23. jūnijā visas pasaules uzmanība būs pievērsta Lielbritānijai (šeit un turpmāk domāta valsts, kuru oficiāli sauc Apvienotā Karaliste un Ziemeļīrija), kur notiks referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES.
Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane šobrīd pēta čekas darbību Latvijā, savukārt LU Latvijas Vēstures institūta pētnieka Zigmāra Turčinska zinātniskā darbība saistīta ar nacionālās pretošanās kustības norisēm pēckara gados. Šodien, kad aprit 76 gadi kopš Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, saruna par to, kas atklājas, ielūkojoties vēstures melnākajās lappusēs.
Latviju un Izraēlu vieno ļoti ciešas un draudzīgas attiecības. Tās skar gan ekonomisko jomu, gan kultūras sakarus, gan sadarbību zinātnē un izglītībā. Uz dzīvi Izraēlā ir pārcēlušies daudzi Latvijas iedzīvotāji. Izraēla ir nozīmīgs mērķis daudziem Latvijas ceļotgribētājiem. Par to, kāda ir Izraēlas politika attiecībās ar kaimiņvalstīm, par to, cik droši ir apmeklēt Izraēlu, un uz citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne BarSadē.
Politologs un vēsturnieks, vēstures doktors Kārlis Daukšts intervijā Neatkarīgajai raksturo Krievijas pūles atrast sevi pašu un savu ceļu, Eiropas attieksmi un Latvijas pozicionēšanos šo visu attiecību kontekstā.
«Pēdējā laikā politiskajā apritē ieviešas vārdi «novecojis» un «tumsonīgs». To «maģiskais» spēks ir tikpat universāls kā agrāk izmantotajiem jēdzieniem «kontrrevolucionārs», «buržuāziski nacionālistisks» vai «pretpadomju». Ar pēdējiem savulaik pilnībā pietika, lai bez jelkādiem argumentiem iznīcinātu ideju vai pat cilvēku,» stāsta Inguna Rībena
Mākslas zinātņu doktors un vairāku Latvijas žurnālistu paaudžu skolotājs Ābrams Kleckins uzskata, ka mēs, kas vēl samērā nesen sākām dzīvot kā viena cilvēku pasaule, tagad paplašinām tajā naida robežas. Un esam nonākuši bīstami tuvu traģēdijai.
Bite var iekost lielam dzīvniekam tā, ka viņš vairs negrib pie stropa nākt. Bite šajā līdzībā ir Latvijas armija. Kas ir lielais dzīvnieks, varam iedomāties. Par armijas biškopību Neatkarīgā sarunājas ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi.
Par to, kādiem izaicinājumiem Latvijai jāgatavojas, lai turētos uz viļņa, un kas jāuzskata par pseidoproblēmām, Neatkarīgās intervija ar vienu no aktīvākajiem sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa biedriem,Saeimas deputātu Ivaru Zariņu.
Augstākā izglītība kā eksportprece, neraugoties uz to, ka ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējos trijos gados divkāršojies (2015./2016. – 6465), pagaidām te ir, tā teikt, pašplūsmas, nevis politikas pūļu nopelns.
Mūsu paraolimpiskie sportisti ir tik stipri, ka labo vienu rekordu pēc otra un pēc tam paši sāk to nožēlot, jo, tādējādi paaugstinot kvalifikācijas normatīvus, citi netiek līdzi un attiecīgo grupu nākas izņemt no sacensībām.
16. jūnijā Saeima plāno ratificēt Latvijas iestāšanās līgumu ar Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), un jūlijā pēc formālo procedūru noslēguma Latvija kļūs par pilnvērtīgu OECD dalībvalsti.
«Veselība nav viss, bet viss bez veselības nav nekas, teicis Sokrāts,» – tā sarunu par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) tagadni un nākotni iesāk tās valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga. RAKUS ir lielākā slimnīca valstī, un tajā kā spogulī parādās visas valsts veselības aprūpes sistēmas spožums un posts. Vai no bedres, kurā atrodas medicīna valstī, ir iespējams izrāpties un kā to darīt – saruna ar Anitu Slokenbergu.
Šodien, 2. jūnijā, Parīzē īpašā ceremonijā tiks parakstīts Latvijas pievienošanās līgums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD, Organisation for Economic Cooperation and Development). No Latvijas puses to parakstīs Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs intervijā Neatkarīgajai stāsta, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izdomātā skolu reforma viņa novadam sagādās zaudējumus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apjomā.
Intervija ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku – par situāciju elektronisko mediju tirgū, par krievu medijiem, žurnālistikas kvalitāti un valsts drošību.
Ko Eiropai dod, ko prasa vienošanās ar Turciju par aizbēgušo bēgļu atpakaļuzņemšanu, cik reāli ir jaunu obligāto bēgļu uzņemšanas kvotu un soda naudu draudi, kas izskanējuši no Eiropas Komisijas (EK) puses? Kā maļas reālpolitikas dzirnas? Kā Latvijai tikt galā un veidot pieredzi ar bēgļiem, kuri līdz šim uzņemti mazāk par 70 divdesmit gadu laikā, un nu pēkšņi – simtiem! Neatkarīgās intervija ar eiroparlamentārieti, politiskās grupas Eiropas Konservatīvie un reformisti prezidija locekli Robertu Zīli.
Viena no Atmodas laika spilgtākajām personībām, filozofs, Vides aizsardzības kluba viceprezidents, Neformālās Tautas frontes dibinātājs Valdis Turins intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par Latviju un uzskata, ka pasaules varenie apzināti provocē karu. Kodolkaru, kurš skars arī Baltijas telpu.
Izcilajam latviešu mūziķim, komponistam Imantam Kalniņam divdesmit sestajā maijā aprit septiņdesmit pieci gadi. Neatkarīgā sveic Imantu dzimšanas dienā un runājas ar viņu par dzīvi, mūzikas mistēriju un pasaules izjūtu.
Intervija ar skandalozās Stambulas konvencijas kritiķi, tiesību zinātņu doktori ar specializāciju starptautiskajās tiesībās un nu jau arī tieslietu ministra ārštata padomnieci Baibu Rudevsku – par Stambulas konvencijas tiesiskajiem aspektiem, Labklājības ministrijas mēģinājumiem diskreditēt konvencijas pretiniekus, kā arī par viendzimuma laulību iespējamo legalizāciju Latvijā, pat nemainot Satversmes tekstu.
Pagājušā gada 16. augustā Rīgā notika Starptautiskās Romu apvienības (International Romani Union (IRU)) kongress, kurā par IRU prezidentu tika ievēlēts bijušais 7. Saeimas deputāts, Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs Normunds Rudevičs. Par to, kas šajā laikā kopš pagājušās vasaras paveikts, kādas problēmas un ieceres aktuālas pašlaik, Neatkarīgās intervija ar Normundu Rudeviču.