Inflācija

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 4,3% salīdzinājumā ar 5,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada oktobra, liecina piektdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

“Kas augstu kāpj, tas zemu krīt” princips attiecas arī uz inflāciju. Pirms gada mūsu valsts patēriņa cenu kāpuma ziņā bija viena no Eiropas pirmrindniekiem, bet tagad vairāk var runāt par pretējo gan Eiropas Savienības, gan visas Eiropas kontekstā.

Latvijai ir jāievieš mērķēts atbalsts kredītņēmējiem un jāizvairās no tiesvedības riskiem, šodien Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Komentējot prognozējamo situāciju nodokļu iekasēšanā nākamā gada budžetam, “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti saskata iespēju kāpināt budžeta ieņēmumus, tomēr no viņu teiktā ir noprotams, ka nākamgad apstākļi ieņēmumu palielināšanai vairs nebūs tik labvēlīgi kā šajā gadā.

Inflācija Latvijā turpinās samazināties, uzskata “Neatkarīgās” aptaujātie ekonomikas eksperti, un pastāv iespēja, ka šā gada beigās salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn patēriņa cenu indeksa kāpums būs sarucis pat līdz 1%. Salīdzinājumam – pērnā gada izskaņā šis pieauguma temps bija ap 20%.

Inflācija eirozonā, kas joprojām saglabājas augstā līmenī, līdz Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktajam 2% mērķim tik drīz nesamazināsies, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju un inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā kopumā vidējā gada inflācija paredzama 9% robežās, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Neraugoties uz to, ka pēdējais gads Latvijas mājsaimniecībām finansiālā ziņā ir bijis izaicinājumu pilns, komercbankās pieaudzis noguldījumu apjoms. “Neatkarīgā” pēta, kur ir vērts ieguldīt, lai ieguvums pārsniegtu vismaz inflācijas sekas.

Gada inflācija eirozonā augustā veidoja 5,3%, tādējādi tā saglabājusies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar jūliju, liecina ceturtdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

eālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

Pēdējo mēnešu laikā redzamais inflācijas kritums, visticamāk, turpināsies, tomēr ir ne mazums faktoru, kas pircējiem aizvien šķitīs nepatīkami, jo patēriņa cenu indeksa lejupskrējiens var aizkavēties. Šajā gadījumā runa nav vien par skādi, ko iedzīvotāju makiem jau nodara elektroenerģijas sadales un pārvadu tarifu izmaiņas, bet gan globāli ekonomiskie procesi. Tiesa, arī jau pieminētais tarifu kāpums iegriezis visai pamatīgi, kopumā elektroenerģijas cenai jūlijā salīdzinājumā ar jūliju pieaugot par 17,6%. Taču, raugoties uz visiem notiekošajiem procesiem plašāk, inflāciju, visticamāk, negaida pagājušā gada “ziedu laiki”, bet gan neliels pakāpiens, no kura sekos “atkritiens”.

Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm šā gada augustā gada inflācija būs nedaudz zem 6%, savukārt gada nogalē inflācija sasniegs 3% līmeni, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Gada inflācija eirozonā jūlijā samazinājusies līdz 5,3%, salīdzinot ar 5,5% jūnijā, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Augstās inflācijas ietekmē pieaugušie nodokļu ieņēmumi Eiropas valstīm ir bijuši visai labvēlīgi, lai nedaudz samazinātu samilzušos parādu apjomus, tomēr vairāku aspektu dēļ kopējā situācija aizvien ir vērtējama kā ļoti bīstama. Raugoties nākotnē, potenciālie sarežģījumi varētu šķist pat bīstamāki nekā gadu vai divus iepriekš ar daudz augstākiem parādu līmeņiem.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Patēriņa cenu pārmaiņu tempi Latvijā pēdējā laikā vairāk līdzinās biržu indeksu dinamikai un norāda uz krasām pārmaiņām ekonomikā. Tiesa gan, šķiet, ka šīs pārmaiņas patlaban nav labu vēstošas, bet tieši pretēji. Tādēļ, iespējams, jau šobrīd piedzīvojam būtisku valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. To īsti vēl neizjūtam, pateicoties vasaras atvaļinājumu laikam, kad ekonomikas vizuālie vaibsti (rindas darba biržās, tukšākas veikalu autostāvvietas utt.) nav tik pamanāmi kā rudenī vai ziemā.

Ekonomistu solītais un pircēju ilgi gaidītais brīdis ir klāt, gada inflācijas rādītājs beidzot samazinājies līdz viencipara skaitlim, kas nebija piedzīvots kopš pagājušā gada februāra. Turklāt samazinājuma temps ir bijis visnotaļ straujš, kas nozīmē, ka diezgan daudzos aspektos dzīve jūnijā ir kļuvusi pamanāmi lētāka nekā maijā. Par to liecina arī visai iespaidīgā mēneša deflācija, cenām jūnijā salīdzinājumā ar maiju krītoties par 1,4%. Tikmēr gada inflācija ir noslīdējusi diezgan iespaidīgā tempā, sarūkot no 12,1% maijā līdz 7,9% jūnijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.