Saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli par Finanšu ministrijas iesniegtajiem ārkārtīgi pieticīgajiem plāniem ES Atveseļošanas fonda apguvei un iespējām situāciju glābt.
Jūs esat viens no aktīvākajiem “trauksmes” cēlājiem par to, ka Finanšu ministrija nav sagatavojusi pieteikumus visas tās ES Atveseļošanas fonda naudas paņemšanai, kas mums teorētiski pienāktos. Precizēsim, par kādu un cik lielu naudu ir runa?
Runa ir par 70% no tās naudas, kas ir droši sadalāma atbilstoši bezdarba līmeņa un IKP [krituma pret ES vidējo] kritērijiem. Atbilstoši šiem kritērijiem Latvijai pienākas 70% [no tā apjoma, kas būtu, ja Latvijā bezdarba un IKP samazinājuma radītāji būtu sliktāki], kas ir 1, 650 miljardi eiro. Par šo summu arī šis [Finanšu ministrijas sagatavotais] plāns ir iesniegts. Tas ir pretrunā ar attiecīgajām regulām un Eiropas Komisijas vadlīnijām, kuras aicināja [nacionālo valstu] valdības iesniegt plānus kā minimums par 100%, nevis par 70%, ko citas valstis arī dara. Itālija un Spānija iesniedza šos [neatmaksājamo grāntu] plānus arī par saviem aizdevuma limitiem. Var pat teikt, par 200%. Ir ziņas, ka jaunā Itālijas valdība, kuru vada bijušais ECB prezidents Mario Dragi, iesniegs plānus par 200 miljardiem, lai gan viņiem paredzētais grānts ir tikai 70 miljardi. Spānija līdzīgi par 140 miljardiem. Mēs ejam taupības ceļu un neņemam pat to, kas mums pienāktos. Tas tiek pamatots ar to, ka, tā kā šie 30% tiek noteikti pēc mainīgiem kritērijiem, tad līdz 2022. gada 30. jūnijam, kad šie kritēriji var tikt pārrēķināti, mēs iesniegsim plānus tikai par garantētajiem 70%, bet par mainīgajiem 30% iesniegsim 2022. gada vasarā, dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Es varu tikai iedomāties, cik šie plāni būs kvalitatīvi dažus mēnešus pirms vēlēšanām, bet pats trakākais ir cits. Tas skaitīsies plāna papildinājums, uz ko attiecas cits [regulas] pants, un tas nozīmē, ka to atkal ļoti rūpīgi caurskatīs Eiropas Komisijā, nevis to vienkārši atjauninās. Otrkārt, tam jāiet vēlreiz caur Eiropas Padomi, jo visus šos plānus apstiprinās Eiropas Padome. Pašreizējais [ES] mērķis ir visus šos plānus apstiprināt šovasar, kad Eiropas Komisija būs visu izvērtējusi, ar dalībvalstīm saskaņojusi un visi būs piekrituši. Latvija iet to ceļu, ka mēs kā tādi nemākuļi kaunīgi mēģināsim [2022. gadā] iet ar kaut kādu papildinājumu.
Jūs esat ilgus gadus politikā un zināt tur darbojošos mehānismus. Vai jums ir versija, kāpēc Finanšu ministrija ir izvēlējusies iet šādu ceļu?
Es varu izteikt tikai minējumus. Zinot Finanšu ministrijas konservatīvo pieeju jau ilgāku laiku, acīmredzot ir vēlme, līdzīgi kā ar budžeta deficītu, demonstrēt īpašu taupību. 2021. gadam mēs uzlikām ļoti zemu budžeta deficītu - 3,9% no IKP, kas ir trešais zemākais eirozonā. Līdzīgi ir ar šo. Kā varēja gan no Dāldera saprast, gan no Reira, tad tiek uzskatīts, ka tas plāns mums ir svešs, no malas uzspiests. Mēs (Finanšu ministrija) labprātāk aizņemtos paši un to sadalītu, kā gribam pēc kaut kādām savām vienošanām. Tajās piezīmēs, kuras viņi deva uz manām iebildēm, bija divi ļoti interesanti teikumi. Viens skan tā, ka koalīcija nolēma dalīt to naudu 2022. gada otrajā pusgadā. Tātad īsi pirms vēlēšanām. Taču īsti tā tas nebija. Finanšu ministrija ierosināja un koalīcijas partneri, kas valdībā bija, interesējās tikai par savu nozari, nevis par kopējo skaitli. Otrs teikums norādīja, ka aizdevums caur Eiropas Komisiju varētu būt neizdevīgāks nekā Latvijas iespējas aizņemties pašai finanšu tirgos. Lai gan skaidrs, ka Eiropas Komisija ir AAA kategorijā un Eiropas Komisijas finanšu reitings ir nepārprotami augstāks, nekā tas ir Latvijai.
