Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Lians Dzjaņcjuaņs
17. martā ES dalībvalstis vienojās ieviest sankcijas pret amatpersonām un organizācijām par cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā par darbībām pret Ķīnas uiguriem. Pēc tam Ķīna paziņoja par sankcijām pret 10 ES amatpersonām un četrām ES iestādēm kā atbildi vienpusējām ES sankcijām. Tomēr 23. martā Eiropas Parlaments atcēla sanāksmi, kurā bija plānots pārskatīt Ķīnas un ES investīciju līgumu. Kā tas varētu nākotnē ietekmēt Ķīnas un ES attiecības? Kā atrisināt arvien saspringtākās attiecības? Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju Sjiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā?
Neraugoties uz daudzkārtēju Ķīnas pārliecināšanu un stingrajiem protestiem, ES, balstoties uz meliem un nepatiesu informāciju par Sjiņdzjanu, ieviesa vienpusējas sankcijas pret Ķīnas amatpersonām un vienu organizāciju. Ķīna bija spiesta veikt pretpasākumus. Sastopoties ar rīcību, kas kaitē Ķīnas suverenitātei, drošībai un attīstības interesēm, Ķīnai ir jāsniedz nepieciešamā atbilde. Lai attīstītu veselīgas un stabilas Ķīnas un ES attiecības, ir jāievēro savstarpējas cieņas un vienlīdzīgas attieksmes principi. Ķīnas-ES investīciju līgums, ko abas puses noslēdza, balstoties šajos principos, ir abpusēji izdevīgs, un tas atbilst abu pušu interesēm. Ķīna ir apņēmusies attīstīt attiecības ar ES un atbalsta domstarpību kontrolēšanu un risināšanu ar dialoga palīdzību. Mēs ceram, ka ES pusceļā tiksies ar Ķīnu un pieliks konkrētas pūles, lai veicinātu veselīgu un stabilu Ķīnas un ES attiecību attīstību.
Kādu laiku daži ekstremāli pret Ķīnu vērsti spēki pasaulē ir safabricējuši un izplatījuši melus par Sjiņdzjanu, nikni uzbrukuši un diskreditējuši Ķīnas īstenoto Sjiņdzjanas pārvaldīšanas politiku. Šie meli ietver tā saukto "genocīdu", "piespiedu darbu" un "piespiedu sterilizāciju". Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības locekļu skaidri redz, ka tā ir tā sauktā cilvēktiesību jautājuma izmantošana, lai iejauktos Ķīnas iekšējās lietās, grautu Ķīnas drošību un stabilitāti un ierobežotu Ķīnas attīstību.
Sjiņdzjana ir viens no pieciem Ķīnas etnisko minoritāšu autonomajiem reģioniem, kur 47 etniskās grupas ir dzīvojušas no paaudzes paaudzē. Visas etniskās grupas ir politiski vienlīdzīgas, tām ir vienādas tiesības un tādas pašas saistības saskaņā ar likumu, arī uiguriem. Par to, kāda ir situācija Sjiņdzjanā, vislabāk pastāsta fakti. Pēdējo 40 gadu laikā uiguru populācija Sjiņdzjanā ir palielinājusies no 5,55 miljoniem līdz 12 miljoniem. Pieaugums ir trīs reizes lielāks nekā Latvijas iedzīvotāju skaits. No 2010. līdz 2018. gadam Sjiņdzjanas iedzīvotāju skaits pieauga par 13,99%, no kuriem etniskajām minoritātēm piederīgo iedzīvotāju skaits pieauga par 22,14%, uiguru skaits pieauga par 25,04%, bet haņu - par 2%. Uiguru populācijas pieauguma temps ir augstāks ne tikai kā visu Sjiņdzjanas iedzīvotāju skaita pieaugums, bet pārsniedz arī visu etnisko minoritāšu pieauguma tempu, kā arī ir daudz izteiktāks nekā haņu etniskajai grupai. Ja tiktu īstenots genocīds, vai uiguru populācija palielinātos tādā amplitūdā? Vai pasaulē ir tāds genocīds? Pēdējo 60 gadu laikā Sjiņdzjanas ekonomikas rādītāji ir pieauguši vairāk nekā 200 reižu, un vidējais paredzamais dzīves ilgums ir pieaudzis no 30 līdz 72 gadiem. Pagājušajā gadā pēdējie 3 miljoni Sjiņdzjanas nabadzīgo cilvēku tika veiksmīgi atbrīvoti no nabadzības. Vai šos faktus ir iespējams noliegt?
