Intervija

Lai gan, kā saka premjers Krišjānis Kariņš, naudas budžetā ir vairāk nekā jebkad, kariņš par to izvērties ass, un līdzekļi netiks pilnībā atvēlēti pat šīs Saeimas pieņemtiem lēmumiem, nemaz nerunājot par atlikšanu uzkrājumam liesākiem gadiem. Par budžeta peripetijām, prioritātēm un atliktajām prioritātēm, kā arī atšķirīgajiem ziņojumiem par progresu Moneyval rekomendāciju ieviešanā Neatkarīgās intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība).

Sestdien, 14. septembrī, Liepājas teātra 113. sezona tiek atklāta ar pirmizrādi – Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūziklu Purva bridējs ugunī. «Mūsdienās šis stāsts ir par to pašu mīlestību, par to pašu izvēli,» saka komponists Kārlis Lācis. Divu gadu maratons pie šā darba nereti mijies ar sajūtu, ka «nekas nepatīk» un «vajadzētu mest pie malas», tomēr vienmēr arī domājis, ka ir «svarīgi to visu izturēt».

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Dagnis Straubergs ir Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs un Latvijas Reģionu alianses līderis. Viņš vada Salacgrīvas novadu, kurā ir ap 7500 iedzīvotāju, jau kopš 2001. gada. Ja tiks realizēta Jura Pūces (Attīstībai/PAR!) auklētā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), Salacgrīvas novads pārstās eksistēt: to pievienos Limbažu novadam. 7. septembrī ir sākusies Salacgrīvas novada iedzīvotāju aptauja par to, vai viņi vēlas sava novada likvidāciju un pievienošanos Limbažiem.

«Šis ir rituālu atmodas laiks,» saka Māra Brante, dainu meditāciju, latvisku un šamanisku rituālu vadītāja, senu zināšanu glabātāja. Tā ir tagad, bet tā nav bijis vienmēr. Tur nonākusi, meklējot atbildes uz daudziem tik labi zināmo un aktuālo jautājumu: «Kāpēc ar mani tā notika?»

Jau rītdien, 10. septembrī, Latvijas Televīzijas ēterā startēs jauns raidījums Kultūrdeva – izklaidējošs un informatīvs kultūras sarunu šovs par šīs nozares notikumiem un aktualitātēm Latvijā. Studijā viesus gaidīs Mārtiņš Ķibilds. Un jau tas vien ir interesanti.

Tikko sācies jaunais studiju gads. Arī augstskolām. Un tas ir gana saspringts ne tikai tāpēc, ka ir jauns darba cēliens, bet neziņas dēļ. Pēc skandalozajām Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām arī pārējās valsts augstskolas, tostarp Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), ir satrauktas: Kā turpmāk tiks ievēlēti rektori? Kādas izmaiņas augstskolu pārvaldībā gatavo Izglītības un zinātnes ministrija? Kas notiek augstākajā izglītībā? Par to un citiem augstskolām svarīgiem jautājumiem saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Intervija ar ekspremjeru Māri Kučinski (ZZS): par budžetu bez «oligarhiem», par Krišjāņa Kariņa neizprotamo piekāpību, par valdības stabilitāti un šantāžistiem, par Andas Čakšas aiziešanu no ZZS un par to, vai vēl kāds grasās pamest zaļzemniekus.

«Neiedomājami, bet šī man teātrī ir jau 41. sezona – mazas lomiņas sāku spēlēt jau kā pirmā kursa students. Man pašam liekas, ka tie četrdesmit gadi uz skatuves ir pat iespaidīgāks skaitlis par apaļajiem dzīves gadiem. Un, ja man tagad jāsaka, vai es būtu dzīvē gribējis darīt ko citu... Droši vien, ka nē. Ne jau katru dienu tev rauj septiņas ādas nost, ir jau arī daudz skaista tai aktiera liderīgajā dzīvesveidā,» smaidot saka skatītāju mīlētais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Lisners. Šodien viņu suminām 60. dzimšanas dienā!

Par augstākās izglītības pārvaldības reformu, par Otrā pasaules kara atceres novērtējumu mūsdienās, atvērto latvietību, valdības darbu un budžeta prioritātēm, kā arī kritērijiem Saeimas atlaišanai – saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Lai arī Andris Šuvajevs pēc skata ir nepieklājīgi jauns, viņš jau ir kļuvis par viedokļu līderi, kurā ieklausās. Viņš ir viens no šā brīža mediju pieprasītākajiem sociālantropologiem jeb, kā pats sevi piesaka – ekonomikas antropologs. Šuvajevs neslēpjoties, nelaipojot pauž uzskatus, kuri mūsu sabiedrībā vēl joprojām skaitās visai neierasti. «Nopietni», «saprātīgi» cilvēki tā nerunā. Taču Šuvajevs ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu Oksfordas universitātē un saka to, ko domā, nebaidoties par to – kā tas izskatīsies.

Vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide ir viena no veiksmīgākajām valsts līmeņa reformām, intervijā Neatkarīgajai pārliecinoši saka dienesta direktore Liene Cipule. Vienotam dienestam šogad aprit desmit gadu. Neraugoties uz šo veiksmes stāstu, tieši tagad dienests saskaras ar kritisku situāciju mediķu trūkuma dēļ – dienestā ir vairāk nekā 500 ārstniecības personu vakances, kuras nosedz medicīnas studenti un virsstundas strādājošie pieredzējušie mediķi. Tajā pašā laikā dienests strādā pie jaunas stratēģijas, kā pārveidot savu darbu, lai palīdzība iedzīvotājiem būtu ātrāka un pieejamāka.

Mācību gada sākums būs jauns sākums arī Radio SWH Spin, atklājot Liepājas studentu radio, kas nebūs tikai radio studentiem, bet arī studentu veidots, ar iespēju Liepājas Universitātes (LiepU) studentiem mācīties gan praktiski, gan teorētiski. Par šo iniciatīvu, kā arī radio tirgu un nākotni Latvijā, valdības apturēto Radio SWH akciju pārdošanas darījumu Neatkarīgās intervija ar Latvijā pirmās privātās radiostacijas valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Jāni Šipkēvicu.

Pirms gada, 21. septembrī, tika atklāts Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūts, šīs nedēļas sākumā notika starptautiska konference Livonica 2019. Lībiešu valoda, vēsture un kultūra, kurā piedalījās pasaulē nozīmīgu somugristikas un lībiešu pētniecības centru zinātnieki, kuru darbība skar plašu tematisko loku – valodniecību, vēsturi, arheoloģiju, etnoloģiju, kultūru un vēl citas jomas. Neatkarīgā uz sarunu aicināja Lībiešu institūta vadītāju Valtu Ernštreitu.

Koktēlnieks un Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas pasniedzējs ir ļoti pieredzējis un daudzpusīgs skolotājs. Šajā ciemā dzīvoja mani radi, un man visai daudzus gadus bija iespēja gan vērot skolu, gan diskutēt ar Rancānu ģimeni. Es domāju, ka tagadējā skolas direktore, Lūcijas un Antona meita, gleznotāja Gundega Rancāne godam turpina vecāku iesākto. Skolā ir labs skolotāju kolektīvs, un skolu es subjektīvi uzskatu par izcilu. Bet šajā intervijā es pamatā gribēju zināt Antona domas par skolotāja un skolēnu attiecībām šodien.

Intervija ar Imantu Parādnieku (NA), kurš ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos un likumā noteiktais jaunieceltais Sociālās integrācijas fonda (SIF) padomes loceklis (kopš 23. jūlija): par SIF dažbrīd aplamo darbību, par valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, par SIF padomes un sekretariāta neizprotamajām finansiālajām kustībām, kā arī par premjera Kariņa lomu SIF «sāgā».

Ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta autori arhitekti Zaigu Gaili tiekamies Rūmenes muižā, vēl vienā viņas projektētā īpašumā. Tikko ir atjaunota muižas vecā kūts, un tagad tā ir mākslas un sarīkojumu telpa Kūts. Mūsu sarunu vairākas reizes pārtrauc cilvēki, ar kuriem arhitekte sasveicinās, sarunājas. Daudzi no viņiem ir vietējie, kandavnieki, tukumnieki. Piedzīvojuši laiku, kad tur bija kolhoza govju kūts. Tagad viņi ir pārsteigti, sajūsmināti, priecīgi, ziņkāri, ieintriģēti: kā tur izskatās? «Viņi prot priecāties,» laimīga ir arī arhitekte.

Saruna ar Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju Oļegu Burovu par to, kā atjaunot rīdzinieku uzticību pilsētas vadībai; par to, kā nojaukt mūri starp pozīciju un opozīciju; par sadarbību ar uzņēmējiem un organizāciju Pilsēta cilvēkiem; par «zaļo programmu»; par to, kāpēc Barona ielas sporta kompleksā nav koku, un kad atsāksies Austrumu maģistrāles būve.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis Sans Jinglajs (Sun Yinglai).

«Baltijas ceļš ir brīnišķīgs piemērs arī teoloģiskajā paradigmā. Netika gluži griezts otrs vaigs ienaidniekam, taču režīms, kas sapratis tikai varmācības un brutāla spēka valodu, bija šokā. Šodienas cilvēkam, domāju, to pat grūti iztēloties, jo tagadnes džungļos daudzi jo daudzi ir vērtušies vai nu plēsoņās, vai papagaiļos,» saka rakstniece Gundega Repše sarunā par Baltijas ceļu, individuālo un kolektīvo, egoisma kultu, ekonomisko tirāniju, par plikadīdām un šīs pasaules varenajiem.