Intervija

SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš uzņēmumu vada jau 12 gadus, un vienmēr ir izdevies cauri krīzes vētrām izstūrēt, nesabojājot kuģi. Arī tagad viņš optimismu nezaudē un cenšas nesūroties.

Kultūras cilvēkiem visās to izpausmēs šis gads ir bijis viens no smagākajiem. Daudzi saka: kultūra nav pamatvajadzība, tāpēc koncertu, teātru un citu pasākumu nepieejamība, kā arī netikšanās dažādos kolektīvos – koros, ansambļos, amatierteātros, orķestros un tamlīdzīgi nav uzskatāma par traģēdiju un nopietnu problēmu. Taču Latvijas sabiedrībā kultūrai ir ļoti liela nozīme, un to apliecina ārkārtīgi lielais kultūras pasākumu apmeklētāju un pašdarbnieku skaits. Kultūrai mūsu zemē ir spēcīgas saknes, un tā jākopj arī ekstrēmos apstākļos. Pat kara laikā kori dziedāja, aktieri spēlēja un dejotāji dejoja.

„Te, Radiomājā, viss vārījās, te bija mūzikas centrs, un tieši te tika saglabāta latviešu kultūra. Un kas tagad notiek? Kā tiek saglabāta kultūra? Es jautāju – kā? Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti. It īpaši krīzē. Tad ir tikai viens ceļš – jāiet prom pašiem. Bet neviens nekur netaisās iet,” savā ierastajā skarbumā, kas mijas ar cieņu pret kultūru un mīlestību pret Latviju, teic Maestro Raimonds Pauls. Ar viņu šodien saruna.

Politiskā partija “Progresīvie”, kas Saeimā nav pārstāvēta, bet savu ietekmi vismaz Rīgā pierādīja galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Organizācija uzskata, ka šāda izglītības programma novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”.

Saruna ar Vides aizsardzības kluba prezidentu Arvīdu Ulmi

Skandāls saistībā ar pagaidām nepamatotiem uzņēmuma “Adugs Production” apvainojumiem cilvēktirdzniecībā visticamāk var beigties līdzīgi, kā beidzās skandāls par suņu barību “Dogo”; šādus skandālus provocē liekulīgās morāles piekritēji, kuri sevi liekulīgi dēvē par “reputācijas līderiem”, - sarunā ar Neatkarīgo saka zvērināts advokāts, Maltas Republikas goda konsuls Latvijā Jānis Zelmenis.

Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču.

„Tie, kuri vēlas panākt dabiskās ģimenes eroziju, neapstāsies. Tie, kuri mēģina apgalvot, ka šis Satversmes tiesas spriedums neko neietekmēs, liekuļo. Tas ietekmēs daudz ko un ilgtermiņā. Uz šo spriedumu atsauksies, būs nākamās tiesvedības. Tie, kuri aizstāv ideju par „mammu Nr.1” un „mammu Nr.2”, respektīvi, „jaunās sociālās realitātes ģimeni”, tie neapstāsies. Mēs taču redzam, kādas ir tendences Rietumeiropā. Tā ir pašdestrukcija, ko nevar saistīt ar tautas ilgtspējīgu attīstību,” teic Andis Kudors, LU vieslektors, bloga „Latvijasdrosiba.lv” autors. Runājam par Satversmes tiesas spriedumu, kovidu un zirgu mainīšanu nelaikā.

Valdībai, izziņojot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, tos nācās vairākkārt precizēt, jo daļā sabiedrības izraisīja ne tikai neizpratni, bet arī sašutumu. Situācija vēl neizprotamāka kļuva, kad sākotnēji izsludinātos grozījumus sāka koriģēt. Ievērojama loma šajos labojumos bija KPV LV pārstāvošā Jāņa Vitenberga vadītajai Ekonomikas ministrijai.

Depozīta sistēmas operatora pretendents "Nulles depozīts" sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "WinGo Deposit", "Mobilly TX" un "Mappost" ir viens no pretendentiem Valsts vides dienesta konkursā, kurā startē ar risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību pieņems un sašķiros dažādu veidu dzērienu iepakojumus ‒ metāla skārdenes, PET un stikla pudeles, kā arī piedāvā pieņemt saplacinātas PET pudeles. Ko šī depozīta sistēma nozīmē, kādas ir "Nulles depozīta" idejas un priekšrocības, par to Neatkarīgās intervija ar SIA "Nulles depozīts" vadītāju Arni Salnāju.