Šobrīd joprojām Sjiņdzjana ir salīdzinoši mazattīstīts Ķīnas reģions. Sjiņdzjanas autonomā reģiona valdība mēģina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu apmācību visu Sjiņdzjanas etnisko grupu iedzīvotājiem, radītu darba vietas, iedrošinātu, palīdzētu un atbalstītu viņus, lai viņi kļūtu bagāti un atbrīvotos no nabadzības. Visu etnisko grupu strādnieki brīvprātīgi izvēlas darbu un saņem atalgojumu. Viņu darba tiesības ir pilnībā aizsargātas saskaņā ar likumu. Apsūdzības, sakot, ka Sjiņdzjanā pastāv "piespiedu darbs", ir apzināti izdomājumi, kas neatbilst faktiem.
Kopš 20. gadsimta 90. gadiem Sjiņdzjana ir cietusi no terorisma un reliģiskā ekstrēmisma. Sjiņdzjanā ir notikuši tūkstošiem teroristu uzbrukumu, kas ir nopietni apdraudējuši cilvēku dzīvības drošību. Šādas situācijas apstākļos Sjiņdzjanas autonomā reģiona valdība ir veikusi pretterorisma un radikalizācijas novēršanas pasākumus saskaņā ar likumu, lai iznīcinātu terorismu un reliģisko ekstrēmismu veicinošo augsni, efektīvi savaldot teroraktu biežumu. Jau četrus gadus pēc kārtas Sjiņdzjanā nav noticis neviens terorakts. Šie pasākumi ir maksimāli garantējuši visu etnisko grupu cilvēku pamattiesības, piemēram, tiesības uz dzīvi, tiesības uz veselību, tiesības uz attīstību un tā tālāk, un tos no sirds aizstāv un atbalsta visas Sjiņdzjanā mītošās etniskās grupas.
1984. gada 19. decembrī Ķīna Pekinā parakstīja Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju, kas noteica Ķīnas suverenitātes atjaunošanu Honkongā. Cilvēkiem nav skaidras izpratnes par Ķīnas saistībām attiecībā uz šo deklarāciju. Vai Ķīnai ir kādi īpaši pienākumi vai nosacījumi, kas jāievēro 50 gadu laikā pēc Honkongas atgriešanas? Kā izskaidrot solījumu, ka "pašreizējā kapitālistiskā sistēma un dzīvesveids Honkongā paliks nemainīgs 50 gadus līdz 2047. gadam"? Vai Honkongas vēlēšanu sistēmas reforma 2021. gadā pārkāpj Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju?
Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas kodols ir Ķīnas suverenitātes atjaunošana Honkongā. Kopīgās deklarācijas pamatprincipi un politika ir Ķīnas vienpusējās politikas deklarācijas, kas pilnībā atspoguļotas Ķīnas Nacionālā tautas kongresa formulētajā Honkongas pamatlikumā. Ķīnas deklarācijas nav solījumi Lielbritānijai, kā arī nepastāv tā saukto starptautisko saistību pārkāpšanas problēma. Pēc Honkongas atgriešanas kopīgās deklarācijas nosacījumi attiecībā uz Lielbritāniju ir tikuši pilnībā izpildīti. Lielbritānijai pār Honkongu nav suverenitātes, pārvaldības tiesību, uzraudzības tiesību un nav tā saucamās atbildības Honkongas iedzīvotāju priekšā. Nevienai ārvalstij vai organizācijai nav tiesību, aizbildinoties ar Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju, iesaistīties Honkongas lietās vai iejaukties Ķīnas iekšējās lietās.
