Intervija

Tas bija mūsu Brīvības manifests: trīs tautu vienošanās pavēstīt pasaulei par saviem nodomiem tapt neatkarīgām un brīvām, turklāt – izdarīt to cieņpilni, spēcīgi un nepiekāpīgi. Ap diviem miljoniem cilvēku 1989. gada 23. augustā, Molotova – Ribentropa noziedzīgā pakta gadadienā, sastājās teju 700 kilometru garā dzīvajā ķēdē no Viļņas līdz pat Tallinai, sadevās rokās.

Caurbraucot uz Igauniju, mūsu mājās ar savu ģimeni viesojās Arvīds Jozaitis (Arvydas Juozaitis) – lietuviešu filozofs, rakstnieks un publicists, viens no tautas kustības Sajūdis dibinātājiem un vadītājiem. No 2009. līdz 2012. gadam Arvīds dzīvoja Rīgā, iemācījās latviešu valodu, bija kopā ar rīdziniekiem svētku reizēs un ikdienā. Rīgā pieredzētais kļuva par ierosmi viņa grāmatai Rīga – cita civilizācija, par kuru autors saņēma Baltijas asamblejas balvu literatūrā. Nupat Arvīds bija viens no Lietuvas prezidenta amata kandidātiem. Man personiski šis cilvēks (arī viņa ģimene) ir ļoti simpātisks. Šoreiz lūdzu viņu raksturot gan faktorus, kas noteica Lietuvas prezidenta vēlēšanu iznākumu, gan Lietuvas situāciju kopumā. Un – Baltijas ceļu.

Saruna ar vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci par iecerētās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) realizācijas gaitu, tās idejisko jēgu un sasniedzamajiem mērķiem.

Par Jura Pūces reformu, par valdības darbiem un nedarbiem, par Egila Levita pirmajiem soļiem un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)).

«Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar savu juristu un sponsoru bloku organizē valstī ekonomiskas, politiskas un tiesiskas varas sagrābšanu un veic to ar savu ministru un ierēdņu rokām, cenšoties iegūt savā kontrolē institūcijas ar vislielākajiem budžeta un investīciju resursiem, kā arī ar nekustamajiem īpašumiem. Tas ir jauna totalitārisma paveids, kas tiek īstenots ar politisku spiedienu,» teic Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, vērtēdams minētā politveidojuma psihotisko stāvokli (tam raksturīgi murgi un halucinācijas). Runa konkrētajā gadījumā ir par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām, kuru rezultātu jau ilgāku laiku mēģina apšaubīt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas destruktīvi darbojas savas partijas – JKP – uzdevumā.

Par izjūtām toreiz un tagad, par to, kā mainījusies Latvija un pasaule šajos trīsdesmit gados, saruna ar vienu no Baltijas ceļa organizatorēm, toreizējo Latvijas Tautas frontes koordinācijas centra vadītāju Sandru Kalnieti.

Aptuveni mēnesis atlicis līdz dziedātāja Normunda Rutuļa koncerttūres Man nav žēl startam. Tajā klausītājiem tiks atrādīta jaunā programma, kas bāzēsies uz dzīvespriecīgām Raimonda Paula melodijām.

Intervija ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītāju Arni Kaktiņu: par politveidojumu reitingiem un sabiedrības sašķeltību, par cilvēkresursiem un finanšu resursiem, bez kuriem neizveidot jaunas partijas, par premjera un valdības darba vērtējumu.

Vecāki un vecvecāki, kuru atvases gāja skolā ap gadu tūkstošu miju, droši vien vēl atceras karošanu par to, lai bērni nepavadītu pārāk ilgu laiku pie datora, un savu negaidīto atskārsmi, ka dators patiešām var izraisīt atkarību. Pat tiem, kuri, trijās darbavietās raudamies, bija iegādājušies datoru cerībā, ka tīnis tad sēdēs mājās, nevis klīdīs ielās ar apšaubāmiem draugiem, reizēm nācās atzīt, ka nav pat iedomājušies par tādām sekām. Bet, tehnoloģijām attīstoties, datoram pievienojās dažādas viedierīces, auga interneta piedāvātās iespējas un radās arvien vairāk iemeslu lietotāju aizrautībai.

