Inflācija

Patēriņa cenu indeksa pieaugums Latvijā nu jau šķiet nedabīgi augsts, ja palūkojamies uz kopējām ekonomiskajām tendencēm. Tas varētu liecināt par konkurences trūkumu. Tomēr vienlaikus patēriņa cenu indeksu ietekmē arī cenu spirāles iegriešanās, kad iepriekš jau notikušais preču un pakalpojumu sadārdzinājums rada iemeslu jaunam sadārdzinājumam citās patēriņa grupās.

Ņemot vērā nenoteikto ģeopolitisko situāciju un inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā kopumā vidējā gada inflācija paredzama 9% robežās, aģentūrai LETA pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada inflācija eirozonā februārī samazinājusies līdz 8,5%, salīdzinot ar 8,6% janvārī, tādējādi kritums reģistrēts ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina ceturtdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Gada inflācija eirozonā janvārī samazinājusies līdz 8,5%, salīdzinot ar 9,2% decembrī, tādējādi kritums reģistrēts otro mēnesi pēc kārtas, liecina piektdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Latvijā cenas kāpušas straujāk nekā vidēji Eiropā. Eksperti nav atraduši objektīvu skaidrojumu nozīmīgas daļas dzīves dārdzības pieaugumam. Arī dažu nozaru peļņas rādītāji liek domāt, ka daļa uzņēmumu cenas pacēluši peļņas paaugstināšanai, vēsta LTV raidījums "Dienas Ziņas".

Cenu kāpums 2023.gada pavasarī varētu piebremzēties un kopumā 2023.gadā gada vidējā inflācija samazināsies līdz 8,4%, prognozēts Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" veiktajā pētījumā "Ekonomikas barometrs".

Pēdējos mēnešos inflācija Latvijā ir stabilizējusies un straujais cenu kāpums, ko redzējām pērnā gada pusē pēc Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir beidzies, uzsver AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pēc nepārtrauktu 24 mēnešu kāpuma, pērnā gada decembrī cenu līmenis kritās par 0,5%. Tas gada inflāciju pazemināja līdz 20,8%, kas joprojām ir ārkārtēji augsts līmenis. Savukārt 2022.gada vidējā inflācija bija 17,3% apmērā, vēsta Dainis Gašpuitis, Ekonomists AS "SEB banka"

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Izsīkstot cenu kāpumu iemesliem preču biržās un mazinoties ekonomiskajai aktivitātei, nākamajā gadā inflācija Latvijā ne tikai var samazināties, bet īslaicīgi izzust pavisam.

Kopš Latvija atteikusies no savas naudas drukāšanas, tai nebija pat teorētisku iespēju izvairīties no tagadējās, kas precīzi atbilst Neatkarīgās 2017. gada sākumā izteiktajai prognozei par 22%.

Latvijā novembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no 16,9% līdz 17,3%, vēsta Latvijas Banka.

Aizvien jaunus finanšu izaicinājumus piedzīvojošajām Latvijas mājsaimniecībām visnotaļ priecīga ziņa varētu būt tā, ka dzīves dārdzības pieauguma ziņā šajā ekonomikas ciklā sliktākais varētu būt aiz muguras.

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā gada inflācija šogad novembrī varētu būt nedaudz mazāka kā mēnesi iepriekš - 21,5-21,7%, prognozē banku analītiķi.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Pasauli negaida tie labākie laiki, vedina domāt jaunākās šā gada oktobra ekonomikas apskatā izdarītās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aplēses. No tām visai skaidri izriet, ka Covid-19 un Krievijas Ukrainā uzskatā kara seku pārvarēšana prasīs daudz spēka un sāpju un ir ļoti ticams, ka nākamgad pasaules iedzīvotāju labklājības līmenis var neatjaunoties līdz tam, kas bija pērn pirms lielā inflācijas lēciena.

Par oktobri saņemtie patēriņa cenu indeksa dati varbūt varētu šķist visai iepriecinoši, cik nu par tiem var priecāties brīdī, kad gada inflācija atrodas virs 20% robežas un iedzīvotāju caurmēra ienākumu pieaugums tai ne tuvu netiek līdzi. Tomēr ir vismaz divi aspekti, kas vedina uz nule kā iznākušajiem inflācijas datiem raudzīties pozitīvi.