Viktors Valainis: Dziesma, ka cita valdība nav iespējama, ir koalīcijas vājuma izpausme

"Pašlaik valdošās koalīcijas partiju galvenā nodarbošanās ir pārliecināt sevi un partnerus, ka šī ir vienīgā iespējamā valdība, un krampjaini turēties pie amatiem." © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Saruna ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS)

Kā vērtējat valdības darbu un notikumus valdošajā koalīcijā?

Valdošajai koalīcijai darba kārtībā nav nekas vairāk kā Eiropas naudas dalīšana un Eiropas regulu izpildīšana. Ar kovida sērgas apkarošanas pasākumiem Latvija ir viena no pēdējām vai pēdējā Eiropas Savienībā vai katrā rādītājā, kas nav nekāds veiksmes stāsts. Pašlaik valdošās koalīcijas partiju galvenā nodarbošanās ir pārliecināt sevi un partnerus, ka šī ir vienīgā iespējamā valdība, un krampjaini turēties pie amatiem.

Tas ir ļoti skumji, ka tā notiek laikā, kad ir tik daudz svarīgu uzdevumu gan kovida sakarā, gan veselības aprūpē ārpus šī kovida. Tāpat izglītībā. Tāpat satiksmes jomā. Tranzītbizness šobrīd ir tikpat kā beidzies. Katrā ziņā nav jūtama valdības rūpe par šo nozari. Tā ir unikāla situācija - nekad tā nav bijis. Lai kādas bija valdības, bet šie jautājumi bija prioritāšu skaitā...

Kāda gan var būt runa par tranzīta attīstību, ja pats premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir paudis, ka tranzīts ir kaitīgs?

Es domāju, ka viņš nav iepazinies ar informāciju. Un ne tikai viņš vien, jo daudzi runā līdzīgi. Ja viņš būtu iepazinies, viņam nāktu apjausma par to, kāda ir tranzīta nozares pievienotā vērtība, kādas bija un kādas ir dominējošās kravas, un par vēl daudz ko, kas uz šo nozari attiecas. Tad arī nerunātu par to, ka jāsāk industrializācijas politika tranzītā, jo tā jau notiek vismaz 20 gadus, turklāt ar ļoti veiksmīgiem rezultātiem. Pārorientēšanās uz citām kravām jau ir notikusi sen, un ir ļoti veiksmīgi piemēri Rīgā, Liepājā, Ventspilī. Ja cilvēki runā par šādām lietām, tad viņi nesaprot reālo situāciju un nozares nozīmi - tad viņi dzīvo stereotipos un vēl mēģina šos stereotipus ļoti šķībā veidā pārdot sabiedrībai.

Vai ZZS ietu valdībā, ja jūs aicinātu?

Es domāju, ka ZZS pieminēšana valdības spēļu kontekstā ir tikai tam, lai biedētu kādus partnerus koalīcijā, ka koalīcijai var pievienot ZZS un tad viņi paliks ārā. Tā ir tāda diezgan zemiska spēle pret Latvijas sabiedrību. Pie varas tikušie nemēģina paplašināt koalīciju, padarīt to rīcībspējīgu. Es varu tikai pievienoties citu ZZS politiķu jau paustajam viedoklim, ka ZZS nevar būt aizstājējs kaut kam.

ZZS ir, piemēram, balsojusi pret izmaiņām speciālajos nodokļu režīmos. Un tad tagad iet un to atbalstīt? Tas nebūtu pieņemami.

Tāpat nekādā gadījumā nevaram atbalstīt lauku skolu slēgšanas plānu.

Ja kādi politiskie spēki būtu gatavi runāt par darbiem, nevis par krēslu sadali, mēs būtu gatavi sarunām. Ir jau arī virkne jautājumu, kuros mums domas sakrīt ar atsevišķām koalīcijas partijām.

Rīgas ārkārtas vēlēšanās būtībā tā pati valdību veidojošā koalīcija svinēja dižu uzvaru pār Nilu Ušakovu (“Saskaņa”). Ko rīdzinieki ir ieguvuši?

Rīdzinieki ir ieguvuši to pašu, ko no valdības - milzīgus neizpildītus solījumus. Lielākais izaicinājums Rīgas koalīcijai ir pašvaldības kapitālsabiedrības - panākt, lai tās ir caurskatāmas. Taču pagaidām jaunās Rīgas koalīcijas vienīgais paveiktais darbs ir algu paaugstināšana pašiem sev un jaunu amatu izveidošana. To, ka situācija bija tāda, ka koalīcijas stabilitātes vārdā vajadzēja izveidot vicemēru amatus, vēl kaut kā var saprast - tur ir kaut kāda loģika. Bet kovida laikā pielikt sev pie algas nav tas labākais piemērs, ko rādīt sabiedrībai kovida krīzes laikā. Saeimas deputāti savas algas iesaldēja, bet Rīgā tās tika paceltas. Simboliski tas rāda, ka viņu vērtības ir sākumā parūpēties par sevi, bet iedzīvotāji pēc tam.

Pašlaik ar “Rīgas mežiem” ir ļoti liela neskaidrība - ir dažādi politiski paziņojumi, intervijas plašsaziņas līdzekļos, bet uzņēmuma nākotne nav saprotama. Taču šis ir ļoti nopietns uzņēmums. Tāpat arī “Rīgas nami”. Šos uzņēmumus sabiedrībai vajadzētu paturēt uzmanības lokā - kas ar tiem notiek, kas notiks?

Šķiet, ka līdz pašvaldību vēlēšanām ar valdību nekas dramatisks nevar notikt. Bet pēc tam?

Valstiski domājošiem politiķiem, ja tādi vēl ir valdībā, vajadzētu pašiem izlemt un uzņemties atbildību par šīs valdības eksistences pārtraukšanu - izbeigt šo haosu. Tas būtu pareizi. Daudzviet ir nomainījušās valdības - Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs. Tas ir Latvijas valdošās koalīcijas vājums - dziesma par alternatīvas trūkumu šai koalīcijai. Tas parāda to, ka šajās aprindās nav stipras personības - tāda cilvēka, kas ir īsts saimnieks, kas piespiež ministrus strādāt. Diemžēl tāpēc, ka valdība nespēj strādāt, cieš visa sabiedrība.

* * * * * * * * * *
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.