Leģendārajai latviešu aktrisei Vijai Artmanei (1929–2008) 21. augustā apritētu 90. «Ir cilvēki, kas kļūst par aktieriem, jo grib staigāt pa skatuvi skaistās kleitās un saņemt ziedu klēpjus, bet viņa šo profesiju ir ņēmusi līdz serdei un ir nodzīvojusi vairākas dzīves, palikdama ļoti monolīta personība,» saka kinokritiķe Daira Āboliņa, kura tandēmā ar režisori Agitu Cāni-Ķīli veidojušas dokumentālu televīzijas filmu Aktrise un laiks. Vija Artmane. Tās pirmizrāde 21. augustā kinoteātrī Splendid Palace, turpat 17. augustā – pasākums Vijas Artmanes Lielā nakts. Par filmas tapšanu Neatkarīgā uz sarunu aicināja filmas scenārija autori Dairu Āboliņu.

Saruna ar Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču: par svētceļojuma būtību un miesu kā gara templi, par varas attieksmi pret Baznīcu un mākslas autonomiju, par politiķu vēlmi attīrīties un Baltijas ceļu.

Saruna ar Rīgas pilsētas arhitektu Gvido Princi par to, kā pārskatāmā nākotnē mainīsies Rīgas centrs, Vecrīga, 11. novembra krastmala; vai tiks ieviests vienots pilsētas reklāmu dizaina kods, un kas jādara, lai cilvēki atkal atgrieztos dzīvot pilsētas centrā un mazinātos neapdzīvoto māju skaits?

Par virzību apņemšanās izpildē likvidēt obligāto iepirkuma komponenti (OIK), mazināt elektrības sadalīšanas augstās izmaksas, Latvenergo padomes atlaišanu un ekonomikas izaugsmes veicināšanu Neatkarīgās intervija ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV).

Par Egilu Levitu un demogrāfiju, par valsts, valdības un pašvaldību aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti līdzīpašnieku un vadītāju Aigaru Freimani.

Saruna ar Rīgas domes (RD) frakcijas Attīstībai priekšsēdētāju, Rīgas mēra amata kandidātu Viesturu Zepu.

Kad kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Elvīra Baldiņa rāda fotogrāfiju, kur viņa svin savu 50. dzimšanas dienu, jautāju, vai jau toreiz nebija sajūta, ka piecdesmit – tas ir daudz, viņa tik nosmej un saka: «Man arī tagad nav sajūta, ka simts ir daudz!» Svētdien, 11. augustā, viņa pārkāps savas dzīves gadsimta slieksni.

Armanda Pučes jaunais romāns Aitas pārdošanas pirmajā nedēļā jau iekļuvis Latvijas grāmatnīcu desmit visvairāk pārdoto grāmatu skaitā. Kādam varbūt šķiet, ka Armands savās grāmatās mēdz uzdot nepolitkorektus jautājumus, atgādināt neērtas lietas un provocēt. Tomēr diezgan nepārprotami ir tas, ka viņš, piedāvājot atklātu valodu, rosina lasītājus domāt, bet lasītājiem, ja viņus uzrunā nopietni un no sirds, tas vienmēr iet pie sirds.

Iespējams, nākamnedēļ valdība lems par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā. Galvenā loma viņa ievēlēšanas drāmā bija (un ir) LU Studentu padomei, kas ir LU studējošo augstākā lēmējinstitūcija. Pēc otrās balsošanas, kad Indriķis Muižnieks tika ievēlēts atbilstoši universitātes Satversmei, bija skaidrs, ka viss ir noticis un beidzies. Tomēr izglītības un zinātnes ministre (IZM) Ilga Šuplinska (JKP) izlēma rosināt Muižnieka neapstiprināšanu amatā, pamatojot šo ideju ar sasteigtiem un līdz ar to aplamiem pieņēmumiem.

Par nesen piedzīvoto ekstremālo situāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un no tās gūtajām atziņām, pārmetumu pamatotību slimnīcas vadībai «par ilgstošu bezdarbību», kā arī gaidāmo slimnīcu padomju atjaunošanu Neatkarīgās intervija ar Stradiņu vadītāju Ilzi Kreicbergu.

Alla Sokolova dzimusi Latvijā. Viņa ir Latvijas pilsone. Viņai ir bagāts mūžs. Alla bijusi pasaules, Eiropas, PSRS čempione akrobātikā. Bijusi uzņēmēja, tagad ir fotomāksliniece. Pašlaik dzīvo Francijā. Mūs iepazīstināja mans uzvārda brālis, uzņēmējs Artūrs Avotiņš. Protams, man kā politikas komentētājam gribējās dzirdēt to, kā viņa vērtē tagadējās mūsu valstu (Francija, Krievija, Latvija) attiecības. Taču Alla bija korekta un toleranta. Viņa nerimti apliecināja savu mīlestību Latvijai, taču negrasījās kādu tiesāt vai pretstatīt. Tā ka – te pamatā ir dzīvesstāsts ar atsevišķām vispārinošām atziņām.