"Viena valsts, divas sistēmas", "Honkongas iedzīvotāji pārvalda Honkongu" un augsta autonomijas pakāpe ir Ķīnas valdības galvenā īstenotā valsts politika, kas netiks mainīta. Ķīnas Nacionālais tautas kongress ir apspriedis un pieņēmis Honkongas Pamatlikuma I un II pielikuma grozījumus, sistemātiski pārskatot un uzlabojot Honkongas Īpašā administratīvā reģiona valdības vadītāja un Likumdošanas padomes ievēlēšanas metodes, kas nodrošinās stabilas institucionālās garantijas visaptverošai un precīzai "Viena valsts, divas sistēmas" politikas un "Honkongu pārvalda patrioti" principa īstenošanai, kā arī Honkongas ilgtermiņa stabilitātes garantēšanai. Tas aizsargās Honkongas sabiedrības vispārējās un galvenās intereses, veicinās stabilu Honkongas demokrātiskās sistēmas attīstību, nodrošinās stabilu un ilgtermiņa "Viena valsts, divas sistēmas" attīstību. Tas ir gan Ķīnas, gan starptautiskās sabiedrības interesēs.
Lūdzu, iepazīstiniet ar Ķīnas attīstības mērķiem no 2021. līdz 2025. gadam. Vai Ķīnas militārā budžeta palielināšana radīs bažas kaimiņvalstīs? Kāda būs Covid-19 ietekme uz Ķīnas attīstību 2021. gadā?
Sākot no šī gada, nākamo piecu gadu laikā Ķīna ieies jaunā sociālistiskas valsts veidošanas visaptverošā posmā pēc pilnīgas mēreni pārtikušas sabiedrības izveidošanas. 11. martā Ķīnas Nacionālais tautas kongress nobalsoja un pieņēma "Nacionālās ekonomiskās un sociālās attīstības 14. piecgades plāna un 2035. gada ilgtermiņa mērķu izklāstu". Izklāstam ir svarīga vadlīniju nozīme ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanā un cilvēku dzīves uzlabošanā nākamajos piecos un 15 gados. Saskaņā ar šo dokumentu nākamajos piecos gados vai pat ilgākā laika periodā Ķīna vadīsies pēc jaunām attīstības "inovācijas, koordinācijas, videi draudzīgas, atvērtas, koplietošanas" koncepcijām, izveidos jaunu attīstības paradigmu, ar iekšzemes apriti kā balstu, savukārt iekšzemes un starptautiskā aprite viena otru papildinās un virzīs uz priekšu Ķīnas ekonomikas augstas kvalitātes un ilgtspējīgu attīstību.
Ķīna nevar attīstīties viena bez pasaules, un arī pasaules labklājībai ir nepieciešama Ķīna. Jaunā attīstības paradigma nav izolēta iekšzemes aprite, bet gan atvērta iekšzemes un starptautiskā duālā aprite. 14. piecgades plāna periodā Ķīna izveidos jaunu atvērtu un augstāka līmeņa ekonomikas sistēmu, vispusīgi uzlabos atvērtības līmeni pasaulei, turpinās stingri atbalstīt ekonomikas globalizāciju, veicinās tirdzniecības un ieguldījumu liberalizāciju un atvieglojumus, kā arī turpinās radīt uz tirgu orientētu, tiesisku un starptautisku uzņēmējdarbības vidi. Ķīnā dzīvo 1,4 miljardi iedzīvotāju, iedzīvotāju grupā ar vidējiem ienākumiem ir vairāk nekā 400 miljoni cilvēku, un tas ir lielākais un daudzsološākais tirgus pasaulē. Tiek lēsts, ka nākamās desmitgades laikā kopējā importa apjoms Ķīnā sasniegs 22 triljonus ASV dolāru. Tas valstīm visā pasaulē nodrošinās lielākas tirgus un sadarbības iespējas, labāk veicinās Ķīnas ekonomikas un pasaules ekonomikas kopējo attīstību un īstenos abpusēji izdevīgu sadarbību.
Ķīnas aizsardzības izdevumi ir mēreni un ierobežoti, neraugoties, vai tas ir attiecībā uz kopējo apjomu, IKP uz vienu iedzīvotāju vai IKP proporciju. Daudzus gadus Ķīnas aizsardzības izdevumi veidoja tikai 1,3% no IKP, kas ir daudz zemāk nekā vidēji pasaulē - 2,6%. Ķīnas aizsardzības izdevumi šogad būs 1,355343 triljoni juaņu (aptuveni 209 miljardi ASV dolāru), kas ir par 6,8% vairāk nekā 2020. gadā. Kopumā Ķīnas aizsardzības izdevumi atbilst valsts ekonomikas attīstības līmenim. Lai saglabātu valsts suverenitāti, aizsargātu attīstības intereses un pildītu starptautiskos pienākumus un saistības, ir nepieciešams uzturēt mērenu un stabilu valsts aizsardzības izdevumu pieaugumu. Ķīna īsteno attīstības un uz aizsardzību vērstas valsts aizsardzības politikas ceļu. Valsts aizsardzības stiprināšana nav vērsta un nerada nekādu apdraudējumu nevienai valstij.
Kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa Ķīnas ekonomika ir pārvarējusi pandēmijas radīto ietekmi un atjaunojusi izaugsmi, otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī sasniedzot attiecīgi 3,2%, 4,9% un 6,5% pieaugumu, bet 2020. gadā ekonomika pieauga par 2,3%, un tā bija vienīgā no galvenajām ekonomikām pasaulē, kas panāca pozitīvu ekonomikas izaugsmi. Šā gada pirmajos divos mēnešos Ķīnas ārvalstu tiešās investīcijas un preču imports un eksports palielinājās attiecīgi par 31,5% un 32,2%. Saskaņā ar neseno ziņojumu, ko publicēja Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā, 75% aptaujāto uzņēmumu optimistiski vērtē Ķīnas tirgus perspektīvas nākamajos divos gados, 81% uzskata, Ķīnas tirgus konkrētajā nozarē 2021. gadā sasniegs pozitīvu izaugsmi. Pašlaik visā pasaulē joprojām plosās Covid-19 pandēmija, un pasaules ekonomiskā situācija ir smaga un sarežģīta, pieaug nestabilitāte un nenoteiktības faktori. Ķīnas ekonomikas attīstības galvenie mērķi šogad ir IKP pieaugums vairāk nekā par 6%, vairāk nekā 11 miljoni jaunu darba vietu izveide pilsētās, bezdarba līmenis pilsētās aptuveni 5,5% un patēriņa cenu indeksa pieaugums par aptuveni 3%. Lai sasniegtu šos mērķus, Ķīna turpinās ņemt vērā gan pandēmijas kontroli, gan sociālekonomisko attīstību, pieņemot efektīvu makroekonomikas politiku un padziļinot reformas.
Kas attiecas uz Covid-19 pandēmiju, PVO 30. martā publicēja ziņojumu par Covid-19 izcelsmes pētījumu. Ķīna augstu vērtē Ķīnas un starptautiskos ekspertus, kuri ir piedalījušies šajā kopīgajā pētījumā, par viņu nodošanos zinātnei, centību un profesionalitāti. Ķīna vienmēr ir atbalstījusi pasaules mēroga zinātniskos pētījumus par vīrusa izcelsmi un tā izplatīšanās ceļiem, atbalstījusi Pasaules veselības asamblejas rezolūciju par Covid-19 un PVO vadīto dalībvalstu sadarbību zoonotiskās izcelsmes izpētē. Ķīna divas reizes uzaicināja PVO ekspertus veikt vīrusa izcelsmes izpēti, neraugoties uz smago uzdevumu ierobežot vīrusa izplatību valstī. No šī gada 14. janvāra līdz 10. februārim Ķīnas un starptautiskie eksperti no PVO un 10 valstīm izveidoja komandu un 28 dienas Uhaņā veica kopīgus pētījumus. Ķīna nodrošināja visu nepieciešamo sekmīgam ekspertu komandas darbam, tā pilnībā demonstrējot atvērtību, pārredzamību un atbildīgu attieksmi. Izcelsmes izpēte ir zinātnisks uzdevums, kas būtu kopīgi jāveic zinātniekiem visā pasaulē. Šī jautājuma politizēšana tikai kavēs globālo sadarbību izcelsmes izpētē, apdraudēs sadarbību pandēmijas apkarošanā un maksās vēl vairāk dzīvību. Tas būtu pretrunā ar starptautiskās sabiedrības vēlmi apvienoties cīņā pret pandēmiju. Izcelsmes izpēte ir arī globāls uzdevums, kas jāveic daudzās valstīs un daudzās lokācijās. Mēs uzskatām, ka kopīgais PVO un Ķīnas pētījums efektīvi stimulēs globālo sadarbību izcelsmes izsekošanā.
