Patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada inflācija Igaunijā janvārī palielinājusies līdz 4,7%, salīdzinot ar 4% iepriekšējā mēnesī, liecina Statistikas departamenta trešdien publiskotie dati.
Gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju par svarīgāko problēmu valstī uzskata cenu pieaugumu, inflāciju un dzīves dārdzību, liecina "Eirobarometra" 2023.gada rudens aptauja
Augstās aizdevuma likmes un rūkošais pieprasījums atspoguļojas uzņēmēju noskaņojumā un nākotnes perspektīvu vērtējumos, kas tādās nozarēs kā rūpniecība un būvniecība šobrīd nav sevišķi augsti.
Turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās samazināties, un arī vidējā inflācija 2024.gadā noslīdēs zem 2% atzīmes, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Neraugoties uz kopējā algu līmeņa pieaugumu un inflācijas samazināšanos, atsevišķi signāli vedina domāt, ka lielas sabiedrības daļas materiālā situācija turpina pasliktināties. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka šobrīd sabiedrības noslāņošanās notiek pat straujāk nekā agrāk un tas galu galā var novest pie plašāka mēroga sociālām problēmām.
Lētāku preču cenas procentuāli ir pieaugušas vairāk nekā dārgo preču cenas, tāpēc mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kas parasti pērk lētākas preces, piedzīvojušas augstāku pārtikas cenu inflāciju nekā turīgās mājsaimniecības, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Dans Štaermans un Boriss Siliverstovs.
Uz pirmās nepieciešamības precēm orientēts patēriņa grozs lielākajai sabiedrības daļai pagaidām neļauj runāt par vispārēju iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, neraugoties uz to, ka algas kopumā šogad bijušas ar tendenci augt straujāk nekā vidējais dārdzības līmenis valstī.
Neraugoties uz to, ka šobrīd ir vairāk tādu preču un pakalpojumu, kam cenas 12 mēnešu laikā pieaugušas, nevis samazinājušās, gada inflācijas rādītājs Latvijā sarūk. Šis process varētu turpināties arī nākamajos mēnešos, tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka Latvijā varētu parādīties arī kopējā deflācija ne tikai atsevišķu mēnešu, bet arī gada ietvarā.
Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kā jau bija prognozējams iepriekš, arī septembrī inflācija Latvijā ir turpinājusi virzību pretī nulles atzīmei, un visticamāk šāda virzība varētu saglabāties arī tuvāko dažu mēnešu laikā. Tas varētu notikt, neraugoties uz jauna militārā konflikta uzliesmojumu Tuvajos Austrumos, kam teorētiski būtu pamats ietekmēt naftas cenas. Taču šobrīd nav nekādu indikāciju par to, ka valstu ziņā konflikts varētu vērsties plašumā, tādējādi apdraudot melnā zelta piegādes, un kāpināt dzīves dārdzību.
Atlikušajos šī gada mēnešos inflācija sagaidāma krietni zemāka, līdz gada beigām turpinoties mēneša deflācijai, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 4,3% salīdzinājumā ar 5,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada oktobra, liecina piektdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
“Kas augstu kāpj, tas zemu krīt” princips attiecas arī uz inflāciju. Pirms gada mūsu valsts patēriņa cenu kāpuma ziņā bija viena no Eiropas pirmrindniekiem, bet tagad vairāk var runāt par pretējo gan Eiropas Savienības, gan visas Eiropas kontekstā.
Latvijai ir jāievieš mērķēts atbalsts kredītņēmējiem un jāizvairās no tiesvedības riskiem, šodien Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.