vadītāju samits, kuru vadīja Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Kā augsta līmeņa pārstāvis samitā piedalījās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Lūdzu, sniedziet īsu pārskatu par samitu, kā arī Ķīnas apsvērumiem un plāniem Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības tālākai veicināšanai.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, ar visu pušu piekrišanu 9. februārī veiksmīgi norisinājās Ķīnas un CAEV samits. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vadīja samitu un uzstājās ar galveno runu. Šis samits ir augstākā līmeņa līderu tikšanās kopš Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības mehānisma izveides. Tas pilnībā atspoguļo to, cik lielu uzmanību Ķīna piešķir sadarbībai ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, un ir saņēmis visu valstu pozitīvu reakciju un plašu līdzdalību. Samitā piedalījās 17 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un valdību vadītāji un augsta līmeņa pārstāvji. Pēc uzaicinājuma piedalījās arī novērotāju pārstāvji no Austrijas, Baltkrievijas, Šveices, ES institūcijām un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas.
Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts, kas dibināts 2012. gadā, ir starpreģionu sadarbības iniciatīvu platforma, kuru Ķīna un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis kopīgi uzsāka, balstoties uz kopīgām cerībām un fokusējoties uz abu pušu kopīgām vajadzībām. Šis sadarbības mehānisms ir nozīmīga Ķīnas un ES attiecību sastāvdaļa un vērtīgs to papildinājums. Tas veicina Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu attīstību, kā arī sekmē visaptverošu un līdzsvarotu Ķīnas un ES attiecību attīstību. Deviņu gadu laikā visas iesaistītās puses, saskaņā ar paplašinātu konsultāciju, kopīgu ieguldījumu un dalītu ieguvumu principu, kā arī ievērojot konceptu par atklātību, pārredzamību un iekļautību, ir veicinājušas šī sadarbības mehānisma nepārtrauktu uzlabošanu, nepārtrauktu sadarbības jomu paplašināšanu un arvien bagātākus sasniegumus. Salīdzinot ar situāciju pirms deviņiem gadiem, Ķīnas kopējais tirdzniecības apjoms ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pieaudzis par 85%, pārsniedzot 100 miljardus ASV dolāru. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu eksports uz Ķīnu pieaudzis par 15%, bet tūristu skaits abos virzienos ir gandrīz četrkāršojies. Ķīna Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā ir ieguldījusi vairāk nekā 16,8 miljardus ASV dolāru. Ķīnas-Eiropas kravas vilciena maršruts aptver lielāko daļu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, un kopumā kursējis vairāk nekā 30 000 reižu.
Saskaroties ar Covid-19 pandēmiju, ekonomikas atveseļošanu un citām globālām problēmām, 17+1 dalībvalstu līderi vienojās par četrām sadarbības prioritātēm, proti, cīņa pret vīrusu caur solidaritāti, pragmatiska sadarbība, savienojamība un zaļās inovācijas. Tika pieņemts Pekinas rīcības plāns Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbībai 2021. gadā, nosakot nākamā sadarbības posma virzienu. Prezidents Sji Dzjiņpins izvirzīja virkni svarīgu iniciatīvu un pasākumu, piemēram, “risināt pandēmijas radītos izaicinājumus, koncentrēties uz savienojamību, ievērot pragmatisku pieeju un fokusēties uz zaļajām inovācijām”, ieskaitot sekojošo: Ķīna ir gatava sadarbībai vakcīnu jomā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm; tuvāko piecu gadu laikā Ķīna no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm plāno importēt preces vairāk nekā 170 miljardu ASV dolāru vērtībā; izmantot 2021. gadu - “Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības Zaļās attīstības un vides aizsardzības” gadu - kā iespēju padziļināt videi draudzīgas ekonomikas, tīras enerģijas un citu jomu apmaiņu un sadarbību; kā arī Ķīna strādās, lai nākamajos piecos gados dubultotu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu lauksaimniecības produktu eksportu uz Ķīnu un palielinātu abu pušu lauksaimniecības produktu tirdzniecības apgrozījumu par 50 procentiem.
Ķīna uzskata, ka ar šo samitu kā jaunu sākumpunktu un ar abu pušu kopīgiem centieniem Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbība noteikti vainagosies ar panākumiem.
Latvijā šobrīd saskaras ar zināmām grūtībām Covid-19 vakcīnu piegādē. Kā mēs zinām, Ungārija ir pirmā ES dalībvalsts, kas apstiprinājusi lietošanai Ķīnas uzņēmuma “Sinopharm” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19. Nesen pirmā krava ar Ķīnas vakcīnām tika nogādāta Ungārijā. Kādi ir nosacījumi (cena, daudzums utt.) Ķīnas vakcīnas piegādei ES valstīm?
Šobrīd joprojām visā pasaulē izplatās Covid-19 pandēmija. Tajā pašā laikā Ķīna vēlas vienlaikus apkarot pandēmiju Ķīnā, pārvarēt savas grūtības un, ievērojot vakcīnas kā globāla sabiedriska labuma īpašību, nodrošināt tās pasaulei par taisnīgu un saprātīgu cenu. Ķīna ir sniegusi palīdzību vakcīnu jomā 53 jaunattīstības valstīm un ir eksportējusi vakcīnas uz 22 valstīm. Ķīna ir arī aktīvi iesaistījusies globālajā iniciatīvā COVAX un nolēmusi tai nodrošināt 10 miljonus vakcīnas devu. Ķīna atbalsta vietējo uzņēmumu un to ārvalstu sadarbības partneru kopīgo vakcīnu pētniecību, izstrādi un ražošanu. Mēs arī atbalstām uzņēmumus vakcīnu eksportā uz valstīm, kurām tās ir steidzami nepieciešamas un kurās ir pilnvarota un atļauta Ķīnas vakcīnas izmantošana ārkārtas lietošanai.
Ķīna sadarbosies ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lai apkarotu pandēmiju caur solidaritāti un koordināciju. Abas puses varētu uzlabot kopīgu rīcību pandēmijas novēršanā un kontrolē un profilakses un ārstēšanas pieredzes apmaiņu, izpētīt sadarbības iespējas tradicionālās medicīnas jomā un paplašināt sabiedrības veselības un medicīnas sadarbību. Šie centieni veicinās globālas veselības kopienas izveidi. Ķīna ir gatava sadarboties ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm vakcīnu jomā. Šobrīd Serbija no Ķīnas uzņēmumiem saņēmusi 1 miljonu vakcīnu devu, un pirmā vakcīnu partija, kas eksportēta no Ķīnas uz Ungāriju, oficiāli tika piegādāta 16. februārī. Nepieciešamības gadījumā Ķīna aktīvi apsvērs šādu sadarbību arī ar citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
Ķīna turpinās strādāt ar visām pusēm, lai stiprinātu sadarbību vakcīnu, vīrusa profilakses un kontroles jomā un kopīgi izcīnītu galīgu uzvaru globālajā cīņā pret pandēmiju.
