Inflācija

Enerģētisko resursu cenas biržās ir strauji samazinājušās, gāze maksā lētāk nekā pirms kara sākšanās Ukrainā, lētāka kļuvusi arī degviela, un ļaudis steidz izmantot iespēju mazgāt veļu stundās, kad elektrība ir par velti. Tomēr inflācijas rādītāji vēl aizvien ir ļoti augsti. Lai arī cenu pieauguma tempi ir lēnāki nekā pagājušajā gadā, tie, visticamāk, aizvien apsteidz algu pieaugumu. Rodas aizvien vairāk jautājumu par to, kāpēc inflācija nekrīt tik strauji cik vajadzētu un vai tas nedraud ar tālejošām nepatikšanām arī ekonomikas attīstībai.

Par to, ka Latvijas ekonomikai iet ne visai labi, var pārliecināties, kaut vai paskatoties uz veikalu cenrāžiem. Riski, ar kuriem saskaras mūsu valsts, ir detalizēti aprakstīti Latvijas Bankas “Finanšu stabilitātes pārskatā 2022”.

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no 10% līdz 8,5%, vēsta Latvijas Banka.

Kaut gan makroekonomiskās prognozes paredz inflācijas samazināšanos zem 3% atzīmes līdz šī gada beigām, Latvijā 87% uzņēmēju nav tik optimistiski noskaņoti un sagaida, ka inflācija saglabāsies augstā līmenī vēl gadu vai pat ilgāk, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" jaunākā "Eiropas maksājumu ziņojuma 2023" dati.

Inflāciju nav tik viegli savaldīt, jo devīgs valdības fiskālais atbalsts apgrūtina inflācijas mazināšanas uzdevumu,"Tet" un "Draugiem Group" biznesa klientu forumā sacīja Latvijas Bankas galvenā ekonomista Agnese Rutkovska.

Latvijā gada inflācija šogad aprīlī varētu būt samazinājusies līdz 15,1-15,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 17,3%, prognozē banku analītiķi.

Pandēmijas laikā valstsvīru uzdevums bija nepieļaut masu bankrotus un bezdarbu, stimulējot ekonomiku ar atbalsta programmām. Tagad Eiropas Centrālā banka cenšas ekonomiku bremzēt, lai apturētu neveselīgi augsto inflāciju. Latvijai tas nozīmē balansēt uz naža asmens starp ekonomikas stagnāciju un inflācijas spirāli, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Augstā inflācija un kredītlikmju pieaugums ir ievērojami patukšojuši iedzīvotāju makus, samazinot iespējas veikt uzkrājumus nākotnei, taču šāda situācija nav akmenī iecirsta, turklāt lielai sabiedrības daļai aizvien atliek nauda, ko noguldīt. Līdz ar to var kliedēt ik pa laikam izskanošos mītus, ka Latvijas iedzīvotāju kabatas ir pilnībā iztukšotas.

Neraugoties uz to, ka pērn Latvijas ekonomika ievērojami sabremzējās un gadu noslēdza uz recesijas robežas, vairumam uzņēmējdarbības sektoru nebūtu pamata lielām sūdzībām. Aizgājušā gada ceturtais ceturksnis vainagojies ar visai ievērojamu peļņas kāpumu, kas lielā mērā ir skaidrojams ar valstī pieaugošo inflāciju. Proti, lai arī izmaksas ir lielākas, pieliekot pie preču vai pakalpojumu cenas, pieaugošās izmaksas ir iespējams ar uzviju kompensēt.

Gada otrajā pusē inflācija Latvijā būs mērāma ar viencipara skaitli, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā vēsturiskās norises nespēj izskaidrot apmēram 30% no esošās inflācijas, piektdien preses konferencē informēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no 10,9% līdz 10%, piektdien preses konferencē informēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Fakts, ka kādā no populārākajiem Latvijas mazumtirdzniecības tīkliem sviests atkal tiek tirgots par 99 eirocentiem (cenrādī norādīts, ka iepriekš tas maksājis 2,19 eiro), vēl nenozīmē, ka ar inflāciju un tās radītajām problēmām mēs būtu tikuši galā. Patiesībā bīstamība iedzīvotāju labklājībai, kas saistās ar augstu inflāciju, tikai pieaug.

Pēc 17 mēnešu darba ir izstrādāts rīcības plāns, lai atbalstītu inflācijas skarto sabiedrības daļu, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Patēriņa cenu indeksa pieaugums Latvijā nu jau šķiet nedabīgi augsts, ja palūkojamies uz kopējām ekonomiskajām tendencēm. Tas varētu liecināt par konkurences trūkumu. Tomēr vienlaikus patēriņa cenu indeksu ietekmē arī cenu spirāles iegriešanās, kad iepriekš jau notikušais preču un pakalpojumu sadārdzinājums rada iemeslu jaunam sadārdzinājumam citās patēriņa grupās.

Ņemot vērā nenoteikto ģeopolitisko situāciju un inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā kopumā vidējā gada inflācija paredzama 9% robežās, aģentūrai LETA pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada inflācija eirozonā februārī samazinājusies līdz 8,5%, salīdzinot ar 8,6% janvārī, tādējādi kritums reģistrēts ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina ceturtdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Gada inflācija eirozonā janvārī samazinājusies līdz 8,5%, salīdzinot ar 9,2% decembrī, tādējādi kritums reģistrēts otro mēnesi pēc kārtas, liecina piektdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.