Šeit mēs viegli varam saputroties, kura ir aizņemtā nauda un kura ir tā nauda, kas nāk kā grānts.
Visu šo naudu Eiropas Komisija Eiropas Savienības vārdā aizņemas finanšu tirgos, un šo naudu atbilstoši tabulām gan grāntu, gan aizdevumu veidā sadalīs pa valstīm. Tā ir aizņemšanās, kas jāatdod līdz 2058. gadam. Tālākā daļā, kas nonāk līdz Latvijai, ir divas sadaļas - grānti un aizņēmumi. Nauda grāntu sadaļā nav jāatmaksā. Tad ir nauda, kuru varēs aizņemties un kura būs garā termiņā jāatmaksā. Tie ir 6,8% no IKP 2019. gadā. Latvijas gadījumā tie ir aptuveni 2,5 miljardi. Mēs varam 2 miljardus paņemt grāntos un 2,5 miljardus varam caur šo fondu paņemt garos aizņēmumos. Šie skaitļi balstās IKP prognozēs 2021. gadam un var mainīties, taču viss šis plāns ir uzbūvēts tā, ka to vienu reizi apstiprina un pēc tam atjaunina atbilstoši reālajiem rādītājiem. Šeit nav runas par jaunu plānu, kā Latvija [Finanšu ministrijas personā] grib. Ja Latvija ies šo ceļu, tad visa tā smagā apstiprināšanas procedūra būs jāiet vēlreiz. Te ir vēl viena lieta. Vasarā ir paredzēts šo plānu finansēšanas avansējums 13% apmērā no iesniegtā plāna, un šī nauda tiks ieskaitīta Valsts kasē. Ja jūs plānu iesniedzat tikai par 70%, tad jums iedod nevis 260 miljonus, kas būtu pie 100%, bet tikai 200 miljonus. Tātad tas jau ir stulbi [atteikties no 60 miljoniem].
Jūs pieminējāt, ka Finanšu ministrija ir ierosinājusi dalīt naudu 2022. gadā pirms Saeimas vēlēšanām. Par kuru naudu tieši ir runa?
Par šiem 30%, kas tajā brīdī būs jau zināmi precīzi, kad prognozes kļūs par faktu. Tas ir, pēc 2022. gada 30. jūnija. Saeimas vēlēšanas būs 2022. gada oktobra pirmajā nedēļā, tātad tas notiks dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Var tikai iedomāties, kādi populistiski projekti aizies koalīcijā. Otrkārt, tas skaitīsies plāna grozījums vai papildinājums. Jebkurā gadījumā to skatīs Eiropas Komisija. Tas prasīs laiku, un, galvenais, mums par kaunu būs atkal jāiet uz Eiropas Padomi apstiprināt šo daļu. Finanšu ministrija taisās dalīt naudu, kura vēl nav precīzi zināma, bet kopējais Eiropas Atveseļošanas plāns tika izvirzīts ne jau tāpēc, lai naudu dalītu, bet gan lai to sekmīgi ieguldītu un panāktu rezultātu. Tas ir plāns, kā mums jau citā kvalitātē tikt ārā no pandēmijas.
Vai šobrīd Latvijas valdība un Latvijas Finanšu ministrija vēl var situāciju glābt?