Par autostāvvietām, budžetu, skolotāju streiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu.

„Vienu brīdi ministre Viņķele sāka uz mums kliegt, sak, ko jūs prasāt man – kā tagad iztikt, kāpēc jūs neprasāt finanšu ministram Reiram vai vēl kaut kam?! Bet ja Viņķele nebūtu liegusi nozares cilvēkiem strādāt, mums tagad nevajadzētu runāt par atbalstu! Kopš pavasara mēs vairāk vai mazāk tikām galā. Kā tagad var paģērēt ierobežojumu ievērošanu, ja mums ir liegts strādāt? Ko tad lai mēs ievērojam?” – retoriski vaicā Sabīne Ulberte, kosmetoloģijas speciāliste, Latvijas skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente, stāstīdama par attālināto tikšanos ar veselības ministri Ilzi Viņķeli („Attīstībai/Par”), kas notika piektdien.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Ceļš uz lielo futbolu parasti sākas futbola skolās, un viena šāda skola veiksmīgi darbojas Jelgavā, futbola kluba “Jelgava” paspārnē. Futbola klubs „Jelgava” dibināts 2004. gadā, un jau kopš 2009. gada kluba pieaugušo komanda startē Latvijas virslīgas čempionātā, gūstot ievērojamus panākumus. 2010., 2014., 2015. un 2016. gadā tika izcīnīts Latvijas kauss, savukārt 2016./2017. gada sezonā komanda bija UEFA Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtas dalībniece. 2018. gadā klubs izveidoja futbola skolu „Jelgava”, kas ir akreditēta, un klubā pavisam darbojas vairāk nekā 500 bērnu un jauniešu.

Covid-19 straujā izplatība uzlikusi milzīgu slogu visai Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tostarp reģionālajām slimnīcām, kuras cenšas ārstēt pacientus līdzvērtīgi Rīgas universitāšu klīniskajām slimnīcām. Par aktuālo situāciju saruna (24.11.2020.) ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

„Kas ir virsleitnants?” – jautā Alise Zariņa, kura, izrādās, ir „sabiedriskā aktīviste, feministe, režisore un publiciste”. „Virsleitnants ir pakāpe pirms kapteiņa,” atbild virsleitnants Gatis. Savukārt feminists Kaspars Zālītis, kurš savulaik bijis LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” valdes loceklis un viens no galvenajiem „Europride 2015” rīkotājiem Rīgā, piebalso, ka esot jālauž stereotipi par Latvijas armiju. Tā, uzdodot infantilus un bezjēdzīgus jautājumus, lsm.lv tiešraidē tika piedāvāts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) „uzsaukts” šovs (!), kurā analizē „dzimumu lomas Latvijas armijā”. Par to runājām ar LR aizsardzības ministru Arti Pabriku („Attīstībai/Par”).

Saeima jau divas garas dienas pavadījusi, daļēji attālināti strādājot pie valsts nākamā gada budžeta. Šis process gandrīz ne ar ko neatšķiras no citu valdību un citu Saeimu veidotajiem budžetiem – opozīcijas priekšlikumi praktiski netiek ņemti vērā. Taču opozīcija apgalvo, ka šāds darba stils līdz šim nav piedzīvots. Budžeta pieņemšanas procesu dažs opozicionārs dēvē par “vebināru”, kurā ir tikai opozīcijas monologs, bet cits prognozē, ka šāda koalīcijas augstprātība var beigties tikai ar Krišjāņa Kariņa valdības krišanu.

Par integrāciju un asimilāciju, par opozīcijas un pozīcijas delikātajām attiecībām un citām aktualitātēm intervija ar politiķi, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski.

Eiroparlamenta deputāts un Nacionālās apvienības valdes loceklis Roberts Zīle sarunā ar Neatkarīgo izskaidro dažus Latvijas valsts budžeta 2021. gadam veidošanas aspektus.