Banku analītiķi prognozē, cik liela nākamgad varētu būt inflācija

Gada vidējā inflācija nākamajā gadā Latvijā varētu būt gan tuvu nullei, gan arī 1,5-2% apmērā, aģentūrai LETA prognozēja aptaujātie banku analītiķi.

Tostarp Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ja pēdējos gados inflācija bija galvenais ekonomikas vērotāju un arī iedzīvotāju bažu iemesls, tad 2024.gadā tā vairs nebūs.

"Inflāciju 2024.gadā prognozējam vien 1,5% apmērā," viņa sacīja, norādot, ka jau līdz šim redzētais kritums enerģijas cenās, kā arī pieejamās pasaules izejvielu tirgu cenu prognozes liek domāt, ka 2024.gadā izmaksas par komunālajiem maksājumiem Latvijas patērētājiem būs zemākas nekā vidēji 2023.gadā.

Tāpat Zorgenfreija minēja, ka, ņemot vērā tirgos iecenotās zemās nākotnes naftas cenas, jāsecina, ka arī degviela varētu būt vidēji lētāka nekā 2023.gadā. Arī atsevišķu importēto preču cenas, kā arī apģērbu cenas varētu būt zemākas salīdzinājumā ar situāciju 2023.gadā. Savukārt pārtikas un alkoholisko dzērienu cenās neliels kāpums varētu būt, taču krietni mazāks nekā 2023.gadā vērotais. Arī pakalpojumos visdrīzāk turpināsim redzēt cenu kāpumu, jo, lai gan daudzi izmaksu posteņi pakalpojumu sniedzējiem kļūs lētāki, tomēr spiediens celt algas saglabāsies.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atgādināja, ka novembrī gada inflācija Latvijā noslīdēja līdz 1%, taču 2023.gadā Latvijā gada vidējā inflācija, visticamāk, būs 9%.

Viņš skaidroja, ka 2023.gadā inflācijas tempu sarukumu ir nodrošinājis enerģijas cenu kritums, kas ir mazinājis spiedienu uz preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, ko bremzē arī izaugsmes grūtības.

"2024.gada sākumā parādīsies gāzes cenu sarukuma ietekme tarifos, bet gada laikā enerģijas cenu krituma ietekme pamazām izzudīs. Enerģijas cenas būs svārstīgas, taču strauji noturīga to palētināšanās nākamgad neturpināsies. Lēnīgā globālā izaugsme varētu arī pasargāt no būtiska pieauguma, lai gan laika apstākļi un ģeopolitiskie notikumu faktori padara to svārstīgumu neprognozējamu," sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka nākamgad stabilākām ir jākļūst pārtikas cenām, iespējams, pat vairākās grupās cenu līmenis var kristies. Ja izaugsme pasaulē buksēs, preču cenu kāpums būs minimāls, pieļaujot, ka deflācijas spēki Ķīnā atsauksies noteiktu preču cenu īslaicīgā kritumā. Savukārt pakalpojumos saglabāsies stabilāks inflācijas spiediens algu izmaksu kāpuma dēļ.

Arī Gašpuitis prognozēja, ka 2024.gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 1,5%. "Ja izvairīsimies no saspīlējumiem enerģijas tirgū un būtiskiem klimatiskiem notikumiem, inflācija var izrādīties arī zemāka," viņš piebilda.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka gada vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt ap 2%, taču gada pirmajā pusē pat zem 2%.

"Galvenais zemās inflācijas cēlonis joprojām ir energoresursu cenu normalizēšanās Eiropā, kā rezultātā siltumenerģijas tarifi būs zemāki nekā iepriekšējā gadā, vismaz līdz apkures sezonas beigām. Un pie pašreizējām dabasgāzes cenām Rīgā nākamgad siltumenerģijas tarifi varētu samazināties vēl par 10-15%," sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš minēja, ka pakalpojumu inflācija Latvijā saglabājas salīdzinoši augsta, tostarp novembrī pakalpojumu cenas Latvijā bija par 5,9% augstākas nekā pirms gada. Bezdarbs ir zems un algas turpina augt, tādēļ pakalpojumu cenas, visticamāk, turpinās augt.

Āboliņš prognozēja, ka 2024.gada otrajā pusē, kad izzudīs energoresursu cenu krituma bāzes efekti, inflācija Latvijā atkal varētu pietuvoties 3%.

"Arī turpmākajos gados inflācijas riski kopumā saglabājas gana augsti. Piemēram, dabasgāzes patēriņš Eiropā joprojām ir par 15-20% mazāks nekā pirms 2022.gada, dabasgāzes krātuvju piepildījums pārsniedz 90%, taču cena ir gandrīz divas reizes augstāka nekā pirms 2021.gada. Tas liek domāt, ka līdzsvars energoresursu tirgos joprojām ir trausls un pilnībā nevar izslēgt atkārtotus cenu kāpumus. Domāju, ka vidējā termiņā ekonomikā varētu būt lielāka nosliece uz inflāciju nekā iepriekšējā desmitgadē," sacīja Āboliņš.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka nākamgad kopējās cenu līmeņa izmaiņas būs ļoti nelielas jeb tuvu nullei.

"Preču cenu vidējais līmenis kritīsies, bet pakalpojumu cenu - pieaugs. Turpināsim virzīties cauri 2022.gada nogalē un 2023.gadā notikušā importa cenu krituma garajai atbalsij. Tā var vēl nozīmīgi izpausties gan atsevišķu pārtikas cenu kritumā, gan enerģijas cenās. Gan naftas, gan gāzes cenas biržās vēsta, ka transporta un siltuma izmaksas nākamgad samazināsies," teica Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka augs pakalpojumu cenas, kas galvenokārt ir atkarīgas no vietējā darbaspēka izmaksu līmeņa, taču temps būs lēnāks nekā pagājušo divu gadu laikā.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieauga par 10,6%.