Tāpēc jau es šos jautājumus izvirzu, jo laiks vēl ir līdz 30. aprīlim, kad ir pēdējais termiņš, kad šos plānus var papildināt pirms apstiprināšanas. Līdz šim datumam mums ir iespējas papildināt savus plānus ar šo 30% sadaļu. Šos plānus varētu papildināt ne tikai kvantitatīvi, bet ar kvalitatīvi, jo daudzi projekti ir visai apšaubāmi, uz ko ir norādījuši gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Bija paredzēts, ka plāna izstrādes gaitā viņi tiek iesaistīti, arī pašvaldību savienība un citi sociālie partneri. Šobrīd vēl ir iespēja šo plānošanas neveiksmi izlabot un to uzlabot gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.
Tātad gala termiņš ir 30. aprīlis?
Jā.
Un, ja visi politiskie spēki, sociālie partneri vienotos, tad ir vēl laiks visu labot?
Protams. Tas arī ir mans mērķis. Iesniegt plānu par vismaz 100%, jo Eiropas Komisija gribēja redzēt katras valsts plānus pat virs šiem 100%. Nevis mazāk, bet vairāk. Par 115%, jo doma ir, ka tāpat daži projekti var izkrist, un tad gala finansējums varētu būt tuvs šim 100% līmenim. To, cik man zināms, ir izdarījuši visi. Tuvu 100% un vairāk.
Mēs esam vienīgie tādi?
Ar 70% vienīgie. Neesmu dzirdējis, ka kāda no valstīm būtu tā rīkojusies. Eiropas Komisija šo informāciju oficiāli neizplata, bet neoficiāli nekas tāds nav dzirdēts, ka kāda valsts būtu iesniegusi plānus tikai par 70%, kā to darām mēs.
Jūs, jādomā, ka esat kontaktā ar politiķiem gan savā partijā, gan arī ar citiem. Kādas redzat izredzes esošajā politiskajā salikumā situāciju glābt?
Esmu centies saasināt uzmanību uz šo situāciju, cik manos spēkos, lai šo plānu paspētu uzlabot.
Kāda ir atsaucība?
Šobrīd nezinu. Finanšu ministrs ir slims, un viņš arī nosaka to toni. Neviens cits tur neko nesaka. Sociālie partneri ir atsaukušies. Esmu bijis kontaktā gan ar darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Viņi ir apņēmības pilni pilnveidot šo plānu, bet bumba ir viņu pusē, kā viņi ar valdību to darīs.
Kādas Latvijai varētu būt ekonomiskās sekas, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, ja plāns netiks uzlabots un tiks iesniegts tāds, kāds tas ir tagad?
Tāpat kā ar vakcinēšanu mēs esam pēdējās vietās, tā arī paliksim ekonomiskajā attīstībā, nākot ārā no šīs pandēmijas. Pagājušā gadā tādas valstis kā Vācija varēja iepumpēt savam biznesam milzu naudu, kas gāja caur valsti, jo viņi ļoti stipri atbalstīja savu biznesu, lai tas nezaudētu tirgus daļu gan globāli, gan ES vienotajā tirgū. Savukārt mēs neizmantojam mums pieejamos resursus savu biznesu, savu cilvēku attīstībā, sociālajā nodrošinātībā, lai viņi justos droši. Šis jau ir palaists garām. Ja mēs vēl neņemsim to, ko var paņemt, tad tas ir skumji. Tā ir zīme mazajiem, vidējiem uzņēmējiem un citiem, ka šai valstij nav vēlme būt konkurētspējīgai pēcpandēmijas situācijā. Ne Eiropā, ne globāli. Domāju, ka daudziem uzņēmīgiem cilvēkiem saplaks enerģija no šīs situācijas. Būsim astē savā ekonomiskajā attīstībā. Ar Bulgāriju cīnīsimies [par pēdējo vietu]. Var būt, ka Bulgāriju šajā ziņā pārspēsim. Tāpat kā nevakcinēšanā viņus noķersim un pārspēsim.
Cerēsim, ka tik traki nebūs.
Es, protams, drusku pārspīlēju un arī uz to ceru.
| ***** Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā. |
