Inflācija

Latvijā novembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no 16,9% līdz 17,3%, vēsta Latvijas Banka.

Aizvien jaunus finanšu izaicinājumus piedzīvojošajām Latvijas mājsaimniecībām visnotaļ priecīga ziņa varētu būt tā, ka dzīves dārdzības pieauguma ziņā šajā ekonomikas ciklā sliktākais varētu būt aiz muguras.

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā gada inflācija šogad novembrī varētu būt nedaudz mazāka kā mēnesi iepriekš - 21,5-21,7%, prognozē banku analītiķi.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Pasauli negaida tie labākie laiki, vedina domāt jaunākās šā gada oktobra ekonomikas apskatā izdarītās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aplēses. No tām visai skaidri izriet, ka Covid-19 un Krievijas Ukrainā uzskatā kara seku pārvarēšana prasīs daudz spēka un sāpju un ir ļoti ticams, ka nākamgad pasaules iedzīvotāju labklājības līmenis var neatjaunoties līdz tam, kas bija pērn pirms lielā inflācijas lēciena.

Par oktobri saņemtie patēriņa cenu indeksa dati varbūt varētu šķist visai iepriecinoši, cik nu par tiem var priecāties brīdī, kad gada inflācija atrodas virs 20% robežas un iedzīvotāju caurmēra ienākumu pieaugums tai ne tuvu netiek līdzi. Tomēr ir vismaz divi aspekti, kas vedina uz nule kā iznākušajiem inflācijas datiem raudzīties pozitīvi.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā gada inflācija šogad oktobrī varētu būt nedaudz mazāka kā mēnesi iepriekš - 21,6-22% apmērā, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Vispārējas spriedzes un nenoteiktības pieaugums pasaulē nav licis notikt gadsimtu gaitā ierastajam intereses pieaugumam par zeltu. Parasti tāda veida notikumi, ko esam piedzīvojuši pēdējo divu gadu laikā, būtu izraisījuši strauju dzeltenā metāla cenas pieaugumu, taču šoreiz ir noticis tieši pretējais.

Iepriekš izskanējušās prognozes par recesijas iestāšanos Latvijas ekonomikā vismaz šķietami ir apstiprinājušās. “Tehniski” recesija iestājas tad, ja valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), rēķinot pret iepriekšējos ceturksni, ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas. Ja valsts iedzīvotāju ekonomiskā dzīve būtu pakļauta vien tam, varētu atvieglojumā uzelpot, taču patlaban aizvien nepārprotamāk ir redzams, ka situācija valsts tautsaimniecībā pasliktinās un pašreiz piedzīvotās negācijas ir tikai dziļāku problēmu aizmetņu sākums.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 2%.

Pēdējā laikā sabiedrībā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka pašreizējās augstās inflācijas laikā nav jēgas naudu pieturēt, jo strauji kāpjošās cenas naudas pirktspēju vienalga noēdīs. Tāpat ir dzirdēti pētījumu rezultāti, ka katrs ceturtais iedzīvotājs vispār neesot “psiholoģiski gatavs” veikt jebkādus uzkrājumus.

Dzīves dārdzībai nonākot aizvien jaunās virsotnēs, aizvien mazāk kļūst tādu, kuri cer, ka ekonomiskā dzīve varētu “ieiet normālās sliedēs”, kad cenu kāpums ir sabalansēts ar algām. “Viedokļu krīze” sevišķi asi varētu izpausties novembrī, kad liela iedzīvotāju daļa saņems savus pirmos šīs apkures sezonas rēķinus, kuri daudziem jau tā tukšos makus padarīs vēl tukšākus, bet gada inflācijas rādītājs no līdz šim jau piedzīvotajiem 22% varētu pietuvoties 25%.

 Latvijā septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Ja visām precēm un pakalpojumiem cenas ceļas, tad jāpieaug arī naudas cenai. Tāpēc Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstina refinansēšanas likmi un Latvijas Banka (LB) pilda savu pienākumu ECB lēmumu reklamēt.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā pieauga par 1,6%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri - palielinājās par 22,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas Bankai un tās prezidentam Mārtiņam Kazākam personiski nākas pildīt savus pienākumus un stāstīt, ka Latvijai priekšā stāvošā rūpju ziema patiesībā būšot tikai rūpīšu ziemiņa.

Latvijā inflācija šogad augustā varētu būt nedaudz piebremzējusies, gada laikā uzrādot pieaugumu par 20,5-21%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.